4. Article

Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.5.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpilde. Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas 2.5.apakšpunktā noteiktais tiesiskais pienākums - pārtraukt jebkādā veidā regulēt velkoņu pakalpojumu sniedzēju un to klientu attiecības (tai skaitā, aizliegts dot jebkādus rīkojumus/norādījumus (t.sk. arī mutiskus) Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonām un velkoņa pakalpojuma saņēmējiem attiecībā uz velkoņa pakalpojuma sniedzēju izvēli, izņemot Rīgas domes 07.03.2006. saistošajos noteikumos Nr.42 "Rīgas brīvostas noteikumi" paredzēto), RBP bija jāpilda no 08.04.2009. Tiesiskā pienākuma mērķis - pārtraukt RBP darbības, kuras ierobežo ostas klientu (kuģu aģentējošo komercsabiedrību, kravu īpašnieku u.c.) tiesības izvēlēties sev pieņemamāko velkoņa pakalpojuma sniedzēju. Lietā tika konstatēts: PKL 21.04.2009. vēstulē Nr.140/04-09i informē Konkurences padomi, ka 21.04.2009. aģentu kompānija SIA "AMG Shiping" nosūtīja tai pieprasījumu par velkoņu izmantošanu kuģa SELINDA (garums - 169 metri, GT - 17784) attauvošanai. Neilgi pēc tam SIA "AMG Shiping" informēja PKL dispečeru, ka RBP Satiksmes dienesta operatori viņam paziņoja, ka minētais attauvošanas darbs tiks izpildīts ar velkoņiem SANTA un STELLA, nepaskaidrojot iemeslus. Tāpat PKL 30.04.2009. vēstulē Nr.160/04-09i informē Konkurences padomi, ka 29.04.2009. SIA "AMG Shiping" nosūtīja PKL pieprasījumu par velkoņu izmantošanu kuģim NASSAUBORG" (garums - 174,1 metri, GT - 16 037 tonnas) un SIA "Unitek" 30.04.2009. nosūtīja PKL pieprasījumu par velkoņu izmantošanu kuģim PRIMULA (garums - 169,93 metri, GT - 14 332 tonnas). Minētos kuģus apkalpoja RBP velkoņi SANTA un STELLA. Pēc lūguma sniegt skaidrojumu par velkoņu izmantošanas apstākļiem iepriekšminētajiem kuģiem, RBP 05.06.2009. vēstulē Nr.1-16/1099 skaidro, ka: 1) kuģa SELLINDA kapteinis pieprasījis divus "jaudīgus" velkoņus (attauvošana no piestātnes ZO-12, kuģošanas apstākļi - straume 1,5 mezgli, ūdens līmenis -22 cm), 2) kuģis NASSAUBORG, ienākot ostā 29.04.2009., neizmantoja velkoņa pakalpojumus. Stāvēšanas laikā notikusi kuģa kapteiņa maiņa. Kuģim izejot no ostas, kuģa kapteinis pieprasījis "jaudīgu" velkoni (attauvošana no piestātnes ZO-12, kuģošanas apstākļi - straume 1,5 mezgli, ZA vējš brāzmās līdz 14 m/s). 3) kuģa PRIMULA kapteinis pieprasījis vienu "jaudīgu" velkoni. (KSD operatoru dežūru žurnālā (iesniegts Konkurences padomē 05.06.2009.) 30.04.2009. norādīts, ka "m/t PRIMULA kapteinis ar loča J.M. starpniecību pasūta 5000 ZS [~3677 kW] spēcīgu velkoni"). RBP norāda, ka minētie kuģi tika apkalpoti ar velkoņiem SANTA un STELLA, jo šajā laikā PKL velkoņi MARSS-1 un CASTRO, kuri ir līdzvērtīgi RBP velkoņiem SANTA un STELLA, atradās remontā un nebija spējīgi sniegt velkoņa pakalpojumus. PKL ir iesniedzis kuģu aģentu veiktos pasūtījumus par iepriekšminētajiem kuģiem, kas adresēti PKL, un kuģa PRIMULA kapteiņa