14. Article

Jebkuras no valsts budžeta apmaksātas amatalgas noteikšana ir likumdevēja kompetencē, un zināmā mērā tā vienmēr ir politiska izšķiršanās. Tomēr arī politiskus lēmumus ierobežo Satversme, tāpēc Saeimas rīcības brīvības apjoms, pieņemot lēmumus par Ministru prezidenta un tiesnešu atalgojumu, ir atšķirīgs. Ir pieļaujams tas, ka Ministru prezidenta atalgojums tiek noteikts brīvi, bez izvērtēšanas. Savukārt šāda, tikai uz likumdevēja politisko gribu balstīta tiesnešu atalgojuma noteikšana ir pretrunā ar varas dalīšanas un tiesu neatkarības principu. Ja likumdevējam tiktu dotas neierobežotas tiesības pēc savas politiskās izvēles ietekmēt tiesnešu algas, tiesas neatkarības jēdziens zaudētu jēgu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 11.3. punktu). Arī Eiropas hartā "Par tiesnešu statusu" atzīts par svarīgu nosacījums, ka tiesneša atlīdzības līmenim jābūt tādam, lai pasargātu tiesnešus no spiediena, nevis noteikts, ka atalgojuma līmenis būtu jāsaskaņo ar likumdevējvaras vai izpildvaras augstāko amatpersonu atalgojumu, jo šāda salīdzināšana nav iespējama (sk. European Charter on the Statute of Judges and Explanatory Memorandum, Council of Judges, 8-10 July 1998, para. 6.1).