4. Article

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 6.1.punktā noteiktajiem kritērijiem. Dundagas baznīcas senkapu senākā apbedījumu daļa hronoloģiski attiecināma uz 12.gadsimtu. Arheoloģiskie atradumi apliecina senākas par 1766.gadu cilvēku darbības pēdas tagadējā Dundagas baznīcas vietā. Atrastās liecības par kuršu ugunskapiem ir uzskatāms par kuršu apdzīvotajās teritorijās vistālāk uz ziemeļiem (līdztekus Nevejas un Upesvagaru senkapiem) konstatēto apbedījumu vietu. Arī viduslaikos šajā kapulaukā tika turpinātas iepriekšējā laikmeta apbedīšanas tradīcijas, mirušos sadedzinot. Savukārt pēc kristietības nostiprināšanās Dundagas apkārtnē pagāniskajā kuršu apbedījumu vietā tika iekārtota kristīgā kapsēta. Tādējādi Objekts unikālā veidā raksturo pirmskristīgo apbedīšanas vietas pāraugšanu kristīgajā kapsētā, kā arī vienas no lielākās baltu grupas (kuršu) materiālās un garīgās kultūras kontinuitāti un noturīgumu vairāku laikmetu garumā.