11. Article

Apstrīdētās normas interpretācija dod pamatu secinājumam, ka nav pamatots Pieteikuma iesniedzēja pieņēmums, ka normā lietotie vārdi "soda izciešanas laikā saslimis" būtu saprotami tādā veidā, ka apstrīdētā norma attiektos tikai uz tādu personu, kura smagu, neārstējamu slimību ieguvusi, atrodoties brīvības atņemšanas vietā. No apstrīdētās normas izriet, ka tā attiecināma arī uz tiem gadījumiem, kad notiesātā persona saslimusi ar smagu, neārstējamu slimību pirms ievietošanas brīvības atņemšanas vietā, taču iepriekš iegūtā slimība, notiesātajai personai atrodoties brīvības atņemšanas vietā, progresējusi tiktāl, ka liedz piespriestā soda izciešanu. Tātad, ja notiesātajai personai, kura atrodas brīvības atņemšanas vietā, tiek konstatēta tāda smaga, neārstējama slimība, kuras dēļ tā nav spējīga turpināt piespriestā soda izciešanu, soda izpildes iestādei ir pienākums gādāt par to, lai tiktu veikta medicīniskā ekspertīze, un, pamatojoties uz tās rezultātiem, lemt par nepieciešamību ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākās soda izciešanas. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata turpināt lietas izskatīšanu un vērtēt apstrīdētās normas atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2009-115-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 116. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris