8. Article

Pieaicinātās personas - Latvijas Republikas tiesībsarga biroja - pārstāve juriskonsulte Santa Tivanenkova norādīja, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1., 83. un 107. pantam. S. Tivanenkova uzsvēra, ka Satversmes 107. pants vērtējams kopsakarā ar ANO Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Minētā pakta normas prasot, lai tā dalībvalstis atzītu, ka ikvienam ir tiesības uz darbu un tā aizsardzību, lai ikvienam būtu iespēja pelnīt sev iztiku ar darbu, ko viņš brīvi izvēlas vai pieņem. Satversmes 107. pantā ietverto jēdzienu "veiktajam darbam atbilstoša samaksa" varot traktēt tādējādi, ka tiesneša atalgojumam jāatbilst tiesneša kvalifikācijai un tiesnešiem izvirzītajām prasībām, proti, izglītībai, darba pieredzei, nevainojamai reputācijai, un šis darbs esot jāatlīdzina atbilstoši tam uzliktajam slogam un nepieciešamajai kvalifikācijai. Pieņemot grozījumus likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 7. un 20. punktā, likumdevēja leģitīmais mērķis esot bijusi valsts labklājības aizsardzība un ekonomiskās stabilitātes saglabāšana, un attiecīgais ierobežojums esot pieņemts uz likuma pamata saistībā ar neatliekamu sabiedrisku vajadzību. S. Tivanenkova norādīja, ka tiesu vara, lai arī būdama neatkarīga, tomēr funkcionē neatrauti no tās finansējuma avota. Valsts budžets un valsts ekonomiskās lejupslīdes apstākļi varot ietekmēt tiesnešu atalgojumu. 2002. gadā, kad tika pieņemta Koncepcija, valdība neesot varējusi paredzēt, ka 2008. gadā globālās ekonomiskās krīzes ietekmē valsts ekonomiskais stāvoklis pasliktināsies tik lielā mērā, ka būs nepieciešams samazināt atalgojumu visiem no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem. Tādēļ krīzes apstākļos Koncepcijas darbības apturēšana esot bijis loģisks pasākums, kurā nevarot saskatīt tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Labums, ko no šā pasākuma gūst sabiedrība, noteikti esot lielāks nekā ierobežojums, kas uzlikts tiesnešiem. Tiesnešu atalgojums neesot atzīstams par netaisnīgu. Saskaņā ar Eiropas Sociālās hartas noteikumiem atalgojumā tiekot ietvertas arī prēmijas un citi labumi, tostarp sociālās garantijas. Likumā "Par tiesu varu" tiesnešiem paredzētas vairākas sociālās garantijas: piecu nedēļu atvaļinājums un papildu atvaļinājuma piešķiršana pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem, iespēja saņemt dzīvības un veselības apdrošināšanu. Tādējādi apstrīdētās normas atbilstot Satversmes 1. un 107. pantam. Savukārt atbilstība Satversmes 83. pantam esot jāvērtē kopsakarā ar ANO apstiprinātajiem Tiesu varas neatkarības pamatprincipiem. Šajā dokumentā neesot atsauces uz darba atalgojumu kā tiesu varas neatkarības pamatu. Līdz ar to valstij vajagot censties nodrošināt tiesnešiem pienācīgu atalgojumu, taču to nevarētu saistīt ar tiesneša taisnīguma izpratni un neatkarības garantēšanu. Spēkā esošais atalgojums esot atbilstošs un neietekmējot tiesnešu neatkarību, tāpēc atbilstot arī Satversmes 83. pantam. Secinājumu daļa I