38. Article — Disciplinārlietu ierosināšana, izskatīšana un sodu piemērošanas kārtība

81 (Izslēgts ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.) 38.1 pants. Disciplinārlietu ierosināšana, izskatīšana un sodu piemērošana 82 (Izslēgts ar 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 11.09.2025.) 38.2 pants. Finanšu ministrijas piemērojamo sankciju veidi Finanšu ministrija var piemērot šādas sankcijas: 1) brīdinājumu; 2) publisku paziņojumu; 3) naudas sodu; 4) aizliegumu zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai atbildīgajam zvērinātam revidentam uz laiku līdz trim gadiem sniegt revīzijas pakalpojumus un parakstīt revidenta ziņojumu; 5) aizliegumu zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, atbildīgajam zvērinātam revidentam vai galvenajam ilgtspējas revidentam uz laiku līdz trim gadiem sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus un parakstīt apliecinājuma ziņojumus par ilgtspējas ziņojumu; 6) aizliegumu sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus (ieraksta Zvērinātu revidentu reģistrā par zvērināta revidenta tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu anulēšana, ieraksta Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā par zvērinātu revidentu komercsabiedrības tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu anulēšana); 7) aizliegumu sniegt revīzijas pakalpojumus (zvērināta revidenta sertifikāta anulēšana, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences anulēšana). 83 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.3 pants. Finanšu ministrijas brīdinājums Brīdinājums ir par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas izdarīta pārkāpuma nosodījums, kuru izsaka rakstveidā. 84 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.4 pants. Finanšu ministrijas publisks paziņojums (1) Publisks paziņojums ir paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība. (2) Finanšu ministrija ievieto savā tīmekļvietnē publisku paziņojumu: 1) norādot par pārkāpumu atbildīgo zvērinātu revidentu (zvērināta revidenta vārds, uzvārds un sertifikāta numurs) un atbildīgo zvērinātu revidentu komercsabiedrību (zvērinātu revidentu komercsabiedrības nosaukums un licences numurs), kā arī izdarītā pārkāpuma būtību; 2) par to, ka parakstītais revidenta ziņojums neatbilst šajā likumā noteiktajam revidenta ziņojuma saturam un regulas Nr. 537/2014 10. pantā noteiktajām revīzijas ziņojuma prasībām; 3) par to, ka parakstītais apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu neatbilst šā likuma 32.1 panta prasībām. (3) Publisku paziņojumu var piemērot papildus šā likuma 38.2 panta 1., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajām sankcijām. (4) Publisks paziņojums Finanšu ministrijas tīmekļvietnē pieejams piecus gadus no tā ievietošanas dienas. 85 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.5 pants. Finanšu ministrijas piemērojamais naudas sods Finanšu ministrija ir tiesīga piemērot naudas sodu: 1) zvērinātu revidentu komercsabiedrībai — līdz 14 200 euro; 2) par pārkāpumu atbildīgajam zvērinātam revidentam — līdz 7200 euro. 86 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.6 pants. Finanšu ministrijas piemērojamo administratīvo pasākumu veidi (1) Finanšu ministrija var piemērot šādus administratīvos pasākumus: 1) pieprasīt, lai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība nekavējoties pārtrauc attiecīgo rīcību, un pieprasīt, lai nekavējoties novērš pārkāpumu; 2) noteikt pagaidu aizliegumu zvērinātu revidentu komercsabiedrības pārvaldības struktūras loceklim, ja tas ir zvērināts revidents un ir atbildīgs par attiecīgo pārkāpumu, līdz pārkāpuma novēršanas brīdim, bet ne ilgāk kā uz laiku līdz trim gadiem pildīt viņam noteiktos pienākumus šajā zvērinātu revidentu komercsabiedrībā. (2) Finanšu ministrija var piemērot vienu vai vairākus administratīvos pasākumus atsevišķi vai papildus sankcijām. 87 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.7 pants. Pārkāpumi zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbības jomā (1) Finanšu ministrija ir tiesīga piemērot zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai šajā likumā noteiktās sankcijas vai administratīvos pasākumus, ja zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība: 1) pārkāpj neatkarības un objektivitātes ievērošanas prasības; 2) neievēro prasības nodrošināt jaunajam zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (ar kuru noslēgts līgums) piekļuvi visai informācijai par klientu un tā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pēdējo revīziju; 3) pārkāpj konfidencialitātes ievērošanas prasības; 4) neievēro prasības par zvērināta revidenta profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu (tālākizglītību); 5) neievēro prasības attiecībā uz revīzijas uzdevuma plānošanu, veikšanu un noslēguma procedūru; 