3. Article

Migar iesniegumā minēto RSA darbību vērtējums atbilstoši Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam Konkurences likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Atbilstoši Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana. 3.1. Lai Migar autobusi varētu iebraukt un stāvēt Jelgavas autoostas teritorijā, 01.10.2008. ar Jelgavas autoostas valdītāju RSA tika noslēgts līgums Nr.15/08 Par sniegto pakalpojumu kopumu reģionālo starppilsētu un reģionālo vietējās nozīmes reisu autobusiem (turpmāk - Līgums), kas tika iesniegts Konkurences padomē. Iesniegumā norādīts, ka Jelgavas autoostā pretēji līgumā paredzētajam netiek nodrošināti šādi pakalpojumi: a) pasažieru uzgaidāmo telpu izmantošana, jo autoostas darba laiks ir no plkst. 6.00 līdz 22.00, kaut autobusi sāk kursēt agrāk (Līguma 1.2.5.punkts); b) netiek nodrošināta iespēja izmantot sanitāro mezglu, bērnu un mātes istabu (šādu telpu faktiski nav) (Līguma 1.2.7.punkts); c) nav nodrošināta autobusu stāvvieta pirms un pēc reisa (pieguļošā teritorija autoostai nepieder) (Līguma 1.2.8.punkts); d) netiek nodrošināta autobusu stāvēšana autoostas teritorijā (Līguma 1.3.3.punkts); e) nav iespēju izmantot pārvadātāju ekipāžām paredzētas atpūtas telpas, jo tādu faktiski nav (Līguma 1.3.4.punkts). Līgumā punktiem 1.2.8. un 1.3.3. minēta atruna - ja autoostas tehniskās iespējas atļauj sniegt šos pakalpojumus. Migar norāda, ka cenā par Jelgavas autoostas infrastruktūras izmantošanu ir paredzēta maksa par noteiktu pakalpojumu klāstu. Iesniedzējs šo maksu maksā, bet nesaņem pakalpojumus Līgumā noteiktajā apjomā. Konkurences padome secina, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.846 25.punktu no Līgumā ietvertajiem, bet atbilstoši Iesniegumā minētajam nesniegtajiem pakalpojumiem, tikai Līguma 1.2.7.punktā minētais (iespēja izmantot sanitāro mezglu, bērnu un mātes istabu) Jelgavas autoostā ir obligāti nodrošināms. Migar 30.12.2009. vērsās pie RSA ar piedāvājumu līgumu par Jelgavas autoostas pakalpojumu izmantošanu slēgt uz laiku līdz 31.03.2010. Līguma jaunā redakcija vairs neparedz šādu pakalpojumu sniegšanu: iespēju izmantot sanitāro mezglu, bērna un mātes istabu, kā arī iespēju izmantot pārvadātāja ekipāžām atpūtas telpas. Tai pašā laikā maksa par autoostas pakalpojumiem netika mainīta. Tāpat līguma slēgšanas gaitā tika panākta vienošanās samazināt maksu par biļešu tirdzniecību no 12% uz 8%. RSA darbība kā Jelgavas autoostas valdītājam pret Migar ir izvērtējama, ņemot vērā šā lēmuma 1.punktā minēto normatīvajos aktos noteikto regulējumu un izmaiņas tajā, t.i., laika periodā no 01.10.2008. (kad RSA un Migar noslēdza Līgumu) līdz 31.12.2009. un no 01.01.2010. (kad RSA un Migar panāca jaunu vienošanos par Jelgavas autoostas pakalpojumu izmantošanu). Lai izvērtētu, vai RSA rīcība atbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajam, Konkurences padome, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto regulējumu, ar ko tiek noteikts autoostu sniegto pakalpojumu izmaksu aprēķins, uzskata par pamatotu šajā lietā vadīties no Jelgavas autoostas (un ar to saistīto pakalpojumu) kopējām