10. Article

Saeima atbildes rakstā un tiesas sēdē lūdza izbeigt tiesvedību lietā daļā par apstrīdētā 20. punkta trešā teikuma vārdu "bet nepārsniedzot Ministru prezidenta mēnešalgu, kas noteikta saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu" atbilstību Satversmes 1., 83. un 107. pantam, jo šis prasījums neatbilstot Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas prasībām. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas prasībām. Šajā pantā citastarp noteikts, ka konstitucionālajai sūdzībai ir jāatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta prasībām. Savukārt no 19.2 panta pirmās daļas izriet nosacījums, ka persona var vērsties Satversmes tiesā tikai tādā gadījumā, kad pastāv tieša saikne starp šīs personas pamattiesību ierobežojumu un pieteikumā apstrīdēto tiesību normu. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt gadījumos, kad, pirmkārt, pamattiesību aizskārums ir tiešs, konkrēts, apstrīdētā norma aizskar pieteikuma iesniedzēju pašu un, otrkārt, aizskar pieteikuma iesniegšanas brīdī (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03 un 2002. gada 11. novembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-03) vai arī pastāv apstākļu kopums, kas prasa, lai lieta tiktu izskatīta "šobrīd" (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.4. punktu). Saeima, atsaucoties uz likumprojekta anotācijā sniegtajiem aprēķiniem, uzskata, ka nevienam no Pieteikumu iesniedzējiem Satversmē noteiktās pamattiesības neaizskar apstrīdētā 20. punkta trešā teikuma vārdi "bet nepārsniedzot Ministru prezidenta mēnešalgu, kas noteikta saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu". Tāpēc Satversmes tiesa noskaidros, vai citētie apstrīdētā 20. punkta trešā teikuma vārdi aizskar Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības. Minētie vārdi bija ietverti likumprojektā, kura anotācijā sniegtie aprēķini pamatojās uz normām, kas ar 2010. gada 18. janvāra spriedumu atzītas par antikonstitucionālām un spēkā neesošām no 2011. gada 1. janvāra. Tātad tiesnešu algas no 2011. gada 1. janvāra tiks aprēķinātas atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 119.1 pantam, ņemot vērā apstrīdēto 20. punkta trešo teikumu, proti, amatalga nosakāma 73 procentu apmērā no likumā paredzētās darba samaksas, bet nepārsniedzot Ministru prezidenta atalgojumu, kas noteikts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Tādējādi arī tad, ja tiesneša amatalgu nosaka 73 procentu apmērā, ierobežojums attiecībā uz atalgojuma maksimālo apmēru var skart vairākus Pieteikumu iesniedzējus - rajonu un apgabaltiesu tiesnešus ar augstākām kvalifikācijas klasēm. Satversmes tiesas praksē nostiprināta atziņa, ka par pamattiesību aizskārumu ir atzīstams arī tāds aizskārums, kas var būt nākotnē sagaidāms vai arī potenciāls (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.4. punktu un 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03). Tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, ka pamattiesību aizskāruma teorija ļauj par reālu atzīt arī nākotnē gaidāmu un potenciālu aizskārumu. Proti, potenciāls, kā arī nākotnē gaidāms aizskārums nozīmē to, ka pastāv pamatota un ticama iespējamība, ka apstrīdētās normas piemērošana varētu radīt nelabvēlīgas sekas konstitucionālās sūdzības iesniedzējam. Vērtējot personas tiesību ierobežojumu, jāņem vērā gan risks, ka šis ierobežojums nenovēršami skars konkrēto personu, gan arī iespējamais personas tiesisko interešu aizskārums(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-74-01 12.1. punktu). Lielākā daļa Pieteikumu iesniedzēju ir tiesneši, kas ar Saeimas lēmumu apstiprināti amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. No 2011. gada 1. janvāra apstrīdētais 20. punkta trešais teikums attieksies uz šiem Pieteikumu iesniedzējiem. Līdz ar to jautājums par apstrīdētajā 20. punkta trešajā teikumā noteikto ierobežojumu izlemjams izskatāmās lietas ietvaros. Līdz ar to tiesvedība lietā šajā daļā ir turpināma.