6) neievēro prasību sniegt revidējamā klienta revīzijas komitejai apliecinājumu par savas profesionālās darbības neatkarību no revidējamā klienta; 7) neievēro prasību informēt klienta revīzijas komiteju par apstākļiem, kuri apdraud zvērināta revidenta neatkarību, un konsultēties par pasākumiem, kas veikti, lai šos apstākļus novērstu; 8) sniedz revīzijas pakalpojumu gadījumā, kad nav noslēgts revīzijas pakalpojumu līgums; 9) neievēro prasību informēt Finanšu ministriju, Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju un Latvijas Banku par revīzijas pakalpojumu līguma izbeigšanu tā darbības termiņa laikā un izbeigšanas iemesliem; 10) neievēro prasību informēt Finanšu ministriju par noslēgto vai pagarināto revīzijas pakalpojumu līgumu par gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju ar klientu, kurš ir sabiedriskas nozīmes struktūra; 11) pārkāpj aizliegumu ieņemt amatu sava bijušā klienta pārvaldības struktūrā, valdē, padomē, revīzijas komitejā vai, ja attiecīgais klients revīzijas komiteju neveido, — institūcijā, kas veic revīzijas komitejai līdzīgas funkcijas; 12) neievēro prasību par atbildīgā zvērināta revidenta iecelšanu revīzijas pakalpojumu sniegšanai un paziņošanu klientam par viņa iecelšanu; 13) neievēro noteikumus attiecībā uz revidenta ziņojuma rekvizītiem un saturu; 14) neievēro prasību informēt klienta vadības vai sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komiteju par atzinumā neietvertiem jautājumiem; 15) neievēro prasību sniegt informāciju Latvijas Bankai saskaņā ar regulas Nr. 537/2014 12. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktu par faktiem, kuri atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā; 16) neievēro prasību sniegt informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par faktiem, kuri atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un varētu būt saistīti ar amatpersonas kukuļošanu; 17) neievēro prasību par atklātības ziņojuma sagatavošanu, publicēšanu un ziņošanu kompetentajām iestādēm; 18) neievēro prasības attiecībā uz revīzijas darba dokumentu, revīzijas lietas kārtošanu, ziņojumu un citu dokumentu glabāšanu; 19) neievēro prasības attiecībā uz revīzijas darba dokumentu nodošanu un sadarbības nodrošināšanu starp koncerna atbildīgo zvērinātu revidentu un koncerna meitas sabiedrības revidentu; 20) neievēro prasību veikt precizētā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata atkārtotu revīziju; 21) neievēro darba organizācijas un kvalitātes vadības prasības revīzijas uzdevuma vai zvērinātu revidentu prakses līmenī; 22) neievēro prasību par informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm saistībā ar revidēto sabiedriskas nozīmes struktūru sarakstu un no tām gūtajiem ieņēmumiem, kā arī par zvērinātu revidentu tālākizglītību; 23) neievēro ar revīziju nesaistītu aizliegtu pakalpojumu sniegšanas un neatkarības prasības; 24) pārsniedz noteikto atlīdzības limitu par pakalpojumiem, kas nav saistīti ar sabiedriskas nozīmes struktūru revīziju; 25) neievēro prasību par revīzijas pakalpojuma sniegšanas sabiedriskas nozīmes struktūrai maksimālā termiņa pagarināšanu, neievēro aizliegumu četrus gadus sniegt revīzijas pakalpojumu pēc maksimālā revīzijas uzdevuma termiņa, neievēro aizliegumu galvenajiem revīzijas partneriem trīs gadus pēc maksimālā revīzijas uzdevuma termiņa atsākt piedalīties obligātajā revīzijā, neievēro regulas Nr. 537/2014 17. panta prasību par pakāpeniskās rotācijas mehānisma izveidošanu darbiniekiem, ziņošanu kompetentajai iestādei; 26) neievēro regulas Nr. 537/2014 4. panta trešās daļas prasību attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas informēšanu, ja kopējā atlīdzība no revīzijas pakalpojumiem, kas saņemta no sabiedriskas nozīmes struktūras par katru no pēdējiem trim secīgiem finanšu gadiem, pārsniedz 15 procentus no kopējiem zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieņēmumiem; 27) neievēro regulas Nr. 537/2014 7. panta prasību par informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm, ja revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā konstatēts iespējams pārkāpums, tai skaitā krāpšana; 28) neievēro regulas Nr. 537/2014 10. panta prasību par sabiedriskas nozīmes struktūras ieceltā zvērināta revidenta sagatavotā revidenta ziņojuma papildu saturu; 29) neievēro regulas Nr. 537/2014 11. panta prasību par papildu ziņojumu revīzijas komitejai. (2) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, kurus izdarījuši zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas sniedz revīzijas pakalpojumus, tai skaitā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus klientiem, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūras, sankcijas vai administratīvos pasākumus Finanšu ministrija var piemērot pēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas ierosinājuma. (3) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem iekasēto naudas sodu ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministrijas piemēroto naudas sodu persona samaksā ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā Finanšu ministrijas lēmums par naudas soda piemērošanu. 