5. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantam. Pēc Tiesībsarga domām, apstrīdētā norma var tikt piemērota gadījumiem, kad slimība ir izpaudusies un konstatēta pēc personas ievietošanas brīvības atņemšanas vietā, turklāt šī slimība ir tāda, kuras dēļ persona nav spējīga turpināt tai piespriestā soda izciešanu. Apstrīdētās normas vārdi "soda izciešanas laikā saslimis" esot jāaplūko kopsakarā ar slimības diagnosticēšanas iespējām. Līdz ar to, piemērojot apstrīdēto normu, neesot vērtējams slimības iegūšanas laiks un vieta, bet gan notiesātās personas veselības stāvoklis konkrētajā brīdī. Tiesībsargs norāda, ka, izvērtējot ar smagu, neārstējamu slimību sirgstošas personas, iespēju izciest tai piespriesto sodu, jāņem vērā Satversmes 95. un 111. pantā noteiktās pamattiesības. Papildus minētajam Tiesībsargs norāda, ka tā biroja darbinieki regulāri apmeklējot brīvības atņemšanas vietas. Šajos apmeklējumos esot gūta pārliecība, ka pašreizējās ekonomiskās situācijas dēļ brīvības atņemšanas vietu apstākļi bieži vien neļaujot personām saglabāt veselības stāvokli tādu, kāds tas bijis notiesāšanas brīdī. Tādējādi personas veselības stāvoklis pēc soda noteikšanas varot pasliktināties un ar laiku pārsniegt pieļaujamo ciešanu līmeni.