35. Article — Zvērināta revidenta palīgi

54 (Izslēgts ar 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 35.1 pants. Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrole (1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju nodrošina uz riska pieeju balstītu revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu, Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu un Latvijā atzīto starptautisko publiskā sektora revīzijas standartu prasības, profesionālās ētikas kodeksa normas, neatkarība un objektivitāte revīzijas pakalpojumu sniegšanā. Finanšu ministrija nodrošina uz risku izvērtējumu balstītu revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli (revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi) tām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un tiem zvērinātiem revidentiem, kuri ir snieguši revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām pēdējo triju gadu laikā kopš pēdējās tiem veiktās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajai revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrolei ir pakļautas: 1) visas zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kas sniedz revīzijas pakalpojumus kā individuālie komersanti vai pašnodarbinātas personas, — ne retāk kā reizi sešos gados; 2) visas zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, — ne retāk kā reizi trijos gados; 3) visas zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kas sniedz revīzijas pakalpojumus valsts un pašvaldību institūcijām, — ne retāk kā reizi sešos gados. (3) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija nodrošina revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un zvērinātiem revidentiem un informē Finanšu ministriju par tās rezultātiem, tai skaitā par izdarītajiem konstatējumiem un secinājumiem. Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un tiem zvērinātiem revidentiem, kuri nesniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, veic saskaņā ar nolikumu, ko pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju apstiprina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. (31) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija katru gadu pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā mēnesi pirms revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles uzsākšanas rakstveidā informē Finanšu ministriju par zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas atbilstoši šā panta noteikumiem ir pakļautas revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrolei. (32) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kuri sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, katru gadu līdz 1.jūlijam iesniedz Finanšu ministrijai regulas Nr. 537/2014 14.pantā minēto informāciju, kā arī informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā apgūtajām profesionālās kvalifikācijas (tālākizglītības) programmām. Finanšu ministrija apkopo un analizē saņemto informāciju un veic pasākumus konstatēto neatbilstību novēršanai. (4) Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda, kā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasības ievēro tās zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kuri sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, un sastāda šīs pārbaudes protokolu. Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi veic saskaņā ar šā likuma prasībām un regulas Nr. 537/2014 26.panta prasībām. Ministru kabinets nosaka revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes kārtību, pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasības, pārbaudes protokolā ietveramās ziņas, kā arī pārbaužu programmas saturu. Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības veikt revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi zvērināta revidenta prakses vietā vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām. (41) Lai nodrošinātu revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes atbilstoši regulas Nr. 537/2014 26.panta prasībām zvērināta revidenta prakses vietā vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, Finanšu ministrija ir tiesīga piesaistīt ekspertus konkrētu pārbaužu veikšanai. Šā panta izpratnē termins "eksperts" atbilst regulas Nr. 537/2014 26.panta 1.punkta "c" apakšpunktā lietotajam terminam "eksperts". (5) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, veicot revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi zvērināta revidenta prakses vietā vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, ir tiesības iepazīties ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas darba dokumentiem un atklātības ziņojumu, kā arī pieprasīt no pārbaudāmā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības citas ziņas, dokumentus un paskaidrojumus, kas nepieciešami regulas Nr. 537/2014 26.panta 6.punktā noteikto pienākumu veikšanai un revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes veikšanai un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā. Veicot revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi, Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības iepazīties ar veiktās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles ziņojumiem, kā arī pieprasīt no revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles procesā iegūtās citas ziņas, dokumentus un paskaidrojumus, kas nepieciešami revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudēm. (51) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu vai personas datus, kuri iegūti, iepazīstoties ar šā panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem, ziņām vai paskaidrojumiem, izņemot likumos noteiktos gadījumus. Finanšu ministrijas pilnvarotais pārstāvis iesniedz Finanšu ministrijai rakstveida apliecinājumu par konfidencialitātes prasību ievērošanu. Finanšu ministrija piecu darba dienu laikā pēc apliecinājuma saņemšanas nosūta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai šā apliecinājuma kopiju, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. (52) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības piedalīties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kopsapulcēs, valdes sēdēs, komisiju un komiteju sēdēs, kurās tiek izskatīti jautājumi un dokumenti, kas saistīti ar revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, kā arī iepazīties ar šajās kopsapulcēs un sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli. (6) Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu, nedrīkst būt pārbaudāmais zvērināts revidents vai persona, kura šā zvērināta revidenta pārraudzībā sniedz revīzijas pakalpojumus vai atbilstoši regulas Nr. 537/2014 26. panta 5. punkta "c" apakšpunktā noteiktajam ir tos sniegusi pēdējo triju gadu laikā, vai ir citādi saistīta vai pēdējo triju gadu laikā bijusi saistīta ar pārbaudāmo zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību. Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu, nedrīkst būt arī zvērināta revidenta radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta revīzijas rezultātā. Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis iesniedz Finanšu ministrijai rakstveida apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā panta daļā minētie ierobežojumi. Finanšu ministrija piecu darba dienu laikā pēc apliecinājuma saņemšanas nosūta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai šā apliecinājuma kopiju, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. (7) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, kas pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu, divus gadus pēc revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes ir aizliegts ieņemt amatu tādas zvērinātu revidentu komercsabiedrības valdē vai padomē (ja padome ir izveidota), kurā viņš ir veicis revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes. (8) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, veicot revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kura sniedz revīzijas pakalpojumus valsts un pašvaldību institūcijām, ir pienākums iegūt no Valsts kontroles informāciju par to, vai Valsts kontrole kā grupas revidents, sagatavojot atzinumu par Latvijas Republikas saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem par iepriekšējo pārskata gadu, varēja izmantot attiecīgā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības veikto finanšu revīziju valsts vai pašvaldības institūcijā un tās rezultātā sniegto atzinumu. 55 (22.01.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 29.01.2009., 22.03.2012., 29.10.2015., 15.12.2016., 19.04.2018. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 35.2 pants. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaude (1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju nodrošina uz riska pieeju balstītu ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi, kurā pārliecinās par normatīvo aktu, ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartu un profesionālās ētikas kodeksa, kā arī šajā likumā noteikto neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanu minētā pakalpojuma sniegšanā. (2) Finanšu ministrija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kuras ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai. (3) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kuras ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus klientiem, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūras. (4) Šā panta otrajā daļā minētajai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudei ir pakļauti zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai, — ne retāk kā reizi trijos gados. Šā panta trešajā daļā minētajai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudei ir pakļautas visas zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kuri ir snieguši ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, — ne retāk kā reizi sešos gados. (5) Šā panta ceturtajā daļā minētos termiņus sāk skaitīt no pēdējās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles, ievērojot šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu. (6) Ja šā likuma 35.1 pantā minētajai revīzijas pakalpojumu kvalitātes pārbaudei pakļautais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir sniegusi tam pašam revīzijas klientam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (ja minētais revīzijas klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, — Finanšu ministrija) veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi revīzijas pakalpojumu kvalitātes pārbaudes ietvaros. (7) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Finanšu ministrijas pārstāvim, kas veic šajā pantā minētās ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudes, ir nepieciešama pieredze ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sagatavošanā vai cita pieredze ilgtspējas jomā. 56 (26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)
  1. (1)) Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju nodrošina uz riska pieeju balstītu revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu, Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu un Latvijā atzīto starptautisko publiskā sektora revīzijas standartu prasības, profesionālās ētikas kodeksa normas, neatkarība un objektivitāte revīzijas pakalpojumu sniegšanā. Finanšu ministrija nodrošina uz risku izvērtējumu balstītu revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli (revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi) tām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un tiem zvērinātiem revidentiem, kuri ir snieguši revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām pēdējo triju gadu laikā kopš pēdējās tiem veiktās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles.
  2. (2)) Šā panta pirmajā daļā minētajai revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrolei ir pakļautas:
  3. 1)) visas zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kas sniedz revīzijas pakalpojumus kā individuālie komersanti vai pašnodarbinātas personas, — ne retāk kā reizi sešos gados;
  4. 2)) visas zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, — ne retāk kā reizi trijos gados;
  5. 3)) visas zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kas sniedz revīzijas pakalpojumus valsts un pašvaldību institūcijām, — ne retāk kā reizi sešos gados.
  6. (3)) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija nodrošina revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un zvērinātiem revidentiem un informē Finanšu ministriju par tās rezultātiem, tai skaitā par izdarītajiem konstatējumiem un secinājumiem. Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un tiem zvērinātiem revidentiem, kuri nesniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, veic saskaņā ar nolikumu, ko pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju apstiprina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.
  7. (31)) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija katru gadu pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā mēnesi pirms revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles uzsākšanas rakstveidā informē Finanšu ministriju par zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas atbilstoši šā panta noteikumiem ir pakļautas revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrolei.
  8. (32)) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kuri sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, katru gadu līdz 1.jūlijam iesniedz Finanšu ministrijai regulas Nr. 537/2014 14.pantā minēto informāciju, kā arī informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā apgūtajām profesionālās kvalifikācijas (tālākizglītības) programmām. Finanšu ministrija apkopo un analizē saņemto informāciju un veic pasākumus konstatēto neatbilstību novēršanai.
  9. (4)) Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda, kā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasības ievēro tās zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kuri sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, un sastāda šīs pārbaudes protokolu. Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi veic saskaņā ar šā likuma prasībām un regulas Nr. 537/2014 26.panta prasībām. Ministru kabinets nosaka revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes kārtību, pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasības, pārbaudes protokolā ietveramās ziņas, kā arī pārbaužu programmas saturu. Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības veikt revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi zvērināta revidenta prakses vietā vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām.