88 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.8 pants. Sankciju un administratīvo pasākumu piemērošana (1) Pieņemot lēmumu par administratīvo pasākumu piemērošanu zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un par naudas soda apmēru, Finanšu ministrija izvērtē piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu, kā arī ņem vērā: 1) pārkāpuma smagumu; 2) pārkāpuma ilgumu; 3) personas atbildības pakāpi; 4) pārkāpuma rezultātā personas gūtos ienākumus; 5) pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu; 6) personas sadarbību ar Finanšu ministriju pārkāpuma izmeklēšanā; 7) personas finansiālo stāvokli: zvērinātu revidentu komercsabiedrībai — kopējo neto apgrozījumu iepriekšējā pārskata gadā, zvērinātam revidentam, kurš veic profesionālo darbību kā individuāls komersants vai pašnodarbināta persona, — kopējo apgrozījumu (ieņēmumus) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā; 8) personas iepriekš izdarītos pārkāpumus profesionālo pakalpojumu sniegšanas jomā. (2) Finanšu ministrija izdod ieteikumus (vadlīnijas) par šā likuma 38.2 pantā minēto sankciju un 38.6 panta pirmajā daļā minēto administratīvo pasākumu piemērošanu un ievieto tos savā tīmekļvietnē. (3) Finanšu ministrija nepiemēro šā likuma 38.2 pantā minētās sankcijas un 38.6 panta pirmajā daļā minētos administratīvos pasākumus gadījumā, kad ir ierosināts kriminālprocess par to pašu pārkāpumu. 89 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.9 pants. Finanšu ministrijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejai (1) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc katra kalendāra gada beigām sagatavo un nosūta Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejai apkopotu informāciju par iepriekšējā gadā Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, norādot visas personas, kurām ir piemērotas sankcijas un administratīvie pasākumi, kā arī piemēroto sankciju un administratīvo pasākumu veidu. (2) Finanšu ministrija nekavējoties informē Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju: 1) par šā likuma 38.6 panta pirmās daļas 2. punktā minētā administratīvā pasākuma un 38.2 panta 4. un 5. punktā minēto sankciju piemērošanu, norādot personu, kurai administratīvais pasākums ir piemērots, un šā administratīvā pasākuma veidu; 2) par šā likuma 37.15 panta pirmās daļas 2. punktā minētā administratīvā pasākuma piemērošanu, norādot personu, kurai administratīvais pasākums ir piemērots, un šā administratīvā pasākuma veidu; 3) ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir uz laiku apturējusi zvērināta revidenta sertifikāta darbību, jo ir iestājušies šā likuma 17. panta pirmajā daļā minētie apstākļi, norādot zvērinātu revidentu, kura sertifikāta darbība ir apturēta; 4) ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir uz laiku apturējusi zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences darbību, jo ir iestājušies šā likuma 36. panta ceturtajā daļā minētie apstākļi, norādot zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kuras licences darbība ir apturēta. 90 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.10 pants. Informēšana par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem (1) Finanšu ministrija informāciju par personām piemērotajām šā likuma 38.2 pantā minētajām sankcijām un šā likuma 38.6 panta pirmajā daļā minētajiem administratīvajiem pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu (zvērināta revidenta vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un zvērinātu revidentu komercsabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un licences numurs), pārkāpuma veidu un būtību un Finanšu ministrijas piemēroto sankciju vai administratīvo pasākumu, kā arī ziņas par tās izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto tiesas nolēmumu. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ievieto savā tīmekļvietnē piecu darbdienu laikā no dienas, kad beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ir tiesīga: 1) publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai ka fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi, vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām; 2) nepubliskot, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma konstatē, ka šādas informācijas publiskošana apdraudētu finanšu tirgus stabilitāti vai nav samērīga ar izdarīto pārkāpumu. (4) Ja paredzams, ka šā panta trešajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laikposmu. (5) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Finanšu ministrijas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās pirmreizējās ievietošanas dienas. 