2. Article

VEICAMO PASĀKUMU APRAKSTS 2.1. Ar direktīvas ieviešanu saistītie pasākumi Tādējādi, lai gan Koncepcijā minētais pirmais solis uzskatāms par īstenotu un tīrās mediācijas kontekstā veiksmīgi darbojas pašorganizācijas modelis (proti - mediatoru starpā pastāv brīva konkurence, kas cita starpā nosaka arī mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartus), pastāv risks, ka turpinoties palielināties mediācijas piedāvājumam un pieprasījumam, var izveidoties pārāk dažādi mediācijas pakalpojuma sniegšanas standarti, tostarp arī tādi, kas nenodrošina kvalitatīva mediācijas pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai. Līdz ar to būtu nepieciešams virzīties uz vienotu mediācijas procesa pamatprincipu un pamatnoteikumu noteikšanu. Vienlaikus ņemama vērā pašreizējā ekonomiskā situācija, kas liedz īstenot vai tuvākajā laikā plānot jaunu institūtu vai mehānismi izstrādi un ieviešanu, ja to darbības nodrošināšanai nepieciešamas papildu finansējums. Viens no Koncepcijas mērķiem ir nodrošināt efektīvu direktīvā ietvertā regulējuma pārņemšanu, vienlaikus Koncepcija šī mērķa sasniegšanai iesaka kompleksu pieeju, izstrādājot īpašu normatīvo aktu mediācijas institūta un ar to saistīto procedūru reglamentācijai. Tomēr, tā kā pie pastāvošajiem apstākļiem nav iespējams nodrošināt šāda kompleksa risinājuma īstenošanu tuvākajā laikā, tad sākotnēji nodrošināma direktīvas ieviešana tajā noteiktā regulējuma priekšmeta robežās un apjomā. Direktīvas 12. panta pirmā daļa noteic, ka vēlākais 2011. gada 21. maijā dalībvalstīs stājās spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas nepieciešami, lai ievērotu šīs direktīvas prasības, izņemot 10. pantu, kura izpildi nodrošina vēlākais līdz 2010. gada 21. novembrim. Direktīvā ir norādīts, ka tā primāri attiecināma uz mediāciju civillietās un komerclietās, kurām piemīt pārrobežu elements, taču vienlaikus dalībvalstis ir aicinātas direktīvas noteikumus piemērot arī attiecībā uz nacionālām lietām. Pamatojoties uz minēto, lai nodrošinātu direktīvas savlaicīgu ieviešanu, nepieciešams izstrādāt grozījumus CPL. Attiecība uz nepieciešamajiem grozījumiem, norādāms, ka CPL 149. panta otrā daļa noteic, ka tiesnesis, sagatavojot lietu iztiesāšanai, cenšas puses samierināt. Atbilstoši CPL 149.1 panta pirmajā daļā un 151. panta trešajā daļā noteiktajam tiesnesis cenšas puses samierināt arī sagatavošanas sēdē, kā arī lietas iztiesāšanas gaitā. Saskaņā ar CPL 163. panta otro daļu un 183. pantu lietas izskatīšanas pēc būtības sākumā, kā arī pirms lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas tiesa noskaidro, vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu. No minētā izriet, ka tiesnesis atbilstoši CPL ietvertajam tiesiskajam regulējumam pušu samierināšanu ir tiesīgs uzsākt, sagatavojot lietu izskatīšanai - tātad pēc atbildētāja paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās. Attiecībā uz tiesas atvasinātās mediācijas uzsākšanas brīdi koncepcijā norādīts, ka atbalstāms risinājums, ka tiesnesis lietas dalībniekiem (pusēm) iesaka vērsties pie mediatora jau pēc lietas ierosināšanas. Ievērojot minēto, CPL nostiprināms princips, ka samierināšana uzsākama līdz ar prasības pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Tātad - saņemot tiesā prasību vai pieteikumu, tiesnesis ierosina civillietu un, izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, prasītājam vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksta nosūtīšanu