  10. (41)) Lai nodrošinātu revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes atbilstoši regulas Nr. 537/2014 26.panta prasībām zvērināta revidenta prakses vietā vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, Finanšu ministrija ir tiesīga piesaistīt ekspertus konkrētu pārbaužu veikšanai. Šā panta izpratnē termins "eksperts" atbilst regulas Nr. 537/2014 26.panta 1.punkta "c" apakšpunktā lietotajam terminam "eksperts".
  11. (5)) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, veicot revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi zvērināta revidenta prakses vietā vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, ir tiesības iepazīties ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas darba dokumentiem un atklātības ziņojumu, kā arī pieprasīt no pārbaudāmā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības citas ziņas, dokumentus un paskaidrojumus, kas nepieciešami regulas Nr. 537/2014 26.panta 6.punktā noteikto pienākumu veikšanai un revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes veikšanai un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā. Veicot revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi, Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības iepazīties ar veiktās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles ziņojumiem, kā arī pieprasīt no revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles procesā iegūtās citas ziņas, dokumentus un paskaidrojumus, kas nepieciešami revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudēm.
  12. (51)) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu vai personas datus, kuri iegūti, iepazīstoties ar šā panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem, ziņām vai paskaidrojumiem, izņemot likumos noteiktos gadījumus. Finanšu ministrijas pilnvarotais pārstāvis iesniedz Finanšu ministrijai rakstveida apliecinājumu par konfidencialitātes prasību ievērošanu. Finanšu ministrija piecu darba dienu laikā pēc apliecinājuma saņemšanas nosūta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai šā apliecinājuma kopiju, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu.
  13. (52)) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības piedalīties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kopsapulcēs, valdes sēdēs, komisiju un komiteju sēdēs, kurās tiek izskatīti jautājumi un dokumenti, kas saistīti ar revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, kā arī iepazīties ar šajās kopsapulcēs un sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli.
  14. (6)) Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu, nedrīkst būt pārbaudāmais zvērināts revidents vai persona, kura šā zvērināta revidenta pārraudzībā sniedz revīzijas pakalpojumus vai atbilstoši regulas Nr. 537/2014 26. panta 5. punkta "c" apakšpunktā noteiktajam ir tos sniegusi pēdējo triju gadu laikā, vai ir citādi saistīta vai pēdējo triju gadu laikā bijusi saistīta ar pārbaudāmo zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību. Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu, nedrīkst būt arī zvērināta revidenta radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta revīzijas rezultātā. Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis iesniedz Finanšu ministrijai rakstveida apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā panta daļā minētie ierobežojumi. Finanšu ministrija piecu darba dienu laikā pēc apliecinājuma saņemšanas nosūta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai šā apliecinājuma kopiju, kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu.
  15. (7)) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, kas pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu, divus gadus pēc revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes ir aizliegts ieņemt amatu tādas zvērinātu revidentu komercsabiedrības valdē vai padomē (ja padome ir izveidota), kurā viņš ir veicis revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes.
  16. (8)) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, veicot revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kura sniedz revīzijas pakalpojumus valsts un pašvaldību institūcijām, ir pienākums iegūt no Valsts kontroles informāciju par to, vai Valsts kontrole kā grupas revidents, sagatavojot atzinumu par Latvijas Republikas saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem par iepriekšējo pārskata gadu, varēja izmantot attiecīgā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības veikto finanšu revīziju valsts vai pašvaldības institūcijā un tās rezultātā sniegto atzinumu.
  17. (1)) Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju nodrošina uz riska pieeju balstītu ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi, kurā pārliecinās par normatīvo aktu, ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartu un profesionālās ētikas kodeksa, kā arī šajā likumā noteikto neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanu minētā pakalpojuma sniegšanā.
  18. (2)) Finanšu ministrija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kuras ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai.
  19. (3)) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kuras ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus klientiem, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūras.
  20. (4)) Šā panta otrajā daļā minētajai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudei ir pakļauti zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai, — ne retāk kā reizi trijos gados. Šā panta trešajā daļā minētajai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudei ir pakļautas visas zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kuri ir snieguši ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, — ne retāk kā reizi sešos gados.
  21. (5)) Šā panta ceturtajā daļā minētos termiņus sāk skaitīt no pēdējās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles, ievērojot šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu.
  22. (6)) Ja šā likuma 35.1 pantā minētajai revīzijas pakalpojumu kvalitātes pārbaudei pakļautais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir sniegusi tam pašam revīzijas klientam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (ja minētais revīzijas klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, — Finanšu ministrija) veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi revīzijas pakalpojumu kvalitātes pārbaudes ietvaros.
  23. (7)) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Finanšu ministrijas pārstāvim, kas veic šajā pantā minētās ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudes, ir nepieciešama pieredze ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sagatavošanā vai cita pieredze ilgtspējas jomā.
annual-reportasdata-protectionfinancial-statementsgdprgovernmentjoint-stockmkself-employedtax-authorityvid

Cited by (1)