19. Article
Atsevišķu 1.tabulas rindu skaidrojumi:
22
19.1. tabulas rinda 18.2 ietver arī tvaika katlus gadījumos, kad tos izmanto kā siltuma maksimumslodžu katlu iekārtas;
19.2. tabulas rinda 18.3 norāda koģenerācijas stacijas kopējo uzstādīto bruto elektrisko jaudu, tai strādājot koģenerācijas režīmā;
19.3. tabulas rinda 18.4 norāda koģenerācijas stacijas kopējo uzstādīto neto elektrisko jaudu, tai strādājot koģenerācijas režīmā;
19.4. tabulas rinda 18.5 koģenerācijas stacijas uzstādītā bruto siltuma jauda bez siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu jaudām;
19.5. tabulas rinda 18.6 lietotājam nodotā siltuma jauda, kuru var nodrošināt koģenerācijas iekārtas koģenerācijas režīmā;
19.6. tabulas rindas 18.7., 18.8 siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu kopējās uzstādītās bruto jaudas;
19.7. tabulas rinda 18.9 kurināmā izmantošanas lietderības koeficients, kas noteikts saskaņā ar koģenerācijas stacijas projektu vai iekārtu dokumentāciju, koģenerācijas stacijai strādājot koģenerācijas režīmā. To nosaka kā attiecību starp izstrādātās (bruto) elektroenerģijas un lietotājam pārdotās siltumenerģijas apjomu summu un elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai patērēto pēc kurināmā zemākā sadegšanas siltuma noteikto siltumenerģiju;
19.8. tabulas rinda 18.10 bruto elektriskās un lietotājam nodotās siltuma jaudas attiecība koģenerācijas režīmā, kas noteikta saskaņā ar koģenerācijas stacijas projektu vai iekārtu dokumentāciju;
19.9. tabulas rinda 18.11 pieņem ne mazāku kā 92%, ja koģenerācijas iekārtās izmanto dabasgāzi vai šķidro kurināmo, un ne mazāku kā 85%, ja tās izmanto cieto kurināmo;
19.10. tabulas rinda 18.12 pastāvīgs lielums neatkarīgi no koģenerācijas režīmā ražotās elektroenerģijas īpatsvara kopējā ražotās elektroenerģijas apjomā;
19.11. tabulas rinda 18.13 faktiskais siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu vidējais neto lietderības koeficients gadā;
19.12. tabulas rinda 18.14,18.15 norāda cietā kurināmā zemāko sadegšanas siltumu, pie kura nosaka cietā kurināmā pirkšanas līgumcenu, norāda dabasgāzes iepriekšējā perioda faktisko zemāko sadegšanas siltumu. 18.15, 18.17, 18.19 attiecas uz siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām;
19.13. tabulas rinda 18.20 kopējie kapitālieguldījumi, kas nepieciešami, lai koģenerācijas stacijā varētu sākt darbību, atskaitot apgrozāmos līdzekļus darbības sākšanai un celtniecības laikā uzkrātos procentu maksājumus. Komersants iesniedz detalizētu ieguldījumu pārskatu. Koģenerācijas staciju, kuru ekspluatācija sākta pirms 1990.gada, 18.20 rindas vērtību aprēķina pēc formulas:
K = ĪKE x EJUBRUTO + ĪKŪK x QJŪKBRUTO
19.14. tabulas rinda 18.21 koģenerācijas stacijas, kuru ekspluatācija sākta pirms 1990.gada, ievieto 853,7;
19.15. (svītrots ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5);
19.16. tabulas rinda 18.23 ja koģenerācijas iekārtās izmanto dabasgāzi, nosaka pēc šādas formulas:
ĪKKOĢ = 32.631 x QJUBRUTO 0.0377 ;
ja koģenerācijas iekārtās izmanto šķidro kurināmo, nosaka pēc šādas formulas:
ĪKKOĢ = 34.589 x QJUBRUTO 0.0377 ;
ja koģenerācijas iekārtās izmanto cieto kurināmo, nosaka pēc šādas formulas:
ĪKKOĢ = 16.194 x LN(QJUBRUTO)+121.035, kur LN(QJUBRUTO) naturālais logaritms no QJUBRUTO ;
19.17. tabulas rinda 18.24 izmanto tās pašas formulas, kuras rindai 18.23, QJUBRUTO vietā izmantojot siltuma maksimumslodžu katlu iekārtu uzstādīto bruto siltuma jaudu QJŪKBRUTO;
19.18. tabulas rinda 18.26 attiecas uz siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām;
