6. Article

Pieaicinātās personas - Tieslietu ministrijas - pārstāve Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta direktore Kristīne Drēviņa norādīja, ka Tieslietu ministrija pievienojas Saeimas paustajam viedoklim, ka apstrīdētās normas neietver Satversmes 1., 83. un 107. pantā noteikto tiesību aizskārumu. K. Drēviņa uzsvēra, ka tiesneša amats vēl aizvien ir pietiekami prestižs, pietiekami labi atalgots un apveltīts ar pietiekamām sociālajām garantijām. Tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka tiesneši atstās savu amatu atalgojuma dēļ. To apliecinot arī vairāki skaitļi: pēc pašu vēlēšanās no amata 2007. gadā atbrīvoti 12 tiesneši, 2008. gadā - septiņi, turpretim kritiskajā 2009. gadā - tikai divi tiesneši, bet 2010. gadā līdz šim pēc paša vēlēšanās ir atbrīvots viens tiesnesis. Kopš 2009. gada 4. jūnija līdz tiesas sēdes dienai esot iecelti deviņi jauni tiesneši. Notikušajos konkursos uz vienu tiesneša amatu esot pieteikušies vidēji 4,36 kandidāti. Pašreiz ļoti strauji samazinoties arī citu augsti kvalificētu juristu ienākumi. Piemēram, notāra mēneša vidējā amatalga 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājusies par 29 procentiem. Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatalga kopš 2008. gada novembra esot samazinājusies par 40 procentiem. Vidēji Tieslietu ministrijā alga esot samazināta par 29 procentiem, vadošajam personālam - par 30 procentiem un nevienam darbiniekam alga neesot samazināta mazāk kā par 20 procentiem. K. Drēviņa norādīja, ka pienākums konsultēties ar tiesu varu tika izpildīts, piemēram, 2009. gada 6. martā tika organizētas sanāksmes ar rajonu tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, tiesnešu atalgojuma jautājums tika apspriests ikgadējā Tiesnešu konferencē, kuras dalībnieki citastarp vienojās par to, ka savu pārstāvi turpmākām sarunām nedeleģēs, un uzsvēra līdzšinējo labo sadarbību ar Tieslietu ministriju. Šajā konferencē esot pieņemts aicinājums Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam, kurā apliecināta tiesnešu gatavība solidāri piedalīties ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. 2009. gada 19. maijā tieslietu ministrs aicinājis rajonu tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājus uz sarunu par ekonomisko situāciju valstī un budžeta izdevumu samazinājuma ietekmi uz tiesu darbu. Savukārt 21. septembrī Tieslietu ministrija rakstveidā informējusi tiesas par Ministru kabineta izteikto aicinājumu veikt solidāru samazinājumu un lūgusi tiesu priekšsēdētājus sniegt priekšlikumus, kā vislabāk to īstenot. Turklāt 2009. gada 13. un 16. oktobrī Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka senatora P. Gruziņa izteiktos iebildumus pret tiesneša amata iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, tāpēc attiecīgo algu samazinājumu ietvēris likumā "Par tiesu varu". K. Drēviņa uzsvēra, ka Tieslietu ministrija ir izskatījusi arī vairākus alternatīvos risinājumus. Piemēram, neesot atbalstīts tiesnešu atalgojuma samazinājums par 20 vai 30 procentiem, esot plānots atslogot tiesas. Turklāt esot palielinātas valsts nodevas, un šis pasākums ļāvis iekasēt papildu 1,5 miljonus latu. Minētie līdzekļi esot novirzīti tiesnešu darba samaksas samazināšanai pēc iespējas saudzīgākā veidā. Tieslietu ministrijas pārstāvis valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis vērsa uzmanību uz to, ka tiesnešu atalgojuma samazinājums bija Tieslietu ministrijas budžeta samazinājuma neatņemama sastāvdaļa. Nesamazinot tiesnešu atalgojumu, nebūtu iespējams nodrošināt Tieslietu ministrijas funkciju īstenošanu piešķirtā budžeta ietvaros.