1. Article

Valsts 2. Dienests 3. Datums 4. Novērošanas laiks (UTC) 5. Piesārņojums: 5.1. nafta, bīstama vai kaitīga viela 5.2. ģeogrāfiskās koordinātas 5.3. atnests no 5.4. garums (km) 5.5. platums (km) 6. Bīstamās vai kaitīgās vielas veids (gaistošs, grimstošs, šķīstošs, peldošs) 7. Ar naftas produktiem noklātā platība (km2) 8. Naftas produktu krāsa atbilstoši 1983. gada Bonnas līguma vadlīnijām par naftas izskata kodu (Bonn Agreement Oil Appearance Code, BAOAC kods) (% plankuma platības):8.1. sudraboti pelēka bez izteiktām krāsainības pazīmēm 8.2. atspīd varavīksnes krāsās 8.3. zila vai metāliska 8.4. brūna ar atsevišķiem melniem plankumiem, kas, ūdenim viļņojoties, nepārtrūkst 8.5. tumši brūna, melna 9. Piesārņojuma novērtētais daudzums (m3) 10. Atklāts (ar attālas novērošanas ierīcēm/vizuāli) 11. Vajadzība likvidēt sekas (jā/nē) 12. Laikapstākļi:12.1. vēja virziens 12.2. vēja ātrums (mezglos) 12.3. viļņu augstums (metros) 12.4. straumes virziens 13. Iespējamais piesārņotājs:13.1. novērota izgāšana (jā/nē) 13.2. kuģis, naftas izpētes un ieguves iekārta, t. sk. stacionāra vai peldoša platforma, cits objekts 13.3. nosaukums 13.4. valstspiederība 13.5. pieraksta osta 13.6. virsbūves krāsa 13.7. dūmvada marķējums 13.8. iegrime 13.9. atrašanās vieta 13.10. kustības virziens 13.11. ātrums 14. Uzņemtās fotogrāfijas (jā/nē) 15. Radiosakari ar iespējamo piesārņotāju (rezultāti) 16. Ierašanās osta 17. Citi kuģi apkaimē (nosaukumi) 18. Paņemti paraugi (jā/nē) 19. Piezīmes, cita informācija 20. Novērotāja vārds Paraksts 3.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā Trauksmes un ziņošanas kārtība Rīcības shēma jūras piesārņojuma gadījumā Vides ministra vietā izglītības un zinātnes ministre T.Koķe 4.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā Starptautiskā sadarbība(Pielikums MK 25.04.2017. rīkojuma Nr. 213 redakcijā) 1992. gada konvencija "Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību" (turpmāk Helsinku konvencija) ir fundamentāls starptautiskas tiesiskas sadarbības pamats starp Baltijas jūras piekrastes valstīm jūras piesārņojuma novēršanā. Šajā konvencijā un tās rekomendācijās ir noteikti starptautiskās sadarbības noteikumi un procedūras naftas noplūdes pasākumiem Baltijas jūrā, kuri ietverti Helsinku komisijas rokasgrāmatā "Par sadarbību jūras piesārņojuma seku likvidācijā" (Manual On Co-Operation In Combatting Marine Pollution (I sējums), Manual On Co-Operation In Response To Marine Pollution (II sējums), Manual On Co-Operation In Response To Pollution Incidents On The Shore (III sējums)). Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma 1. noteikumu līgumslēdzējas puses uzņemas uzturēt spēju reaģēt uz piesārņojuma gadījumiem, kas apdraud Baltijas jūras vidi. Šai spējai jāietver pienācīgs aprīkojums, kuģi un darbaspēks, kas sagatavots darbībai piekrastes ūdeņos, kā arī atklātā jūrā. Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma 4. noteikumu līgumslēdzējām pusēm, cik vien drīz iespējams, divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras reģioniem, kuros tām jānodrošina novērošana un jāveic pretpasākumi, tiklīdz noticis piesārņojums vai pastāv nozīmīgi piesārņojuma draudi. Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma 7. noteikumu līgumslēdzējai pusei pēc piesārņojuma gadījuma tās reaģēšanas reģionā jāveic nepieciešamais stāvokļa novērtējums un vajadzīgie pasākumi, lai novērstu vai mīkstinātu potenciālā piesārņojuma sekas. Ja pastāv iespēja, ka noplūdes rezultātā radies naftas, bīstamo un kaitīgo vielu plankums iedreifēs citas līgumslēdzējas puses reaģēšanas reģionā, šī puse bez kavēšanās jāinformē par stāvokli un par vajadzīgajiem pasākumiem. Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma 8. noteikumu līgumslēdzēja puse, kas veic pasākumus jūrā, lai novērstu vai mīkstinātu naftas noplūdes sekas, ir tiesīga prasīt citu līgumslēdzēju pušu palīdzību. Līgumslēdzējas puses pēc labākās gribas sniedz šādu palīdzību. Tās atvieglo naftas noplūdes pasākumos iesaistīto kuģošanas līdzekļu, lidaparātu, personāla, kravas, materiālu un aprīkojuma transportēšanu un pārvietošanos iekšā, ārā un cauri to teritorijām. Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) kuģu palīdzību prasa atbilstoši EMSA vadlīnijās "EMSA Network of Stand-by Oil Spill Response Vessels - User Guide" noteiktajai procedūrai. Vispārējās rīcības vadības atbildīgā amatpersona ir MRCC komitejas vadītājs. Viņam palīdz sakaru virsnieki no asistējošajām valstīm un nacionālās vai reģionālās sadarbības institūcijas pārstāvis, kurš darbojas kā padomnieks. Atbildīgā komandiera rīcības vadības un komandstruktūras pakļautībā izveido taktisko komandu notikuma vietā (parasti jūrā kopīgu operāciju gadījumā) un norīko virsvadības komandieri notikuma vietā (SOSC) no vadošās valsts (turpmāk virsvadības komandieris). Vadošās valsts un asistējošo valstu operatīvo grupu kontingents ir pakļauts katras valsts nacionālajam komandierim notikuma vietā (NOSC) (turpmāk nacionālais komandieris). Nacionālais komandieris (NOSC) darbojas virsvadības komandiera (SOSC) pakļautībā. Speciālo vienoto funkciju un atsevišķo vienību vadītāji ir tiešā atbildīgā nacionālā komandiera (NOSC) un virsvadības komandiera (SOSC) pakļautībā. Piemēram, izlūkošanas vai transportlidojumus koordinē rīcības vadība vai speciāls lidojumu koordinators. Rīcības vadlīnijas Latvijai kā vadošajai valstij jānodrošina: ārzemju palīgvienībām vajadzīgais administratīvais, rīcības un stratēģiskais atbalsts; skaidri definēti uzdevumi katrai vienībai, praktiskas sadarbības organizācija starp vienībām no dažādām valstīm; visu vienību laba informētība par vispārējo stāvokli; cieša saikne ar asistējošo valstu komandstruktūrām, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu iespēju ārvalstu palīgvienības nodot nacionālajai komandstruktūrai. Darbības ziņā patstāvīgām ārvalstu palīgvienībām, cik vien iespējams, jāuzdod katrai savi uzdevumi noteiktos ģeogrāfiskos apvidos. Uzdevumu izpilde jākomandē attiecīgajam nacionālajam komandierim (NOSC), kuram pastāvīgi jāuztur cieši radiosakari ar virsvadības komandieri (SOSC). Ja nepieciešams, dažādas operatīvās vienības iespējams uz laiku nodot citu nacionālo komandieru (NOSC) rīcībā un pakļautībā. Ja palīdzību sniedz aprīkojuma vai darbības ziņā nepatstāvīgu vienību formā, tad vadošās valsts rīcības vadība vai taktiskā komanda atbild par šīs vienības vai aprīkojuma integrēšanu seku likvidācijas pasākumos. Piesārņojumam šķērsojot kaimiņvalsts reaģēšanas reģiona robežu, rīcības vadība un kontrole (t. i., vadošās valsts funkcijas) tiek nodota tai valstij, kuras reaģēšanas reģionā atrodas piesārņojuma pamatmasa. Rīcības vadības nodošanas laika grafiks jāapspriež abu valstu pārrunās, ņemot vērā vispārējo ainu un visas tās attīstības ievirzes. Ieinteresētās valstis nolemj, kāds vienību skaits un aprīkojuma daudzums tiks nodots jaunās vadošās valsts rīcībā un kā tiks turpināti seku