uzturēšanas un pakalpojumu nodrošināšanas izmaksām (izmaksu posteņiem), salīdzinot ar RSA kopējiem ieņēmumiem attiecīgajā laika periodā par Jelgavas autoostā sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus, lai konstatētu, vai RSA rīcībā izpildās Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā kvalifikācija, Konkurences padome uzskatīja arī par pamatotu salīdzināt RSA noteikto maksu pasažieru pārvadātājiem Jelgavas autoostā ar citu - līdzīgu autoostu noteiktajām maksām. 3.2. Pēc Konkurences padomes pieprasījuma RSA 27.01.2010. vēstulē Nr.2-4/16 sniedza informāciju, ka tā kļuva par Jelgavas autoostas valdītāju, sākot ar 01.06.2008. Maksa par autoostas pakalpojumiem tika noteikta saskaņā ar Noteikumiem Nr.846. Ievērojot normatīvo aktu regulējumu, maksa par biļešu tirdzniecību līdz 2010.gadam atsevišķi netika noteikta. 1.tabulā atspoguļotas Jelgavas autoostas (tabulā - JAO) pakalpojumu cenas saskaņā ar RSA sniegto informāciju un Konkurences padomes rīcībā esošā informācija, kas izriet no Migar līgumos ietvertajām maksām par Jelgavas autoostas pakalpojumiem. 1.tabula Datums, kad RSA noteikusi maksu (saskaņā ar RSA sniegto informāciju) Sēdvietu skaits autobusos Maksa par JAO pakalpojumiem (latos)* Līguma (vai papildu vienošanās) noslēgšanas datums Sēdvietu skaits autobusos Maksa par JAO pakalpojumiem (latos)* 01.07.2005.** < 16 17-30 31-55 (*) 01.06.2008. < 16 17-30 31-55 (*) 01.06.2008. (Saskaņā ar noslēgto un iesniegto līgumu) < 16 17-30 31-55 (*) 01.10.2008. < 16 17-30 31-55 (*) 01.03.2009. <16 17-30 31-55 (*) 26.02.2009. Vienošanās Nr.1 par izmaiņām 01.10.2008. līgumā Nr.15/08 <16 17-30 >30 (*) 01.09.2009. <16 17-30 31-55 (*) 18.08.2009. Vienošanās Nr.2. par izmaiņām 01.10.2008. līgumā Nr.15/08 <16 17-30 >30 (*) 01.01.2010. <16 17-30 31-55 (*) 30.12.2009. <16 17-30 31-55 (*) * - par viena autobusa ienākšanu ** - līgums slēgts ar SIA "Jelgavas autobusu parks" 3.3. Konkurences padome lūdza RSA klientus - Jelgavas autoostas pakalpojumu saņēmējus pārvadātājus - sniegt savu viedokli par Jelgavas autoostas sniegto pakalpojumu klāsta un kvalitātes atbilstību maksai par autoostas pakalpojumiem. Tika saņemts SIA "Ventspils reiss", SIA "Dobeles autobusu parks" un AS "Nordeka" viedoklis. SIA "Dobeles autobusu parks" līdzīgi kā Migar uzskata, ka netiek sniegti visi līgumā paredzētie pakalpojumi, līdz ar to maksa par Jelgavas autoostas pakalpojumiem neatbilst ne pakalpojumu klāstam, ne kvalitātei. AS "Nordeka" norāda, ka Jelgavas autoostā ir novērojami un konstatējami trūkumi pilnvērtīgu autoostu pakalpojumu sniegšanā, tomēr pamata funkciju izpilde ir nodrošināta. 3.4. Konkurences padome izvērtēja RSA sākotnēji noteikto maksas pieaugumu par Jelgavas autoostas pakalpojumiem un turpmākos cenu samazinājumus, tika veikta SIA "Jelgavas autobusu parks", RSA izmaksu un tarifu veidošanas analīze, kā arī veikts salīdzinājums ar citu Latvijas autoostu valdītāju pasažieru pārvadātājiem noteiktajām maksām. 