paskaidrojumu, kurā norādīts, ka kuģa apkalpošanai nav pastāvējusi nepieciešamība izmantot velkoni SANTA ar HP 5000, atbilstošāks būtu velkonis ar HP 3000 [~2206 kW]. Velkonis SANTA tika izmantots pēc loča stingra ieteikuma. Papildus ir norādīts, ka kuģa īpašniekam "Neste Shipping" ir līgums ar PKL par velkoņa pakalpojumu izmantošanu, minēto darbību rezultātā kuģa īpašnieks ir zaudējis atlaidi. Konkurences padome konstatē, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 73.punktu piestātnē ZO-12 ir aizliegts ievest un izvest maksimāla izmēra kuģus, ja straumes ātrums Daugavā pārsniedz 1 mezglu. Rīgas brīvostā tiek izvesti un ievesti kuģi, kuru izmēri ir ļoti plašā amplitūdā (sākot no ~ 200 GT, garums ~ 40 metri līdz pat 40 000-90 000 GT un garums ~290 metri). Saskaņā ar KSD operatora žurnālu šajos datumos nav atzīmes par vētras brīdinājumu. Līdz ar to secināms, ka kuģu SELINDA (garums - 169 metri, GT - 17784), NASSAUBORG (garums - 174,1 metri, GT - 16 037) un PRIMULA (garums - 169,93 metri, GT - 14 332 tonnas), kuru izmēri nav vērtējami kā maksimāli (un uz kuriem neattiecas ostas kapteiņa 07.08.2008. rīkojuma Nr.21 noteiktie ierobežojumi), izvešanai nav pastāvējuši kritiski apstākļi, lai kuģu kapteiņi, atšķirībā no aģentu veiktā pasūtījuma, izvēlētos Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņus, tādējādi kuģa īpašniekam radot zaudējumus PKL piemērotās atlaides apjomā. PKL 14.05.2009. vēstulē Nr.183/05-09i norāda kuģus TRAVESTERN (garums - 161,36 metri, GT - 11 423), GARDNO (garums - 158 metri, GT - 11 632), KAWANA (garums - 177 metri, GT - 19 885), kuri kā velkoņa pakalpojuma sniedzēju bija izvēlējušies PKL, nosūtot PKL pieprasījumu par attiecīgo kuģu apkalpošanu, bet praktiski tika apkalpoti ar Rīgas brīvostas velkoņiem. RBP velkoņus minētajiem darbiem izvēlējās Rīgas brīvostas loči. PKL 14.05.2009. vēstulē Nr.183/05-09i informē par 6 neizpildītiem pasūtījumiem laika posmā 13.04.2009.-09.05.2009. (velkoņa pakalpojuma sniedzēju bija izvēlējušies PKL, bet tika apkalpoti ar RBP velkoņiem). Konkurences padome 06.05.2009. lūdza RBP sniegt skaidrojumu par velkoņu pakalpojumu izmantošanu Rīgas brīvostā pēc Lēmuma Nr.E02-8 spēkā stāšanās, tai skaitā, vai RBP ir izvirzījusi prasības vai izdevusi mutiskus/rakstiskus rīkojumus attiecībā uz velkoņa pakalpojuma sniegšanu. Šai sakarā RBP 05.06.2009. vēstules Nr.1-16/1099 2.punktā norāda, ka "RBP rīcībā nav informācijas, ka pēc Lēmuma spēkā stāšanās būtu veiktas darbības (mutiski/rakstiski rīkojumi), kuras varētu identificēt kā prasības velkoņa pakalpojuma sniegšanai. RBP par šādām darbībām neuzskata Rīgas brīvostas noteikumu XV sadaļā noteiktajā kārtībā loča un ostas kapteiņa veiktās darbības, saskaņojot un izlemjot jautājumus par katram konkrētam kuģim nepieciešamo velkoņa skaita noteikšanu". Konkurences padomē 16.06.2009. notika tikšanās starp Konkurences padomes, RBP un PKL pārstāvjiem par Lēmumā Nr.E02-8 uzlikto tiesisko pienākumu izpildi un to traucējošiem faktoriem. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka pašreiz spēkā esošie Rīgas brīvostas noteikumi attiecībā uz sadaļu par velkoņa pakalpojumu sniegšanu neatbilst pašreizējai situācijai Rīgas brīvostā. Ostas kapteinis par velkoņu skaitu un velkoņu pakalpojumu sniedzēju var pieņemt ārkārtas lēmumus - šie ārkārtas lēmumi attiecas uz nestandarta situācijām, nevis uz regulāru velkoņa pakalpojumu sniedzēju noteikšanu konkrētam kuģim. PKL 25.06.2009. vēstulēs Nr.239/06-09i un Nr.239a/06-09i norāda, ka RBP arī pēc 16.06.2009. turpina noteikt, kuri velkoņi apkalpos kuģus, un neļauj PKL apkalpot savus klientus (PKL iesniedza informāciju par laika periodu no 17.06.2009.-24.06.2009.). Kā norāda PKL, vēstulē minēto kuģu aģenti vai īpašnieki bija nominējuši PKL pakalpojuma sniegšanai, un par šo faktu ir bijuši informēti arī KSD darbinieki. Atteikums pamatots ar to, ka PKL velkoņa MARSS-1 visi kapteiņi nav nokārtojuši bezloča kuģošanas atļauju. PKL 25.06.2009. vēstulēs Nr.239/06-09i un Nr.239a/06-09i norādīto kuģu GT ir gan zem 20 000 tonnām, gan virs 20 000 tonnām (saskaņā ar ostas kapteiņa 07.08.2008. rīkojumu Nr.21 šādu kuģu apkalpošanai nepieciešami divi velkoņi ar to kopējo jaudu 7300 kw). Atbilstoši PKL 25.06.2009. vēstulēs Nr.239/06-09i un Nr.239a/06-09i norādītajam, atteikums apkalpot kuģus nav pamatots ar ārkārtas laika apstākļiem, no kuriem būtu iespējams secināt, ka kuģu, kuru GT ir zem 20 000 tonnām, apkalpošanai ir bijuši nepieciešami spēcīgāki velkoņi, nekā tie uz norādīto brīdi ir PKL rīcībā (ņemot vērā, ka MARSS-1 norādītajā brīdī nestrādāja). PKL 30.06.2009. vēstulē Nr.248/06-09i norāda, ka laika periodā no 25.06.2009.-30.06.2009. RBP un KSC ir bez pamatota iemesla un pamatojuma aizliegusi PKL sniegt velkoņa pakalpojumus 10 kuģiem. Visos gadījumos, kā norāda PKL, tauvošanās operācijas varēja veikt PKL ar saviem velkoņiem. PKL 09.07.2009. vēstulē Nr.259/07-09i norāda, ka "KSC operatori turpina izvēlēties kādas velkoņu pakalpojumu sniegšanas kompānijas apkalpos attiecīgo kuģi, iemesli šiem gadījumiem netiek paskaidroti vai arī tiek norādīts, ka tāds ir [ostas kapteiņa] mutisks rīkojums. Telefonsarunās [ostas kapteinis] vairākkārt ir pieprasījis nosūtīt Rīgas brīvostas pārvaldei PKL sadarbības līgumus par velkoņu pakalpojumiem, lai būtu pierādījums, ka tie ir PKL klienti. Tai pašā laikā netiek apstiprināts, ka tad PKL varēs apkalpot savus klientus, jo ostas kapteinim ir jāsaņem šāda atļauja no pārvaldes. Tāpat [ostas kapteinis] atsakās strādāt ar velkoņiem SANTA un STELLA pārī ar kādu no PKL velkoņiem, (..) pamatojot savu atteikumu ar vārdiem: "mēs pārī ar jums nestrādāsim un dosim darbu jūsu velkoņu pārim un savam velkoņa pārim atsevišķi". PKL norāda, ka laika posmā no 01.07.2009.