4. Article

Pieaicinātā persona - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš - tiesas sēdē norādīja, ka 2008. gada nogalē Ministru kabinetam nācās pieņemt tā saucamo krīzes budžetu 2009. gadam, kā arī lūgt Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas palīdzību 7,5 miljonu eiro apmērā. Toreiz prognoze esot bijusi tāda, ka iekšzemes kopprodukts 2009. gadā kritīsies par 12 procentiem, bet dažus mēnešus vēlāk esot prognozēts jau 18 procentu kritums. Līdz ar to vajadzējis veikt 500 miljonu latu konsolidāciju, respektīvi, vajadzējis palielināt ieņēmumus vai samazināt izdevumus. Pieņemot budžetu, esot prognozēts, ka ieņēmumi 2009. gadā būs apmēram 5,3 miljardi latu, taču faktiski ieņemti tikai 3,9 miljardi latu. Starpība starp prognozi un realitāti 2009. gada beigās esot bijusi 1,4 miljardi latu jeb 26 procenti. Izskatāmā lieta esot daļa no šīs vispārējās ekonomiskās situācijas. 2010. gada pirmajos trīs mēnešos vidējā darba samaksa esot bijusi 431 lats - par 26,3 procentiem mazāka nekā 2008. gadā. Tas gandrīz precīzi atbilstot samazinājumam, kas ietverts apstrīdētajās normās. Tiesneša amatalga šobrīd esot 808 lati. Tikai desmitajai daļai sabiedriskā sektorā strādājošo atalgojums pārsniedzot 800 latus, tāpēc tiesnešu atalgojums esot uzskatāms par atbilstošu. Tas esot samērīgs ar tiesneša amatam izvirzītajām prasībām, kā arī ar tiesneša profesionalitāti un stāvokli sabiedrībā. Izskatot apstrīdētās normas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, neviens tiesu varas pārstāvis neesot uzklausīts, bet G. Bērziņš paskaidroja, ka attiecīgajā komisijā neesot iedibināta tāda prakse, ka ieinteresētās personas tiktu uzaicinātas paust savu viedokli. Taču gan 2009. gada jūnijā, gan novembrī komisija bijusi informēta par to, ka tiesnešu algu jautājums ar tiesnešiem ir diskutēts. Piemēram, 2009.gada nogalē vairākās Ministru kabineta sēdēs, piedaloties arī tiesu varas pārstāvjiem, esot apspriests jautājums par tiesnešu darba samaksu.