27. Article

Satversmes tiesa 2010. gada 18. janvāra spriedumā norādīja, ka likumā "Par tiesu varu" ietvertais regulējums radīja tiesnešiem tiesības paļauties uz to, ka ar 2010. gadu viņu amatalgas tiks maksātas pilnā apmērā, proti, atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 119.1 pantam (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 17.8. punktu). Vienlaikus, izvērtējot to, kādā apmērā Satversme aizsargā tiesnešu tiesisko paļāvību uz likumā noteikto atlīdzību, jāņem vērā, ka ir pieļaujama īslaicīga tiesnešu atlīdzības samazināšana, ja pastāv nopietni, sociāli attaisnojami iemesli un tā tiek samazināta, ievērojot Satversmē nostiprinātos principus. Likumdevējs ir noteicis, ka tiesneši pilnu darba samaksu saņems no 2012. gada. Līdz ar to procentuālais samazinājums ir terminēts. Izskatāmās lietas ietvaros nav strīda par to, ka 2009. gadā atlīdzība ir samazināta arī pārējos varas atzaros. No lietā esošajiem materiāliem var konstatēt, ka vidējais atalgojuma samazinājums valsts budžeta iestādēs ir apmēram 20-30 procenti (sk. lietas materiālu 4. sēj. 95.-106. lpp.). Satversmes tiesa 2010. gada 18. janvāra spriedumā uzsvēra, ka "tiesnešu darba samaksas sistēma jau pati par sevi paredz viņu atlīdzības automātisku samazināšanos šādā situācijā un nebūtu taisnīgi pieļaut tiesnešu darba samaksas atkārtotu samazinājumu - gan vienlaicīgu ar citās valsts institūcijās strādājošo darba samaksas samazinājumu, gan arī uz valstī strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas samazinājuma pamata" (Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 17.2. punkts). Tomēr ekonomiskās lejupslīdes apstākļos finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ir saprotams un attaisnojams likumdevēja lēmums tiesnešu darba samaksu samazināt vienlaikus ar pārējo publiskajā sektorā strādājošo algām. Taču likumdevējam bija jāņem vērā iespējamās dubultā samazinājuma sekas un, ievērojot samazinājuma apmērus, jāizvērtē pieņemto lēmumu taisnīgums. Tiesnešu atalgojuma procentuāls samazinājums ir pieļaujams, ja to veic līdzvērtīgā procentuālā apjomā ar pārējo varas atzaru atalgojuma samazinājumu un aprēķina no tādas tiesnešu darba samaksas, uz kuru viņi likumīgi varēja paļauties. Tiesnešu atalgojuma procentuālā samazinājuma rezultātā tiesneša amatalgas aprēķināšanā piemērojamais koeficients ir pazemināts no 4,5 līdz 1,7. Tātad darba samaksa, uz kuru tiesneši varēja likumīgi un pamatoti paļauties, faktiski ir samazināta par 62 procentiem. Līdz ar to apstrīdētajās normās noteiktais tiesnešu atalgojuma procentuālais samazinājums, kaut arī tas ir īslaicīgs, tomēr nav uzskatāms par samērīgu un neatbilst tiesiskās paļāvības principam.