3.4.1. SIA "Jelgavas autobusu parks", kas bija Jelgavas autoostas valdītājs līdz 2008.gada 1.jūnijam, iesniedza autoostas ieņēmumu un izdevumu atšifrējumu un peļņas rādītājus par 2007.gadu un 2008.gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Ieņēmumi šajā periodā veidojās no procentiem par biļešu pārdošanu autoostas kasēs, maksas par autoostas teritorijas izmantošanu un telpu īres. Savukārt izdevumus veidoja autoostas uzturēšanas izdevumi, pamatlīdzekļu amortizācija, personāla izmaksas un zemes noma. 2007.gadā ieņēmumi par autoostas pakalpojumu izmantošanu bija (*) lati, izdevumi - (*) lati, tātad autoosta tika uzturēta ar (*) latu lieliem zaudējumiem. 2008.gada pirmajos piecos mēnešos ieņēmumi par autoostas pakalpojumu izmantošanu bija (*) lati, izdevumi - (*) lati, tātad autoosta šajā laika posmā tika uzturēta ar (*) latu lieliem zaudējumiem. 3.4.2. RSA 12.03.2010. atbildē Nr.2-4-/38 Konkurences padomei norāda, ka periodā no 01.05.2008. līdz 30.09.2008., kad ievērojami tika paceltas autoostas pakalpojumu maksas salīdzinot ar laika periodu, kad Jelgavas autoostas pārvaldītāja bija SIA "Jelgavas autobusu parks", plānojot autoostas uzturēšanas un personāla izmaksas un maksas apmēru par autoostas pakalpojumu sniegšanu, izmaksās tika iekļauti arī izdevumi remontam un autoostas labiekārtošanai. RSA 2008.gada pārskatā Vadības ziņojumā norādīts, ka Jelgavas autoostas modernizēšanā 2008.gadā ieguldīti 6 139 lati. Bija paredzēts arī palielināt personāla skaitu, jo tika plānots izveidot pakalpojumu koordinācijas centru un palielināt sētnieku skaitu. Tomēr pēdējais netika izdarīts ekonomiskās situācijas dēļ valstī. Līdz ar to faktiskās izmaksas 2008.gadā bija zemākas nekā plānots. Bez tam RSA Jelgavas autoostā guva ienākumus no papildu pakalpojumu sniegšanas autoostā (kafijas un uzkodu automātu uzstādīšana, biļešu iepriekšpārdošana un mēnešbiļešu tirdzniecība, interneta, faksa izmantošana u.c.). Saskaņā ar RSA sniegto informāciju laika periodā no 01.06.2008. līdz 28.02.2009. faktiskās tiešās (darba algas, valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, autoostas uzturēšanas un ekspluatācijas un pārējās) izmaksas Jelgavas autoostas uzturēšanai veidoja (*) latus jeb apmēram 75% no plānotajām, bet faktiskās kopējās uzturēšanas izmaksas, t.i., faktiskās tiešās izmaksas un vispārējās un administrācijas izmaksas, bija (*) lats jeb par 20% mazākas nekā plānotās. Tādēļ 01.03.2009. RSA pazemināja autoostas pakalpojumu maksas pārvadātājiem (skat. 1.tabulu). Jaunu autoostas pakalpojumu maksas apmēra pazeminājumu no 01.09.2009. noteica zemes nomas maksas samazināšana gan līgumā ar Jelgavas pašvaldību (ar 20.02.2009.), gan ar SIA "Jelgavas autobusu parks" (ar 01.07.2009.). Saskaņā ar RSA sniegto informāciju laika periodā no 01.03.2009. līdz 31.08.2009. faktiskās tiešās izmaksas Jelgavas autoostas uzturēšanai veidoja (*) latus jeb 87% no plānotajām, bet faktiskās kopējās uzturēšanas izmaksas bija (*) lati jeb par 12% mazākas nekā plānotās. Tas arī ļāva samazināt maksu par Jelgavas autoostas pakalpojumiem (1.tabula). Līdzīga aina kā minētajos periodos RSA izdevumos Jelgavas autoostas uzturēšanai vērojama arī laika posmā no 01.09.2009. līdz 31.12.2009. RSA 2009.gada pārskata Vadības ziņojumā norādīts, ka Rīgas un