19.19. tabulas rinda 18.28 izmanto koģenerācijas stacijās, kuras būvējot ir uzstādītas koģenerācijas iekārtas un siltuma maksimumslodžu iekārtas;
19.20. tabulas rinda 18.29 izmanto koģenerācijas stacijās, kuras būvējot ir uzstādītas tikai koģenerācijas iekārtas, un tiek izmantotas esošās siltuma maksimumslodžu iekārtas. K ir kopējie kapitālieguldījumi koģenerācijas iekārtās un nepieciešamajās papildiekārtās, lai koģenerācijas stacijā varētu sākt darbu. Ja šīs siltuma maksimumslodžu iekārtas ekspluatācija sākta pēc 1990.gada, KQŪK un atbilstoši KQ noteikšanai (1.27 poz.) var izmantot faktiskos sākotnējos kapitālieguldījumus siltuma maksimumslodžu iekārtās;
19.21. tabulas rinda 18.30 izmanto koģenerācijas stacijās, kuras būvējot ir uzstādītas tikai tvaika turbīnas, un tiek izmantoti esošie tvaika katli un esošās siltuma maksimumslodžu iekārtas. K ir kopējie kapitālieguldījumi koģenerācijas iekārtās un nepieciešamajās papildiekārtās, lai koģenerācijas stacijā varētu sākt darbu, bet KQ =3.07 x KQŪK. Ja šo tvaika katlu un siltuma maksimumslodžu iekārtu ekspluatācija sākta pēc 1990.gada, KQŪK un atbilstoši KQ noteikšanai var izmantot faktiskos kopējos sākotnējos kapitālieguldījumus tvaika katlos un siltuma maksimumslodžu iekārtās, KQ vietā ievietojot minēto kapitālieguldījumu summu;
19.22. kad nav nepieciešama ražošanas izmaksu sadale starp elektroenerģiju un siltumenerģiju, tabulas rindas 18.23 18.31 neizmanto;
19.23. tabulas rinda 18.32 ekonomiski pamatotais koģenerācijas stacijas minimālais darba stundu skaits ir 6500, jo, samazinoties darba stundu skaitam, zūd koģenerācijas stacijas ekonomiskais ieguvums efektivitāte saglabājas tikai mainīgajām izmaksām, taču pastāvīgās izmaksas ir konstantas un nav atkarīgas no darba stundu skaita, tāpēc ekonomiskā ziņā koģenerācijas stacijas izmantošana rada problēmas komersantam konkurēt enerģijas tirgū, jo veidojas augsts fiksēto izmaksu īpatsvars uz saražotās enerģijas vienību;
19.24. tabulas rindas 18.32 18.34 aprēķina tikai koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz četriem megavatiem;
19.25. tabulas rindas 18.34, 18.37 formulas ir lineāras sakarības starp kopkapitāla rentabilitāti un peļņas aprēķina (rentabilitātes) koeficientu, kuras iegūtas matemātiskas modelēšanas rezultātā;
19.26. tabulas rindas 18.35 18.37 aprēķina tikai koģenerācijas stacijām ar jaudu virs četriem megavatiem.
(Grozīts ar SPRK padomes 19.02.2015. lēmumu Nr.1/5)
In plain words
Skaidrojumi atsevišķām 1. tabulas rindām:
19.1. Rinda 18.2 ietver arī tvaika katlus, ja tos izmanto kā siltuma maksimumslodžu katlus.
19.2. Rinda 18.3 — koģenerācijas stacijas kopējā uzstādītā bruto elektriskā jauda, stacijai strādājot koģenerācijas režīmā.
19.3. Rinda 18.4 — kopējā uzstādītā neto elektriskā jauda koģenerācijas režīmā.
19.4. Rinda 18.5 — uzstādītā bruto siltuma jauda bez siltuma maksimumslodžu katlu jaudām.
19.5. Rinda 18.6 — lietotājam nodotā siltuma jauda, ko nodrošina koģenerācijas iekārtas koģenerācijas režīmā.
19.6. Rindas 18.7 un 18.8 — siltuma maksimumslodžu katlu kopējās uzstādītās bruto jaudas.
19.7. Rinda 18.9 — kurināmā izmantošanas lietderības koeficients koģenerācijas režīmā, kas noteikts pēc stacijas projekta vai iekārtu dokumentācijas. To rēķina kā attiecību starp izstrādātās (bruto) elektroenerģijas un lietotājam pārdotās siltumenerģijas apjomu summu pret patērēto siltumenerģiju (pēc kurināmā zemākā sadegšanas siltuma).
19.8. Rinda 18.10 — bruto elektriskās un lietotājam nodotās siltuma jaudas attiecība koģenerācijas režīmā pēc projekta vai dokumentācijas.
