7. Article

Pieaicinātās personas - Finanšu ministrijas - pārstāvis Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis raksturoja finanšu situāciju valstī. 2009. gada budžetu nācies finansēt no aizdevuma, tāpēc valstī veikti krasi fiskālās disciplīnas pasākumi. Atalgojuma samazinājums esot skāris plašu sabiedrības daļu: darba samaksa par 25 procentiem samazināta visai valsts pārvaldei, bet ministriju centrālajos aparātos - par 33 procentiem. Arī vidējā darba alga (martā - 440 latu) esot par 25 procentiem mazāka nekā 2008. gada nogalē. Samazinājums skāris arī tiesnešus, jo valsts budžetā būtiski samazināts Tieslietu ministrijas finansējums. Faktiskais samazinājums rajona tiesas tiesnesim esot 28 procenti, apgabaltiesas tiesnesim - 20 procenti un zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim - 32 procenti. Savukārt Saeimas deputātu atalgojums 2009. gada 1. martā samazināts par 15 procentiem un joprojām esot iesaldēts. Ministru kabineta locekļu atalgojums kopš 2009. gada 1. jūlija arī esot samazināts par 20 procentiem un joprojām iesaldēts. Izstrādājot vienoto atalgojuma sistēmu, kurā bijis paredzēts iekļaut arī tiesu varas darbiniekus, par augstāko atalgojumu esot izraudzīts Ministru prezidenta atalgojums. Taču tiesu varas pārstāvji neesot atbalstījuši šādu risinājumu, uzstājot uz jau pastāvošās tiesnešu atlīdzības sistēmas saglabāšanu likuma "Par tiesu varu" ietvaros. Pieņemot apstrīdētās normas, esot respektēts tiesu varas pārstāvju viedoklis, tomēr viņu atalgojums esot ierobežots ar Ministru prezidenta atalgojuma lielumu. Tādā veidā tiesnešu atalgojums esot pielīdzināts valsts pārvaldes darbinieku atalgojumam. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāve Vadības un metodoloģijas departamenta Sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa tiesas sēdē, aplūkojot vienotā atalgojuma sistēmas tapšanas procesu, uzsvēra, ka jāņem vērā arī vēsturiskie aspekti. Valsts pārvaldē kopš 1998. gada pēc būtības neesot veiktas nekādas reformas darba samaksas jomā. Atalgojums esot pieaudzis uz minimālās algas pieauguma un iestāžu budžeta pieauguma rēķina. Rezultātā esot izveidojusies tāda situācija, ka bijusi ļoti maza atšķirība starp kvalificētiem darbiniekiem un tādiem darbiniekiem, kuriem nav kvalifikācijas un kuri veic fizisko darbu. Algu reforma nopietni esot uzsākta 2005. gadā, kad tika izstrādāts amatu katalogs, un no 2006. gada līdz 2007. gada vidum pilnībā esot ieviesta arī darba samaksas sistēma. Valsts budžetā 2007. un 2008. gadā bijis paredzēts finansējums algu paaugstināšanai.