11. Article

Pieteikumu iesniedzēji lūdz izvērtēt, vai apstrīdētajā 20. panta trešajā teikumā ietvertais ierobežojums - proti, tas, ka tiesneša darba samaksa nedrīkst pārsniegt Ministru prezidenta atalgojumu, - atbilst no Satversmes 1. panta izrietošajam vienlīdzības principam. Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir norādījusi, ka tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas 3. punktu). Vienlaikus Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos. Tikai tad, ja tiek konstatēts, ka tam ir objektīvs un saprātīgs pamats, vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, vai vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 14. punktu). Lai noskaidrotu apstrīdētās normas atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam, jāizvērtē, vai personas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, vai apstrīdētā norma paredz atšķirīgu vai vienādu attieksmi un vai atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips - proporcionālas (samērīgas) attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem. 11.1. Tiesnešu darba samaksas sistēma izstrādāta ar mērķi veicināt tiesneša karjeras attīstību un paredz atšķirīgu atalgojumu dažādu līmeņu tiesu tiesnešiem, tādējādi nodrošinot atbilstošu samaksu par darbu. Tiesnesim, pārejot darbā augstāka līmeņa tiesā, ir nepieciešama augstāka kvalifikācija, jo pieaug izskatāmo lietu sarežģītība un pieņemto nolēmumu nozīmīgums, līdz ar to ir paredzēta arī augstāka amatalga. Tādējādi tiesnesis ir orientēts uz savu izaugsmi un kvalifikācijas celšanu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 17.3. punktu). Princips, ka darba samaksa dažādu tiesu tiesnešiem ir atšķirīga, darbojas visās demokrātiskajās valstīs. Starpība starp zemāka un augstāka līmeņa tiesas tiesneša atalgojumu dažādās valstīs ir atšķirīga. Eiropas Savienībā vidēji tā atšķiras vairāk nekā divas reizes, bet dažās valstīs - pat vairāk nekā trīs reizes [sk. European judicial systems, Edition 2008 (data 2006): Efficiency and quality of justice, Council of Europe, September 2008, p.p. 185, 186]. Latvijā šī atšķirība ir 2,3 reizes. Atšķirīgs atalgojums likumā ir paredzēts arī viena līmeņa tiesas tiesnešiem, kā arī tiesas priekšsēdētājam un tiesas priekšsēdētāja vietniekam, kuri vienlaikus ir arī tiesneši. Tā kā augstāka līmeņa tiesā nepieciešama augstāka kvalifikācija, turklāt pieaug izskatāmo lietu sarežģītība, dažādu tiesu tiesneši neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Atšķirīgos apstākļos atrodas arī attiecīgās tiesas tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs, jo priekšsēdētājs līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada iestādes darbu. 11.2. Satversmes tiesa jau konstatēja, ka ierobežojums, kas neļauj pārsniegt Ministru prezidenta atalgojumu, no 2011. gada 1. janvāra attieksies uz tiesnešiem ar augstāku kvalifikāciju, tostarp arī uz daudziem tiesu priekšsēdētājiem. Līdz ar to izveidosies tāda situācija, ka dažāda līmeņa tiesu un dažādas kvalifikācijas tiesnešiem par dažāda apjoma darbu tiks noteikts vienāds atalgojums.