likvidācijas pasākumi. Līgumslēdzēju pušu avārijas gatavības organizācijas pastāvīgi informē cita citu par piesārņojuma gadījumiem, apmēriem un vietu un par veiktajiem pasākumiem un to efektivitāti. Attiecībā uz darbībām pierobežas apvidos kaimiņvalstis konsultējas, ņemot vērā prioritātes un resursu atbilstību. Pastāv iespēja, ka ķīmisko reaģentu lietošana skars kaimiņvalstu intereses, tāpēc par šādu ķīmisko vielu izmantošanu tiek pieņemts lēmums tikai tad, kad ņemts vērā kaimiņvalstu viedoklis par to izmantošanu. Latvija kā vadošā valsts uzsāk noplūdes izmeklēšanu pati savā reaģēšanas reģionā un ziņo par šīs izlūkošanas rezultātiem citām līgumslēdzējām pusēm, kuru reaģēšanas reģions ar to robežojas. Ja plankums izplatās pa diviem vai vairākiem reaģēšanas reģioniem, līgumslēdzēju pušu avārijas organizācijas, kuru reaģēšanas reģionus ietekmē piesārņojums, vienojas par noplūdes apvidus saskaņotu izmeklēšanu, lai izlūkošana nedublētos. Krasta apsardze, ja nepieciešams, kontaktējas ar ekspertiem no citām valstīm par reaģēšanu uz bīstamo vai kaitīgo vielu savākšanu un transportēšanu (piemēram, Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) izveidotajā tīmeklī MAR-ICE Network, kur operatīvi var iegūt informāciju no ķīmiskās industrijas ekspertiem par reaģēšanu uz ķīmisko piesārņojumu Eiropas Savienības ūdeņos). EMSA atbalstu lūdz, izmantojot Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānismu vai tieši, sazinoties ar Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru (ERCC). Sakaru vadlīnijas Piesārņojuma seku likvidācijas gadījumos, kad tiek iesaistītas divas vai vairākas līgumslēdzējas puses, tās ir tiesīgas norīkot ne vairāk kā divus sakaru virsniekus uz attiecīgajiem par seku likvidācijas pasākumiem atbildīgajiem nacionālajiem centriem. Sakaru virsnieku apmaiņa nav atkarīga no tā, vai seku likvidācijas operācijas tiek veiktas tikai ar nacionālajiem resursiem vai iesaistot aizdotu aprīkojumu un ar citu līgumslēdzēju pušu cilvēkresursiem. Sakaru virsniekiem ir tiesības piedalīties sanāksmēs un konferencēs par seku likvidācijas operācijām, ja vien runa nav par šauri iekšējām valsts interesēm. Sakaru virsnieki, ja aplūkojamais jautājums attiecas uz viņu valsts teritoriju, sanāksmju laikā sniedz ieteikumus un paziņojumus par jautājumiem, kas skar tieši seku likvidāciju, resursu sadalījumu utt. Uz sakaru virsniekiem attiecas tās pašas diskrēcijas saistības, kas uz paša centra personālu, bet tiem nav ierobežojumu attiecībā uz ziņojumu saturu savām nacionālajām valsts pārvaldes institūcijām. Sakaru virsniekiem nav administratīvu saistību pret tos uzņēmušo valsti, izņemot tās, ko uzņēmusī valsts izvirzījusi pašai centrāles funkcionēšanai. Sakaru virsniekam pašam jāgādā par savu izmitināšanu, ēdināšanu utt. Sakaru virsniekam iespēju robežās nodrošina pieeju tālrunim un telefaksam. Sakaru virsnieka funkcijas ir divpusējas, lai viņa pārstāvētā valsts spētu informēt par savu viedokli un vēlmēm, īpaši gadījumos, kas prasa vienotu rīcību vai aizdotu aprīkojumu. Šai divkanālu funkcijai ir neatsverama nozīme. Sakaru virsnieki ar savām nacionālajām valsts pārvaldes institūcijām koordinē izlūkošanas aktivitātes ar lidmašīnām un helikopteriem, novēršot funkciju pārklāšanos. Ja divas valstis, kuras skāris tas pats piesārņojums, izlemj neizmantot sakaru virsniekus, tām noteikti jāapmainās ikdienas ziņojumiem. Virsvadības komandieris (SOSC) un nacionālais komandieris (NOSC) sazinās pēc vajadzības.