1. Article

ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS 1.1. Tīrās mediācijas pašorganizācijas modeļa darbības novērtējums Ņemot vērā, ka Latvijā ir attīstījies tīrās mediācijas modelis, tiek sniegts novērtējums par tīrās mediācijas pašorganizācijas modeļa līdzšinējo darbību, kas balstīts uz informāciju par tādiem jautājumiem kā mediatoru apmācība, mediatoru skaits, specializācija, mediācijas pakalpojuma pieejamība, iekšējie normatīvie akti, mediācijas līgums, mediācijas pakalpojuma samaksas veidošanas pamatprincipi, mediācijai pakļautie strīdi un mediācijas procesa iznākums, kā arī mediācijas piedāvājuma un pieprasījuma veicināšanas iespējas, kas saņemts no nevalstiskā sektora3. Latvijā mediācijas jomā aktīvi darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas - biedrība "Mediācija un ADR", biedrība "Integrācija sabiedrībā", biedrība "Latvijas Zvērināto Mediatoru Asociācija", biedrība "Integrētā Mediācija Latvijā", biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" un citas. Vienlaikus norādāms, ka šis nav izsmeļošs uzskaitījums, jo mediācija Latvijā attīstās un kļūst arvien populārāka, līdz ar to turpina veidoties jaunas mediācijas biedrības. Biedrībām savstarpēji sadarbojoties ir izstrādāts mediatoru sagatavošanas apmācības kurss. Mediatoru apmācība galvenokārt noris vairākos līmeņos. Šāds apmācības modelis pirmajā līmenī nodrošina apgūt mediācijas idejas un pamatprasmes, savukārt nākamajā līmenī jau teorētiskas zināšanas (ieskaitot specializāciju dažādās tiesību jomās), prakses mediāciju un līdzmediāciju. Apmācību noslēgumā nepieciešams sekmīgi nokārtot rakstisku un mutisku pārbaudījumu, kura ietvaros tiek pārbaudīta personas izpratne par mediatora tiesībām un pienākumiem, kā arī mediācijas procesu kopumā. Attiecībā uz mediatoru skaitu, specializāciju un mediācijas pakalpojumu pieejamību norādāms, ka kopumā ir ap 50 mediatoriem, kuri veic mediāciju krimināllietās, gan arī strīdos, kas izriet no civiltiesiskajām attiecībām. Mediācijas pakalpojumi tiek sniegti Rīgā, Daugavpilī un Cēsīs. Katra biedrība, kas nodrošina mediācijas pakalpojumus ir izstrādājusi iekšējos normatīvos aktus (mediatoru ētikas kodekss, mediācijas procesa apraksts, noteikumi). Visas biedrības uzsvērušas, ka to mediatori savā darbībā ievēro Eiropas mediatoru rīcības kodeksu. Papildus minētajam biedrības norādījušas, ka starp mediatoru un pusēm bieži tiek noslēgts mediācijas līgums, kurā citstarp tiek atspoguļoti samaksas jautājumi, regulējums par mediācijas sesijas pārtraukšanu vai izbeigšanu, kā arī mediācijas rezultāts. Neskatoties uz to, ka ir biedrības, kas mediāciju lielākoties veic bez maksas, atbilstošākais samaksas veidošanas princips mediācijas pakalpojumiem ir stundu likme. Tomēr ir iespējams arī cits samaksas veids - samaksa par mediācijas sesiju, dienu un visu mediācijas procesu. Papildus tam uzsverams, ka samaksai ir jābūt elastīgai un individuāli noteiktai, ievērojot pušu iespējām, darba uzdevuma būtību u.tml. No biedrību sniegtajiem datiem, izriet, ka mediatori mediāciju lielākoties veic strīdos, kas izriet no civiltiesiskajām attiecībām, galvenokārt ģimenes strīdos. Tomēr ir arī citas civiltiesību strīdu kategorijas, piemēram, komerctiesiskie un darba tiesiskie strīdi. Papildus tam, norādāms, ka ir pietiekoši liels strīdu skaits krimināltiesību jomā. Attiecībā uz mediācijas procesa iznākumu civiltiesiskos strīdos norādāms, ka atbilstoši biedrību iesniegtajai vidējai statistikai vienošanās tikusi panākta 65 - 75% no mediācijas lietām. Labāka rezultativitāte bijusi lietām krimināltiesību jomā - vienošanās tikusi panākta 90% no mediācijas lietām. Papildus attiecībā uz strīdiem krimināltiesību jomā, norādāms, ka kopš 2005. gada izlīgumu kriminālprocesā organizē Valsts probācijas dienests, kas darbojas visā Latvijas teritorijā. Kopš 2009. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, līdz 2012. gada 31. decembrim Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumus tikai pirmstiesas kriminālprocesā. Lai piesaistītu brīvprātīgos darbiniekus un jaunus biedrus, biedrības aktīvi popularizē mediācijas ideju (arī valsts pārvaldē un tiesu sistēmai piederīgo personu vidū. Biedrības norādījušas, ka vēlama ir mediācijas pamatu apguves iekļaušana augstākajā izglītībā - it īpaši, jurisprudencē, psiholoģijā un pedagoģijā (tā, piemēram, kopš 2008./2009. studiju gada Latvijas Universitātē tiek piedāvāts C daļas kurss "Mediācijas pamatprincipi un prakse"). Savukārt, lai popularizētu mediācijas ideju, biedrības izmanto dažādus veidus, piemēram, e - ziņas mediācijas jomās strādājošajiem, publikācijas presē, informācijas sniegšana televīzijas un radio raidījumos, regulāra mājas lapā internetā www.mediacija.lv satura papildināšana, informācijas sniegšana skolās, augstskolās, valsts un pašvaldību iestādēs. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka tīrās mediācijas pašorganizācijas modelis darbojas sekmīgi, tomēr pastāv risks, ka turpinoties palielināties mediācijas piedāvājumam un pieprasījumam, Latvijā var pastāvēt pārāk dažādi mediācijas pakalpojuma sniegšanas standarti, tostarp arī tādi, kas nenodrošina kvalitatīva mediācijas pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai. Līdz ar to uzsverams, ka nepieciešams virzīties uz vienotu mediācijas procesa pamatprincipu un pamatnoteikumu noteikšanu. Vienlaikus uzsverams, ka, neskatoties uz veiksmīgu tīrās mediācijas līdzšinējo attīstību, kā viens no tālākas attīstības virzieniem veicināma mediācija darba tiesību jomā, kurā būtiska loma ir darba devēju organizācijām. Ņemot vērā darba devēju organizāciju straujo attīstību pēdējos gados un arī Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2007. - 2013. gadam iezīmēto valsts vēlmi stiprināt darba devēju organizāciju un sociālā dialoga kā demokrātiskas valsts sastāvdaļas attīstību, var prognozēt, ka darba devēju organizāciju tiesības un pienākumi palielināsies. Līdz ar to darba devēju organizācijām ir iespēja iesaistīties alternatīvā strīdu risināšanā starp darbiniekiem un darba devējiem izmantojot mediācijas principus. 1.2. Tiesas atvasinātās mediācijas modeļa ieviešanas priekšnosacījumi Lai veiksmīgi tiktu ieviesta tiesas atvasinātā mediācija, ir divi būtiski nosacījumi, kurus nepieciešams nodrošināt - pietiekams praktizējošo mediatoru skaits un mediācijas procesa kvalitāte. Mediācija tiek lielākoties izmantota tādu strīdu risināšanai, kas izriet no ģimenes tiesiskajām un komerctiesiskajām attiecībām. Atbilstoši TA statistikas pārskatam par civillietām pirmajā instancē, 2008. gadā saņemtas 61454 prasības par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai, 9515 prasības par vecāku aizgādības izbeigšanu un aprobežošanu, 74716 prasības par laulības šķiršanu un 25 5957 prasības par zaudējumu un parāda piedziņu.8 Kā jau minēts koncepcijā, tad nozīmīgs skaits no minēto kategoriju civillietām var tikt nodotas mediācijai. Tā, piemēram, plānošanas dokumenta projektā "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. - 2015. gadam", ņemot vērā citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi tiesas atvasinātās mediācijas jomā, plānots, ka 2012. gadā mediācijai būtu nododamas vismaz 5% no minēto kategoriju civillietām, 2013. gadā - 8%, 2014. gadā - 14%, savukārt 2015. gadā jau vismaz 20%. Minētais nozīmē, ka jau 2012. gadā pirmās instances tiesas mediācijai varētu nodot apmēram no 1200 (ja saņemto prasību skaits vairāk atbildīs 2005. - 2007. gada līmenim) līdz 2000 (saņemto prasību skaitam saglabājoties 2008. gada līmenī) civillietām, savukārt 2015. gadā - jau apmēram no 4800 līdz 8000 civillietām. Tātad 2012. gadā būtu nepieciešami apmēram 9 - 16 pastāvīgi darbojošos mediatoru, savukārt 2015. gadā nepieciešamo mediatoru skaits, kas sniegtu mediācijas pakalpojumu tiesas atvasinātās mediācijas ietvaros, sasniegtu jau 38 - 64. Turklāt jāņem vērā, ka norādītais mediatoru skaits attiecas uz gadījumu, ja mediatora pamatnodarbošanās ir mediācijas pakalpojuma sniegšana. Ņemot vērā Latvijā vērojamo tendenci, ka mediatori mediācijas pakalpojumu lielākoties sniedz papildus savai profesionālajai pamatdarbībai, tad nepieciešamais mediatoru skaits varētu būt divas reizes lielāks, proti, 20 - 30 mediatori 2012. gadā, 80 - 120 mediatori 2015. gadā. Ņemot vērā, ka pašlaik mediācijas pakalpojums ir galvenokārt pieejams tikai Rīgā, veicināma ir mediācijas pieejamība reģionos - vismaz to pilsētu līmenī, kurās atrodas apgabaltiesas (Liepājā, Jelgavā, Valmierā un Rēzeknē). Ievērojot minētos apsvērumus, secināms, ka pašreizējais mediatoru skaits - apmēram 50 mediatori, ir pietiekams tiesas atvasinātās mediācijas modeļa sākotnējai ieviešanai, taču turpināma ir mediatoru skaita palielināšanās (it īpaši, reģionos), lai nodrošinātu, ka tiesas atvasinātās mediācijas modelis darbotos pēc iespējas efektīvāk. Koncepcijā norādīts - ņemot vērā, ka tiesas atvasinātā modeļa ietvaros mediāciju iesaka vai uzliek par pienākumu izmantot tiesa, tai jābūt pārliecinātai par to mediatoru, pie kuriem vēršas puses, pietiekamu profesionālo sagatavotību mediācijas procesa veikšanai. Līdz ar to privātajiem mediatoriem, kas vēlas sniegt mediācijas pakalpojumu pēc tiesas ieteikuma vai saistoša norādījuma, jābūt sertificētiem. Ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos nav iespējams īstenot risinājumu, ka tiesa vai tiesnesis tiesas atvasinātās mediācijas ietvaros civillietas dalībniekiem (pusēm) uzliek par pienākumu izmantot mediāciju, jo mediācijai tad šādā gadījumā vismaz daļēji jābūt valsts apmaksātai. Ievērojot minēto, secināms, ka pašlaik atbalstāms ir risinājums, kas paredz, ka tiesa vai tiesnesis mediāciju civillietas dalībniekiem (pusēm) varēs tikai ieteikt izmantot. Savukārt, lai veicinātu, ka tiesas vai tiesneša ieteiktā mediācijas iespēja tiktu izmantota pēc iespējas efektīvāk, nodrošināms, ka tiesa lietas dalībniekiem (pusēm) sniedz nepieciešamo informāciju par mediācijas izmantošanu, piemēram, par pieejamajiem mediatoriem, to specializāciju, kvalifikāciju, mediācijas pakalpojuma sniegšanas vietu un citu lietas dalībniekiem (pusēm) interesējošo informāciju. Lai minēto realizētu, nepieciešams valsts sertificētu mediatoru saraksts. Turklāt šajā gadījumā tiktu arī nodrošināts, ka tiesas sniedz informāciju par tādiem mediācijas pakalpojuma sniedzējiem, par kuru kompetenci nepastāv šaubas. Tātad valsts sertificētu mediatoru saraksts primāri izveidojams tiesu vajadzībām, taču tas var būt noderīgs ikvienai personai, kura mediāciju vēlas veikt pie mediatora, kurš saņēmis valstisku apliecinājumu par pietiekamas kvalifikācijas mediācijas jomā esamību. Ievērojot minēto, nepieciešams ieviest vienotu mediatoru sertifikācijas sistēmu, ar mediatoru sertifikāciju saistītos uzdevumus deleģējot privātpersonai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.