91 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.11 pants. Finanšu ministrijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana (1) Finanšu ministrijas administratīvo aktu (lēmumu), kas izdots saistībā ar šā likuma 38.2 pantā minētajām sankcijām un šā likuma 38.6 panta pirmajā daļā minētajiem administratīvajiem pasākumiem, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta pārsūdzēšana, izņemot administratīvo aktu par naudas soda piemērošanu vai publisku paziņojumu, neaptur šā akta darbību. 92 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.12 pants. Noilgums (1) Finanšu ministrija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu aptur ar lietas ierosināšanas dienu. (3) Finanšu ministrija lēmumu par šā likuma 38.2 pantā noteikto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas. (4) Finanšu ministrija izbeidz lietu, ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šajā likumā paredzēto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu. 93 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.) 38.13 pants. Sūdzības par zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību profesionālo darbību iesniegšana un izskatīšana Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā (1) Juridiskā vai fiziskā persona var iesniegt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai sūdzību par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcību, sniedzot revīzijas pakalpojumu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu klientam, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūra. (2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir tiesīga pieprasīt tai nepieciešamās ziņas un dokumentus no sūdzības iesniedzēja, zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, par kuras rīcību ir iesniegta sūdzība. (3) Sūdzības par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcību, sniedzot revīzijas pakalpojumu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu klientam, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūra, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija izskata mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas. (4) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta trešajā daļā minēto termiņu nav iespējams ievērot, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var to pagarināt, bet ne ilgāk par trim mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam. (5) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, izskatot sūdzību, konstatē, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir pieļāvusi šā likuma 38.7 panta pirmajā daļā norādīto pārkāpumu, tā saskaņā ar minētā panta otro daļu ierosina, lai Finanšu ministrija piemēro sankcijas vai administratīvos pasākumus. (6) Sūdzību izskatīšanas kārtību nosaka nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju apstiprina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. 94 (19.06.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2025.)

1)) brīdinājumu;
2)) publisku paziņojumu;
3)) naudas sodu;
4)) aizliegumu zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai atbildīgajam zvērinātam revidentam uz laiku līdz trim gadiem sniegt revīzijas pakalpojumus un parakstīt revidenta ziņojumu;
5)) aizliegumu zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, atbildīgajam zvērinātam revidentam vai galvenajam ilgtspējas revidentam uz laiku līdz trim gadiem sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus un parakstīt apliecinājuma ziņojumus par ilgtspējas ziņojumu;
6)) aizliegumu sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus (ieraksta Zvērinātu revidentu reģistrā par zvērināta revidenta tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu anulēšana, ieraksta Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā par zvērinātu revidentu komercsabiedrības tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu anulēšana);
7)) aizliegumu sniegt revīzijas pakalpojumus (zvērināta revidenta sertifikāta anulēšana, zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences anulēšana).
(1)) Publisks paziņojums ir paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība.
(2)) Finanšu ministrija ievieto savā tīmekļvietnē publisku paziņojumu:
1)) norādot par pārkāpumu atbildīgo zvērinātu revidentu (zvērināta revidenta vārds, uzvārds un sertifikāta numurs) un atbildīgo zvērinātu revidentu komercsabiedrību (zvērinātu revidentu komercsabiedrības nosaukums un licences numurs), kā arī izdarītā pārkāpuma būtību;
2)) par to, ka parakstītais revidenta ziņojums neatbilst šajā likumā noteiktajam revidenta ziņojuma saturam un regulas Nr. 537/2014 10. pantā noteiktajām revīzijas ziņojuma prasībām;
3)) par to, ka parakstītais apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu neatbilst šā likuma 32.1 panta prasībām.