atbildētājam pavadvēstulē norāda par mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanas iespējām, vienlaikus sniedzot skaidrojumu par mediācijas būtību, tās priekšrocībām, pušu tiesībām un pienākumiem un mediācijas procesā panāktās vienošanās civilprocesuālajām sekām. Tāpat arī paziņojumā norāda, ka mediācijas pakalpojumu sniedz sertificēti mediatori un ka ar sertificētu mediatoru sarakstu iespējams iepazīties attiecīgās tiesas mājas lapā un tiesas kancelejā. Vienlaikus nepieciešams izdarīt grozījumus CPL 148.panta pirmajā daļā paredzot, ka pēc lietas ierosināšanas vienlaikus ar prasības pieteikumu un tam pievienoto dokumentu nosūtīšanu atbildētājam pavadvēstulē norādāma informācija par mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanas iespējām. Neatkarīgi no tā, vai lietas dalībnieki (puses) mediācijas izmantošanu strīda risināšanai uzskata par iespējamu, pusēm jāpilda CPL 148. pantā noteiktais pienākums par rakstveida paskaidrojuma sniegšanu tiesneša noteiktajā termiņā. Papildus jāņem vērā, ka atbilstoši CPL 226. pantam izlīgumu var noslēgt jebkurā civilprocesa stadijā, taču atsevišķās stadijās izlīgumam var būt noteiktas īpatnības (tā, piemēram, slēdzot izlīgumu izpildu stadijā, tiesiskā attiecība, kas izspriesta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, nevar būt par izlīguma priekšmetu, izlīgums šajā gadījumā ir atļauts kā sprieduma izpildīšanas veids).9 CPL 27. nodaļā ietverts tiesiskais regulējums par vienošanos par izlīgumu, kā arī noteikts, ka izlīgums tiesai iesniedzams rakstveidā, precizējot, ka gadījumos, kad izlīgums noslēgts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas, tiesa izlīgumu var apstiprināt bez pušu piedalīšanās. Savukārt CPL 228. panta trešā daļa nosaka, ka ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus. Papildus norādāms uz CPL 37. pantu, kas regulē ar valsts nodevas atmaksāšanu saistītus jautājumus. Lai lietas dalībniekus (puses) motivētu strīda risināšanai aktīvāk izmantot arī mediāciju, CPL ietverams tiesiskais regulējums, kas regulētu valsts nodevas atmaksu, ja panākts izlīgums. 2.2. Ar mediācijas kā patstāvīga institūta ieviešanu saistītie pasākumi Lai novērstu jau iepriekš identificēto, ka turpinot palielināties mediācijas piedāvājumam un pieprasījumam, var izveidoties pārāk dažādi mediācijas pakalpojuma sniegšanas standarti, tostarp arī tādi, kas nenodrošina kvalitatīva mediācijas pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai, nepieciešams virzīties uz vienotu mediācijas procesa pamatprincipu un pamatnoteikumu noteikšanu. Šī mērķa sasniegšanai izstrādājams Mediācijas likums. Lai arī mediācijas norise dažādos procesos var būt atšķirīga, galvenie mediācijas pamatprincipi, tādi kā brīvprātība, konfidencialitāte, pušu vienlīdzība un līdztiesība, kā arī mediatora neitralitāte, visos ir vienādi. Tāpat jautājumi par mediatoru apmācības un sertifikācijas organizēšanu nav regulējami atsevišķos procesuālajos likumos, jo prasības, kas izvirzāmas mediatoram ir vienādas. Vienlaikus Mediācijas likumā ietverams regulējums par izpildes procesa pamatprincipiem. Arī apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, konstatēts, ka vairākas no tām izvēlējušās mediācijas procesa pamatprincipus un standartus regulēt vienotā likumā: Mediācijas likums Mediācijas process regulēts citos normatīvajos aktos Mediācijas process nav normatīvi regulēts ASV Likums par alternatīvo domstarpību risināšanu, Uniform Mediation Act Austrija Likums par