11. Article

1. Procedūras beigās tiek nolemts vai dzīvniekam tiek saglabāta dzīvība, vai tas tiek nogalināts ar humānu metodi. Dzīvniekam netiek saglabāta dzīvība, ja, par spīti tam, ka tā veselība visādā citā ziņā ir atjaunota, tas acīmredzot turpinās ciest sāpes vai distresu. 2. Šī panta 1.punktā minēto lēmumu pieņem kompetentā persona, jo īpaši veterinārārsts, vai persona, kura saskaņā ar 13.pantu ir atbildīga par procedūru, vai ir to veikusi. 3. Ja procedūras beigās: a) dzīvniekam tiek saglabāta dzīvība, tas saņem aprūpi, kas atbilst tā veselības stāvoklim, tam tiek nodrošināta veterinārārsta vai citas kompetentas personas uzraudzība, un tas tiek turēts apstākļos, kuri atbilst 5.panta noteikumiem. Tomēr ir iespējama atkāpe no šajā apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, ja, pēc veterinārārsta domām, šāda izņēmuma rezultātā dzīvnieks necietīs; b) ja dzīvniekam netiek saglabāta dzīvība vai tā labturības labā tam nevar piemērot 5.panta noteikumus, tas pēc iespējas ātrāk ar humānu metodi tiek nogalināts. 4. Izmantotais dzīvnieks, kurš neatkarīgi no anestēzijas vai analģēzijas piemērošanas procedūras laikā cietis lielas sāpes vai ciešanas, netiek pakļauts nākamajai procedūrai, ja vien tam netiek atjaunota laba veselība un labturība un: a) nākamā procedūra ir tāda, kurā dzīvnieks tiek pakļauts vispārējai anestēzijai, kura ir jāuztur līdz dzīvnieka nogalināšanai; vai b) nākamajā procedūrā tiek veikta tikai neliela iejaukšanās dzīvnieka organismā.