-08.07.2009. PKL ir liegts veikt 17 (septiņpadsmit) kuģu tauvošanas operācijas. Šajos gadījumos PKL velkoņi bija nominēti minētajiem darbiem un KSD par to bija informēts. PKL ir iesniedzis vēl vairākas vēstules, kurās ir norādīts, ka RBP (KSD darbinieki, ostas kapteinis) lieguši PKL apkalpot savus klientus, nosūtot darbam RBP velkoņus (21.07.2009. vēstule Nr.287/07_09i, 03.08.2009. vēstule Nr.302/08-09i, 05.08.2009. vēstule Nr.311/08-09i, 28.08.2009. vēstule Nr.28/08_KP, 08.09.2009. vēstule Nr.369/09-09i, 22.09.2009. vēstule Nr.395/09-09i). Pēc Konkurences padomes pieprasījuma PKL 08.09.2009. vēstulē Nr.369/09-09i ir iesniegusi sarakstu ar PKL liegtajiem kuģiem - kuģi, kuru apkalpošanai kuģu aģenti bija pieprasījuši PKL, bet faktiski velkoņa pakalpojumu sniedza RBP velkoņi (par laika periodu no 25.06.2009.-04.09.2009.). Ņemot vērā, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 235.punktā noteikto kārtību ostas kapteinim ir tiesības domstarpību gadījumos noteikt kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu, kā arī, ievērojot RBP un Konkurences padomes 16.06.2009. tikšanās protokolā konstatēto, ka pastāvot ārkārtas gadījumiem (piemēram, vētras gadījumā), ostas kapteinis pieņem ārkārtas lēmumus, Konkurences padome 28.09.2009. vēstulē Nr.1746 lūdza RBP sniegt skaidrojumu par RBP rīcības objektīvo pamatojumu, liedzot PKL sniegt velkoņa pakalpojumus savu klientu kuģiem, pamatojumu norādot katram gadījumam atsevišķi (PKL 08.09.2009. vēstulē Nr.369/09-09i norādītajiem kuģiem par laika periodu no 25.06.2009.-04.09.2009.). Konkurences padomē 16.10.2009. tika saņemta RBP 14.10.2009. vēstule Nr.1-09/2000, kurā tā nesniedz atbildi uz Konkurences padomes lūgumu pēc būtības un norāda uz sekojošu: 1) no Rīgas brīvostas noteikumiem izriet, ka velkoņa pakalpojumus izvēlas, kā arī atsakās no tiem kuģa, kuram tie tiek sniegti, kapteinis. Gadījumā, ja rodas domstarpības, tiesības pieņemt lēmumu šajā jautājumā ir ostas kapteinim. Pastāvot strīdīgiem gadījumiem, to izskatīšanai ir izmantojami KSD veiktie video un audio ieraksti, kuri tiek glabāti ierobežotu laiku. RBP rīcībā nav ziņu, ka laika periodā no 25.06.2009.-04.09.2009. starp RBP ločiem un kuģu kapteiņiem, no kuriem ir atkarīga velkoņu pakalpojumu sniedzēju izvēle vai atteikšanās no tiem, būtu radušās domstarpības, kuras būtu jāizskata Rīgas brīvostas kapteinim Rīgas brīvostas noteikumu 235.punktā noteiktajā kārtībā. 2) RBP ir atļāvusi PKL sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā, 26.09.2003. noslēdzot ar PKL līgumu. Līdz šim brīdim PKL nav iesniegusi RBP pierādījumus par to, ka pastāv vienošanās starp PKL un Rīgas brīvostā ienākošo kuģu īpašniekiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem, uz kuras pamata attiecīgo kuģu īpašniekiem ir pienākums izvēlēties PKL velkoņu pakalpojumus. Arī gadījumā, ja šādas vienošanās pastāv, locim ir tiesības ieteikt konkrētajos apstākļos piemērotāko velkoņu pakalpojumus, no kura kuģa kapteinis ir tiesīgs atteikties. Izvērtējot PKL 08.09.2009. vēstulē Nr.369/09-09i sniegto informāciju, uzskatāms, ka PKL pamatoti par liegtiem kuģiem var uzskatīt tos kuģus, kuriem kuģu aģenti ir izvēlējušies PKL velkoņus un par to, izmantojot elektroniskos sakarus vai kā citādi, ir informējuši gan PKL, gan Rīgas brīvostas kapteiņdienestu (KSD). Apkopojot PKL un RBP sniegto informāciju (sarakste par tiesisko pienākumu izpildi laika periodā no 07.04.2009.