(3)) Publisku paziņojumu var piemērot papildus šā likuma 38.2 panta 1., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajām sankcijām.
(4)) Publisks paziņojums Finanšu ministrijas tīmekļvietnē pieejams piecus gadus no tā ievietošanas dienas.
1)) zvērinātu revidentu komercsabiedrībai — līdz 14 200 euro;
2)) par pārkāpumu atbildīgajam zvērinātam revidentam — līdz 7200 euro.
(1)) Finanšu ministrija var piemērot šādus administratīvos pasākumus:
1)) pieprasīt, lai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība nekavējoties pārtrauc attiecīgo rīcību, un pieprasīt, lai nekavējoties novērš pārkāpumu;
2)) noteikt pagaidu aizliegumu zvērinātu revidentu komercsabiedrības pārvaldības struktūras loceklim, ja tas ir zvērināts revidents un ir atbildīgs par attiecīgo pārkāpumu, līdz pārkāpuma novēršanas brīdim, bet ne ilgāk kā uz laiku līdz trim gadiem pildīt viņam noteiktos pienākumus šajā zvērinātu revidentu komercsabiedrībā.
(2)) Finanšu ministrija var piemērot vienu vai vairākus administratīvos pasākumus atsevišķi vai papildus sankcijām.
(1)) Finanšu ministrija ir tiesīga piemērot zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai šajā likumā noteiktās sankcijas vai administratīvos pasākumus, ja zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība:
1)) pārkāpj neatkarības un objektivitātes ievērošanas prasības;
2)) neievēro prasības nodrošināt jaunajam zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (ar kuru noslēgts līgums) piekļuvi visai informācijai par klientu un tā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pēdējo revīziju;
3)) pārkāpj konfidencialitātes ievērošanas prasības;
4)) neievēro prasības par zvērināta revidenta profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu (tālākizglītību);
5)) neievēro prasības attiecībā uz revīzijas uzdevuma plānošanu, veikšanu un noslēguma procedūru;
6)) neievēro prasību sniegt revidējamā klienta revīzijas komitejai apliecinājumu par savas profesionālās darbības neatkarību no revidējamā klienta;
7)) neievēro prasību informēt klienta revīzijas komiteju par apstākļiem, kuri apdraud zvērināta revidenta neatkarību, un konsultēties par pasākumiem, kas veikti, lai šos apstākļus novērstu;
8)) sniedz revīzijas pakalpojumu gadījumā, kad nav noslēgts revīzijas pakalpojumu līgums;
9)) neievēro prasību informēt Finanšu ministriju, Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju un Latvijas Banku par revīzijas pakalpojumu līguma izbeigšanu tā darbības termiņa laikā un izbeigšanas iemesliem;
10)) neievēro prasību informēt Finanšu ministriju par noslēgto vai pagarināto revīzijas pakalpojumu līgumu par gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju ar klientu, kurš ir sabiedriskas nozīmes struktūra;
11)) pārkāpj aizliegumu ieņemt amatu sava bijušā klienta pārvaldības struktūrā, valdē, padomē, revīzijas komitejā vai, ja attiecīgais klients revīzijas komiteju neveido, — institūcijā, kas veic revīzijas komitejai līdzīgas funkcijas;
12)) neievēro prasību par atbildīgā zvērināta revidenta iecelšanu revīzijas pakalpojumu sniegšanai un paziņošanu klientam par viņa iecelšanu;
13)) neievēro noteikumus attiecībā uz revidenta ziņojuma rekvizītiem un saturu;
14)) neievēro prasību informēt klienta vadības vai sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komiteju par atzinumā neietvertiem jautājumiem;
15)) neievēro prasību sniegt informāciju Latvijas Bankai saskaņā ar regulas Nr. 537/2014 12. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktu par faktiem, kuri atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā;
16)) neievēro prasību sniegt informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par faktiem, kuri atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un varētu būt saistīti ar amatpersonas kukuļošanu;
17)) neievēro prasību par atklātības ziņojuma sagatavošanu, publicēšanu un ziņošanu kompetentajām iestādēm;
18)) neievēro prasības attiecībā uz revīzijas darba dokumentu, revīzijas lietas kārtošanu, ziņojumu un citu dokumentu glabāšanu;
19)) neievēro prasības attiecībā uz revīzijas darba dokumentu nodošanu un sadarbības nodrošināšanu starp koncerna atbildīgo zvērinātu revidentu un koncerna meitas sabiedrības revidentu;
