1. Article

Satversmes tiesa 2010. gada 19. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2009-77-01 (turpmāk - Spriedums) atzina Publisko iepirkumu likuma 83.2 pantu (turpmāk - apstrīdētais pants) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. pantam. Saskaņā ar apstrīdēto pantu personai, kas nolūkā apstrīdēt iepirkuma procedūru vērsās ar iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk arī - Birojs), bija jāmaksā iesnieguma nodrošinājums. Tāpat apstrīdētais pants noteica, kad iesnieguma nodrošinājums nav jāmaksā un kādos gadījumos tas tiek atmaksāts iesniedzējam. Apstrīdētā panta ceturtajā daļā bija ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt iesnieguma nodrošinājuma apmēru, kā arī tā samaksas un atmaksas kārtību un kārtību, kādā personu atbrīvo no nodrošinājuma samaksas. Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 12. punkts (turpmāk kopā ar apstrīdēto pantu - apstrīdētās normas) noteica, ka šā likuma grozījums par tā papildināšanu ar 83.2 pantu stājas spēkā 2009. gada 1. septembrī un līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod 83.2 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Tā kā Satversmes tiesa atzina apstrīdēto pantu par neatbilstošu Satversmes 92. pantam, tā nevērtēja, vai apstrīdētajās normās ietvertais deleģējums Ministru kabinetam atbilst Satversmes 1. pantam.