-10.09.2009.), kā arī ņemot vērā RBP pausto, ka nav pastāvējušas domstarpības, kuras būtu jāizskata ostas kapteinim, un to, ka RBP nav norādījusi konkrētos laika apstākļus, kad locim būtu bijušas tiesības ieteikt piemērotāku velkoni, var secināt, ka bez objektīva pamatojuma PKL ir liegts sniegt velkoņu pakalpojumus 2009.gada aprīlī - 5 gadījumos, maijā - 5 gadījumos, jūnijā - 13 gadījumos, jūlijā - 21 gadījumā, augustā - 26 gadījumos, septembrī (līdz 10.09.2009.) - 7 gadījumos. Ņemot vērā iepriekš norādīto, ir pamatoti uzskatīt, ka RBP nav izpildījusi Lēmuma nolemjošās daļas 2.5.apakšpunktā noteikto tiesisko pienākumu. RBP viedoklis RBP 18.03.2010. vēstulē Nr.1-09/478 iebilst Konkurences padomes secinājumiem par Lēmuma Nr.E02-8 2.5.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi, norādot, ka "lietas materiāliem ir pievienoti it kā aģentu sagatavotie velkoņu pakalpojumu pieprasījumi, kuri neatbilst visminimālākajām prasībām, kas ietvertas 23.04.1996. MK noteikumu Nr.154 4.sadaļā "Dokumenta juridiskais spēks", lai tie būtu saistoši. RBP nav informēta par PKL klientiem, ar kuriem PKL ir noslēgtas kādas vienošanās par velkoņa pakalpojuma sniegšanu". Saskaņā ar PKL sniegto informāciju tās klienti ir informējuši par nepieciešamību izmantot velkoņa pakalpojumus, nosūtot PKL kuģa operatora, īpašnieka, kuģu aģentējošo kompāniju pasūtījumus. Šie pasūtījumi ir veikti, izmantojot elektronisko pastu vai faksimilsakarus. Konkurences padomē ir iesniegtas šo dokumentu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātas kopijas. PKL, nosūtot šādu pieteikumu pa faksu, informē Rīgas brīvostas KSD darbiniekus (PKL 14.05.2009. vēstule Nr.183/05-09i). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.892 "Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas" 4.punktu "Kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents, izmantojot elektronisko pastu vai faksmilisakarus, informē attiecīgās kontroles iestādes par kuģa ienākšanu ostā vai vismaz sešas stundas pirms ienākšanas". RBP ir iesniegusi Konkurences padomei kuģu pieteikumu par ienākšanu ostā kopijas "Arrival notification", ko tā ir saņēmusi, izmantojot elektronisko pastu un/vai faksimilsakarus. Ņemot vērā normatīvo regulējumu un to, ka RBP ir atzinusi šādu dokumentu pietiekamību un juridisko spēku, tad, vadoties pēc analoģijas, arī PKL klientu veiktie pasūtījumi ir atzīstami par vienlīdz saistošiem. PKL līgumi ar klientiem var ietvert komerciāli aizsargājamu informāciju, kura nav izpaužama konkurentam, vēl jo vairāk, normatīvo aktu regulējums neprasa, lai velkoņu pakalpojumu sniedzējs šādu informāciju iesniegtu ostas pārvaldei vai tās amatpersonai, ņemot vērā regulējumu, kas nosaka kuģošanas drošību Rīgas brīvostā.