20)) neievēro prasību veikt precizētā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata atkārtotu revīziju;
21)) neievēro darba organizācijas un kvalitātes vadības prasības revīzijas uzdevuma vai zvērinātu revidentu prakses līmenī;
22)) neievēro prasību par informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm saistībā ar revidēto sabiedriskas nozīmes struktūru sarakstu un no tām gūtajiem ieņēmumiem, kā arī par zvērinātu revidentu tālākizglītību;
23)) neievēro ar revīziju nesaistītu aizliegtu pakalpojumu sniegšanas un neatkarības prasības;
24)) pārsniedz noteikto atlīdzības limitu par pakalpojumiem, kas nav saistīti ar sabiedriskas nozīmes struktūru revīziju;
25)) neievēro prasību par revīzijas pakalpojuma sniegšanas sabiedriskas nozīmes struktūrai maksimālā termiņa pagarināšanu, neievēro aizliegumu četrus gadus sniegt revīzijas pakalpojumu pēc maksimālā revīzijas uzdevuma termiņa, neievēro aizliegumu galvenajiem revīzijas partneriem trīs gadus pēc maksimālā revīzijas uzdevuma termiņa atsākt piedalīties obligātajā revīzijā, neievēro regulas Nr. 537/2014 17. panta prasību par pakāpeniskās rotācijas mehānisma izveidošanu darbiniekiem, ziņošanu kompetentajai iestādei;
26)) neievēro regulas Nr. 537/2014 4. panta trešās daļas prasību attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas informēšanu, ja kopējā atlīdzība no revīzijas pakalpojumiem, kas saņemta no sabiedriskas nozīmes struktūras par katru no pēdējiem trim secīgiem finanšu gadiem, pārsniedz 15 procentus no kopējiem zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieņēmumiem;
27)) neievēro regulas Nr. 537/2014 7. panta prasību par informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm, ja revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā konstatēts iespējams pārkāpums, tai skaitā krāpšana;
28)) neievēro regulas Nr. 537/2014 10. panta prasību par sabiedriskas nozīmes struktūras ieceltā zvērināta revidenta sagatavotā revidenta ziņojuma papildu saturu;
29)) neievēro regulas Nr. 537/2014 11. panta prasību par papildu ziņojumu revīzijas komitejai.
(2)) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, kurus izdarījuši zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas sniedz revīzijas pakalpojumus, tai skaitā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus klientiem, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūras, sankcijas vai administratīvos pasākumus Finanšu ministrija var piemērot pēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas ierosinājuma.
(3)) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem iekasēto naudas sodu ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministrijas piemēroto naudas sodu persona samaksā ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā Finanšu ministrijas lēmums par naudas soda piemērošanu.
(1)) Pieņemot lēmumu par administratīvo pasākumu piemērošanu zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un par naudas soda apmēru, Finanšu ministrija izvērtē piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu, kā arī ņem vērā:
1)) pārkāpuma smagumu;
2)) pārkāpuma ilgumu;
3)) personas atbildības pakāpi;
4)) pārkāpuma rezultātā personas gūtos ienākumus;
5)) pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu;
6)) personas sadarbību ar Finanšu ministriju pārkāpuma izmeklēšanā;
7)) personas finansiālo stāvokli: zvērinātu revidentu komercsabiedrībai — kopējo neto apgrozījumu iepriekšējā pārskata gadā, zvērinātam revidentam, kurš veic profesionālo darbību kā individuāls komersants vai pašnodarbināta persona, — kopējo apgrozījumu (ieņēmumus) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā;
8)) personas iepriekš izdarītos pārkāpumus profesionālo pakalpojumu sniegšanas jomā.
(2)) Finanšu ministrija izdod ieteikumus (vadlīnijas) par šā likuma 38.2 pantā minēto sankciju un 38.6 panta pirmajā daļā minēto administratīvo pasākumu piemērošanu un ievieto tos savā tīmekļvietnē.
(3)) Finanšu ministrija nepiemēro šā likuma 38.2 pantā minētās sankcijas un 38.6 panta pirmajā daļā minētos administratīvos pasākumus gadījumā, kad ir ierosināts kriminālprocess par to pašu pārkāpumu.
