4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantam. Analizējot apstrīdētās normas vārdus "soda izciešanas laikā saslimis" kopsakarā ar KPL regulējumu, Tieslietu ministrija secina, ka apstrīdētās normas tekstuālais izklāsts ir neskaidrs. Līdz ar to arī radusies neatbilstība starp jēgu, kādu likumdevējs gribējis iestrādāt apstrīdētajā normā, un to, kas izriet no šīs normas gramatiskās iztulkošanas. Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdēto normu nepieciešams interpretēt kopsakarā ar citām tiesību normām un interpretācijā jāņem vērā Satversmes 95. pants, kas noteic, ka nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam, tostarp brīvības atņemšanas sodam. Ar sistēmiskās un teleoloģiskās iztulkošanas metodes palīdzību esot secināms, ka apstrīdētās normas mērķis ir nodrošināt to, ka no soda izciešanas tiek atbrīvota notiesāta persona, kurai konstatēta tāda psihiska slimība vai cita smaga, neārstējama slimība, kuras dēļ tā nav spējīga turpināt piespriestā soda izciešanu. Apstrīdētā norma norādot uz konkrētu slimības stāvokli, kas konstatējams soda izciešanas laikā. Tieslietu ministrija uzskata, ka nav būtiski, vai persona ar attiecīgo slimību sākusi slimot pirms vai pēc soda izpildes uzsākšanas, jo var būt arī tā, ka pirms soda izciešanas sākusies slimība ļauj personai izciest tai piespriesto sodu, bet soda izciešanas laikā šī slimība strauji progresē. Tādējādi ar apstrīdētās normas vārdiem "soda izciešanas laikā saslimis" būtu jāsaprot arī pirms soda izciešanas radušos slimību saasināšanās.