2. Article

Spriedumā Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētais pants ierobežo personai Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo prasība samaksāt nodrošinājumu par iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam ierobežo personas tiesības vēlāk vērsties tiesā. Pamatots ir Satversmes tiesas secinājums, ka apstrīdētajā pantā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - nodrošināt publiskā iepirkuma procedūras ātrumu un efektivitāti, mazinot apzināti nepamatotu iesniegumu skaitu. Līdz ar to ierobežojums noteikts, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības. Izvērtējot apstrīdētā panta atbilstību samērīguma principam, Satversmes tiesa secināja, ka tajā noteiktais tiesību ierobežojums nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina apstrīdēto pantu par neatbilstošu Satversmes 92. pantam. Pēc Satversmes tiesas ieskata, iesnieguma nodrošinājums ir tiesību institūts, kas negarantē publiskā iepirkuma procedūras efektivitāti. Nepiekrītu Satversmes tiesas secinājumam par apstrīdētajā pantā noteiktā pamattiesību ierobežojuma nepiemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai. Spriedumā minētie argumenti nav pietiekami pamatoti, lai konstatētu, ka likumdevēja izraudzītais līdzeklis - iesnieguma nodrošinājums - nesasniedz leģitīmo mērķi.