mediāciju civillietās, nolikums par reģistrētajiem mediatoriem nepieciešamo izglītību Dānija Tieslietu ministrijas rekomendācijas Horvātija Mediācijas likums Lielbritānija Family Law Act 1996, Court rules, Children and Adoption Act 2006, Civilprocesa noteikumi, Nīderlande Tiesību akts par mediācijas pakalpojumu kvalitātes jautājumiem Slovēnija Mediācijas procesa iespējamība balstīta uz Slovēnijas Civilprocesa likumu Tiesa pati nosaka mediācijas procesa pamatprincipus un noteikumus, aptverot arī mediatoru atlases, apstiprināšanas, atcelšanas, apmācības un vērtēšanas jautājumus Vācija Mediācijas procesa iespējamība balstīta uz Civilprocesa likumu Līdz ar to Mediācijas likumā būtu sniedzams tādu terminu kā mediācija (mediācijas process), mediators, mediācijas dalībnieki, sertificēts mediators, sertificētu mediatoru saraksts un vienošanās skaidrojums. Attiecībā uz sertificētu mediatoru sarakstu paskaidrojams, ka tas primāri izveidojams tiesu vajadzībām tiesas atvasinātās mediācijas modeļa ietvaros un tajā ietverama informācija par sertificēta mediatora sertifikātu, kā arī kompetenci, tai skaitā par mācībām un pieredzi mediācijas jomā. Vienošanās uzskatāma par sekmīga mediācijas procesa rezultātu, kuru puses var noformēt atsevišķa rakstveida dokumenta veidā, turklāt vienošanās termins aptver arī administratīvo līgumu, izlīgumu un izlīgumu ar starpnieka palīdzību attiecīgo procesuālo likumu izpratnē. Ņemot vērā darba grupas secinājumu, likumprojektā izstrādājama atsevišķa nodaļa par sertificēta mediatora institūtu: 1) risinot jautājumu par sertificētam mediatoram izvirzāmajām prasībām, sertificēta mediatora vispārējo tiesību un pienākumu kopumu mediācijas procesā, kā arī ētikas normām; 2) nepieciešamības gadījumā paredzot MK deleģējumu izdot noteikumus par tādiem jautājumiem kā sertificētu mediatoru apmācība, eksāmens, regulāra atestācija, sertifikāta izsniegšanas un darbības izbeigšanas kārtība; 3) nosakot, ka tādus uzdevumus kā sertificēta mediatora kandidāta apmācības, eksaminācijas, sertificēta mediatora atestācijas veikšana, kā arī uzdevumu izsniegt sertificēta mediatora sertifikātu, izbeigt sertifikāta darbību, atjaunot sertifikātu, kā arī uzturēt sertificētu mediatoru sarakstu ar līgumu var deleģēt privātpersonai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat arī likumprojektā ietverams tiesiskais regulējums par pušu vienošanos par mediācijas izmantošanu, nosakot, ka puses var mutiski vai rakstveidā vienoties par mediācijas izmantošanu, lai risinātu domstarpības, kas jau radušās vai var rasties nākotnē un ka minēto kā atsevišķu noteikumu (mediācijas klauzulu) var ietvert jebkurā līgumā, kā arī regulējums par mediatora izvēli. Likumprojektā ietverams arī tiesiskais regulējums par mediācijas līgumu, kas pēc puses vai mediatora lūguma noslēdzams rakstveidā starp pusēm un mediatoru. Mediācijas līgumā norādāma pušu piekrišana mediācijas izmantošanai, mediatora un mediācijas dalībnieku tiesības un pienākumi, mediatora pakalpojuma un mediācijas izdevumu samaksas kārtība, mediatora atbildība un mediācijas līguma uzteikšanas kārtība. Papildus jau minētajam likumprojektā iekļaujams tiesiskais regulējums arī par mediācijas procesa uzsākšanu un tā noslēgumu, paskaidrojot, ka mediācijas process noslēdzas ar dienu, kad: 1) vismaz viena puse paziņo mediatoram vai citai pusei, ka iebilst mediācijas turpmākai izmantošanai; 2) mediators pusēm paziņo par mediācijas izbeigšanu; 3) puses panāk vienošanos vai 4) puses