(1)) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc katra kalendāra gada beigām sagatavo un nosūta Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejai apkopotu informāciju par iepriekšējā gadā Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, norādot visas personas, kurām ir piemērotas sankcijas un administratīvie pasākumi, kā arī piemēroto sankciju un administratīvo pasākumu veidu.
(2)) Finanšu ministrija nekavējoties informē Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju:
1)) par šā likuma 38.6 panta pirmās daļas 2. punktā minētā administratīvā pasākuma un 38.2 panta 4. un 5. punktā minēto sankciju piemērošanu, norādot personu, kurai administratīvais pasākums ir piemērots, un šā administratīvā pasākuma veidu;
2)) par šā likuma 37.15 panta pirmās daļas 2. punktā minētā administratīvā pasākuma piemērošanu, norādot personu, kurai administratīvais pasākums ir piemērots, un šā administratīvā pasākuma veidu;
3)) ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir uz laiku apturējusi zvērināta revidenta sertifikāta darbību, jo ir iestājušies šā likuma 17. panta pirmajā daļā minētie apstākļi, norādot zvērinātu revidentu, kura sertifikāta darbība ir apturēta;
4)) ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir uz laiku apturējusi zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences darbību, jo ir iestājušies šā likuma 36. panta ceturtajā daļā minētie apstākļi, norādot zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kuras licences darbība ir apturēta.
(1)) Finanšu ministrija informāciju par personām piemērotajām šā likuma 38.2 pantā minētajām sankcijām un šā likuma 38.6 panta pirmajā daļā minētajiem administratīvajiem pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu (zvērināta revidenta vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un zvērinātu revidentu komercsabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un licences numurs), pārkāpuma veidu un būtību un Finanšu ministrijas piemēroto sankciju vai administratīvo pasākumu, kā arī ziņas par tās izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto tiesas nolēmumu.
(2)) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ievieto savā tīmekļvietnē piecu darbdienu laikā no dienas, kad beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts.
(3)) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ir tiesīga:
1)) publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai ka fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi, vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;
2)) nepubliskot, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma konstatē, ka šādas informācijas publiskošana apdraudētu finanšu tirgus stabilitāti vai nav samērīga ar izdarīto pārkāpumu.
(4)) Ja paredzams, ka šā panta trešajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laikposmu.
(5)) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Finanšu ministrijas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās pirmreizējās ievietošanas dienas.
(1)) Finanšu ministrijas administratīvo aktu (lēmumu), kas izdots saistībā ar šā likuma 38.2 pantā minētajām sankcijām un šā likuma 38.6 panta pirmajā daļā minētajiem administratīvajiem pasākumiem, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
(2)) Šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta pārsūdzēšana, izņemot administratīvo aktu par naudas soda piemērošanu vai publisku paziņojumu, neaptur šā akta darbību.
(1)) Finanšu ministrija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.
(2)) Šā panta pirmajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu aptur ar lietas ierosināšanas dienu.
(3)) Finanšu ministrija lēmumu par šā likuma 38.2 pantā noteikto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.
(4)) Finanšu ministrija izbeidz lietu, ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šajā likumā paredzēto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu.
(1)) Juridiskā vai fiziskā persona var iesniegt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai sūdzību par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcību, sniedzot revīzijas pakalpojumu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu klientam, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūra.
(2)) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir tiesīga pieprasīt tai nepieciešamās ziņas un dokumentus no sūdzības iesniedzēja, zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, par kuras rīcību ir iesniegta sūdzība.
(3)) Sūdzības par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcību, sniedzot revīzijas pakalpojumu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu klientam, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūra, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija izskata mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas.
(4)) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta trešajā daļā minēto termiņu nav iespējams ievērot, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var to pagarināt, bet ne ilgāk par trim mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.
(5)) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, izskatot sūdzību, konstatē, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir pieļāvusi šā likuma 38.7 panta pirmajā daļā norādīto pārkāpumu, tā saskaņā ar minētā panta otro daļu ierosina, lai Finanšu ministrija piemēro sankcijas vai administratīvos pasākumus.
(6)) Sūdzību izskatīšanas kārtību nosaka nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju apstiprina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

annual-reportasdata-protectiondeadlinefinancial-statementsfinegdprjoint-stockpenaltyremunerationsalarysanctionsself-employedtax-authorityvid