19.9. Rinda 18.11 — pieņem ne mazāku kā 92 %, ja izmanto dabasgāzi vai šķidro kurināmo, un ne mazāku kā 85 %, ja izmanto cieto kurināmo.
19.10. Rinda 18.12 — pastāvīgs lielums neatkarīgi no koģenerācijas režīmā ražotās elektroenerģijas īpatsvara.
19.11. Rinda 18.13 — siltuma maksimumslodžu katlu faktiskais vidējais neto lietderības koeficients gadā.
19.12. Rindas 18.14 un 18.15 — cietā kurināmā zemākais sadegšanas siltums, pēc kura nosaka pirkšanas līgumcenu; norāda arī iepriekšējā perioda faktisko zemāko sadegšanas siltumu dabasgāzei. Rindas 18.15, 18.17 un 18.19 attiecas uz siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām.
19.13. Rinda 18.20 — kopējie kapitālieguldījumi, kas vajadzīgi stacijas darbības uzsākšanai, neieskaitot apgrozāmos līdzekļus un celtniecības laikā uzkrātos procentus. Komersants iesniedz detalizētu ieguldījumu pārskatu. Stacijām, kuru ekspluatācija sākta pirms 1990. gada, 18.20 vērtību aprēķina pēc formulas:
K = ĪKE × EJUBRUTO + ĪKŪK × QJŪKBRUTO
19.14. Rinda 18.21 — stacijām pirms 1990. gada ievieto 853,7.
19.15. (svītrots).
19.16. Rinda 18.23 — atkarībā no kurināmā:
— dabasgāze: ĪKKOĢ = 32,631 × QJUBRUTO 0,0377;
— šķidrais kurināmais: ĪKKOĢ = 34,589 × QJUBRUTO 0,0377;
— cietais kurināmais: ĪKKOĢ = 16,194 × LN(QJUBRUTO) + 121,035, kur LN ir naturālais logaritms no QJUBRUTO.
19.17. Rinda 18.24 — izmanto tās pašas formulas kā 18.23, bet QJUBRUTO vietā lieto siltuma maksimumslodžu katlu uzstādīto bruto siltuma jaudu QJŪKBRUTO.
19.18. Rinda 18.26 — attiecas uz siltuma maksimumslodžu katliem.
19.19. Rinda 18.28 — izmanto stacijās, kurās jau būvējot ir uzstādītas gan koģenerācijas iekārtas, gan siltuma maksimumslodžu iekārtas.
19.20. Rinda 18.29 — izmanto stacijās, kurās būvējot uzstādītas tikai koģenerācijas iekārtas un izmanto esošās siltuma maksimumslodžu iekārtas. K — kopējie kapitālieguldījumi koģenerācijas iekārtās un papildiekārtās. Ja siltuma maksimumslodžu iekārta sākusi darbu pēc 1990. gada, KQŪK un atbilstoši KQ (1.27. poz.) drīkst noteikt pēc faktiskajiem sākotnējiem kapitālieguldījumiem.
19.21. Rinda 18.30 — izmanto stacijās, kurās būvējot uzstādītas tikai tvaika turbīnas un izmanto esošos tvaika katlus un siltuma maksimumslodžu iekārtas. K — kopējie kapitālieguldījumi jaunajās iekārtās, bet KQ = 3,07 × KQŪK. Ja esošie tvaika katli un siltuma maksimumslodžu iekārtas sāktas ekspluatēt pēc 1990. gada, drīkst lietot faktiskos kopējos sākotnējos kapitālieguldījumus, KQ vietā ievietojot šo summu.
19.22. Ja ražošanas izmaksu sadale starp elektroenerģiju un siltumenerģiju nav vajadzīga, rindas 18.23–18.31 neizmanto.
19.23. Rinda 18.32 — ekonomiski pamatotais minimālais darba stundu skaits ir 6500. Mazāks darba stundu skaits zaudē ekonomisko ieguvumu: efektivitāte saglabājas tikai mainīgajām izmaksām, bet pastāvīgās izmaksas ir konstantas un neatkarīgas no darba stundu skaita, tāpēc rodas augsts fiksēto izmaksu īpatsvars uz vienu enerģijas vienību.
19.24. Rindas 18.32–18.34 aprēķina tikai stacijām, kuru jauda ir līdz 4 MW.
19.25. Rindu 18.34 un 18.37 formulas ir lineāras sakarības starp kopkapitāla rentabilitāti un peļņas (rentabilitātes) koeficientu, kas iegūtas matemātiskas modelēšanas rezultātā.
19.26. Rindas 18.35–18.37 aprēķina tikai stacijām, kuru jauda pārsniedz 4 MW.
asjoint-stocktax-authorityvid