vienošanos nepanāk. Tāpat arī paredzams, ka puses un mediators nepieciešamības gadījumā var sastādīt un parakstīt aktu par mediācijas procesa noslēgumu, tajā norādot mediācijas noslēguma pamatu. Attiecībā uz mediācijas ceļā panāktās vienošanās izpildi papildus norādāms, ka mediators pusēm izskaidro: ja pusēm ir šaubas par panāktās vienošanās izpildi, tām ir tiesības vērsties pie zvērināta notāra, lai tas izteiktu panākto vienošanos notariāla akta formā, un attiecīgi vienošanās kā jau notariāla akta neizpildes gadījumā vērsties tiesā CPL 50. nodaļas kārtībā, savukārt, ja CPL saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu konkrētajā gadījumā neparedz, tad pusei ir tiesības vērsties tiesā prasības kārtībā. Papildus jāņem vērā, ka, likumprojekta izstrādes procesā, tas saskaņojams ne tikai ar CPL, bet arī ar APL un citos normatīvajos aktos ietverto tiesisko regulējumu. Minētais it īpaši attiecas uz mediāciju (izlīgumu ar starpnieka palīdzību) kriminālprocesā. Lai nodrošinātu likumprojekta ieviešanu, nepieciešams izdot MK noteikumus par tādiem jautājumiem kā sertificētu mediatoru apmācība, eksāmens un regulāra atestācija, kā arī sertifikāta izsniegšanas un darbības izbeigšanas kārtība. Attiecībā uz MK noteikumu projektā ietveramā tiesiskā regulējuma apjomu norādāms, ka tajos iekļaujami tikai pamatnoteikumi, atļaujot detalizētāku kārtību noteikt iekšējos normatīvajos aktos privātpersonai, kurai attiecīgie uzdevumi tiks deleģēti. 2.3. Ar mediācijas piedāvājuma un pieprasījuma veicināšanu saistītie pasākumi Ņemot vērā, ka koncepcijā tiesas atvasinātā mediācija atzīta par sākotnējo un primāro modeli efektīvas tiesvedības un mediācijas procesa sasaistes (mijiedarbības) nodrošināšanā, būtiskas ir tiesnešu (it īpaši to tiesnešu, kuri skata civillietas10) mācības, lai tiesneši pēc iespējas efektīvāk: 1) identificētu tās civillietas, kuras būtu nododamas mediācijai; 2) ieteiktu lietas dalībniekiem (pusēm) izmantot mediāciju attiecīgā strīda risināšanai. Koncepcijā norādīts, ka mediācijas institūts popularizējams tiesu sistēmai piederīgo personu (it īpaši, zvērinātu advokātu un notāru) vidū, jo domstarpību gadījumā personas lielākoties vēršas pie minēto profesiju pārstāvjiem, kuri var efektīvi stimulēt puses izdarīt piemērotākā un efektīvākā domstarpību risināšanas veida izvēli.11 Tātad informācijas izplatīšana par mediāciju nodrošināma ne tikai tiesās, bet arī tiesu sistēmai piederīgo personu vidū. Tāpat arī būtiski nodrošināt ērtu informācijas (saišu uz attiecīgajām interneta vietnēm) pieejamību internetā. Informācija gatavojama tā, lai tā sniegtu vispārīgu skaidrojumu par mediācijas institūtu, kā arī ietvertu norādes uz tiesisko regulējumu, mediācijas pakalpojuma pieejamību u.tml. Vienlaikus norādāms, ka 2009. gadā TM uzsākusi apstiprinātā projekta "Civiltiesību jaunākās un nākotnes attīstības tendences Eiropas Savienības ietvaros" īstenošanu Eiropas Komisijas īpašās programmas "Civiltiesības" 2007. gada darba programmas ietvaros. Projekta ietvaros notika seminārs par mediāciju strīdos, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un seminārs par mediāciju komerctiesiskos strīdos. Ar minētajiem semināriem bija plānots sasniegt šādus mērķus: 1) sniegt ieskatu par mediāciju personām, kurām ir interese par mediāciju, stimulējot tās apgūt mediācijas prasmes un tādejādi palielināt mediatoru skaitu; 2) sniegt papildu zināšanas jau esošajiem mediatoriem, tādejādi nodrošinot mediatoru kvalifikācijas celšanu.