Jelgavas autoostu kopējā remontu summa ir 65 386 lati, neizdalot atsevišķi summu, kas ieguldīta Jelgavas autoostas remontos. Jelgavas autoostā 2009.gadā veikta ventilācijas iekārtu rekonstrukcija uz autoostas jumta, laukuma skataku un asfalta remonts, kases telpu remonts un pirmā stāva uzgaidāmās zāles grīdas remonts. Saskaņā ar RSA sniegto informāciju (12.03.2010. vēstule Nr.2-4/38) RSA peļņa 2008.gada septiņos mēnešos, pārvaldot Jelgavas autoostu, bija (*) lati, 2009.gadā - (*) lati. RSA kopējā peļņa 2009.gadā, pārvaldot Rīgas autoostu un Jelgavas autoostu, bija 404 977 lati. Nosakot Jelgavas autoostas pakalpojumu maksu apmēru 2010.gadam, tika izmantota Noteikumos Nr.846 paredzētā metodika un nodalīti maksājumi par biļešu tirdzniecību autoostas kasēs. Konkurences padome, ņemot vērā minēto un izvērtējot RSA ar 12.03.2010. vēstuli Nr.2-4/38 iesniegtajos izmaksu aprēķinos par katru no periodiem starp pakalpojumu maksas izmaiņām Jelgavas autoostā, norādīto izmaksu posteņu lielumus vērtē kā samērīgus un ekonomiski pamatotus. Konkurences padomes ieskatā RSA noteiktā pakalpojuma cena par Jelgavas autoostā sniegtajiem pakalpojumiem ir samērīga ar RSA izmaksām. Turklāt Konkurences padome kā pozitīvu faktu vērtē to, ka RSA, operatīvi reaģējot uz to, ka faktiskās izmaksas ir mazākas par plānotajām, periodiski samazinājusi maksas par Jelgavas autoostas pakalpojumiem pārvadātājiem, negaidot jauno kalendāro gadu (01.03.2009. un 01.09.2009.). 3.4.3. Lai salīdzinātu RSA piemērotās maksas par Jelgavas autoostas pakalpojumiem ar citās līdzīga statusa autoostās piemērotajām maksām, Konkurences padome ieguva informāciju no virknes autoostu valdītājiem, kas ir apkopota 2. un 3.tabulā. 2.tabula: maksa latos par nepilna pakalpojumu apjoma autoostās sniegtajiem pakalpojumiem 2009. gadā Autoosta Maksa par viena autobusa ienākšanu Procenti no autoostā pārdotajām biļetēm* Autobusam ar sēdvietu skaitu < 16 Autobusam ar sēdvietu skaitu no 17 līdz 30 Autobusam ar sēdvietu skaitu no 31 līdz 55 Autobusam ar sēdvietu skaits > 55 Dagda (*) (*) (*) (*) (*) Ilūkste (*) (*) (*) (*) (*) Krāslava (*) (*) (*) (*) (*) Skrunda (*) (*) (*) (*) (*) Viļāni (*) (*) (*) (*) (*) Kārsava (*) (*) (*) (*) (*) Dobele (*) (*) (*) (*) (*) Tukums (*) (*) (*) (*) (*) Rūjiena (*) (*) (*) (*) (*) Smiltene (*) (*) (*) (*) (*) Valmiera (*) (*) (*) (*) (*) Vidēji 1,44 2,56 3,04 10 Jelgava (*) (*) (*) (*) * ņemot vērā normatīvo aktu regulējumu, 2009.gadā autoostām vēl nebija pienākums atsevišķi izdalīt maksu par biļešu izplatīšanu, ja pārvadātājs šo pakalpojumu izmanto. 3.tabula: maksa latos par autoostās sniegtajiem pakalpojumiem 2010.gadā Autoosta Maksa par viena autobusa ienākšanu Procenti no autoostā pārdotajām biļetēm autobusam ar sēdvietu skaitu < 16 autobusam ar sēdvietu skaits no 17 līdz 30 autobusam ar sēdvietu skaits no 31 līdz 55 autobusam ar sēdvietu skaits > 55 Dagda (*) (*) (*) (*) (*) Ilūkste (*) (*) (*) (*) (*) Krāslava (*) (*) (*) (*) (*) Skrunda (*) (*) (*) (*) (*) Viļāni (*) (*) (*) (*) (*) Kārsava (*) (*) (*) (*) (*) Dobele (*) (*) (*) (*) (*) Tukums (*) (*) (*) (*) (*) Rūjiena (*) (*) (*) (*) (*) Smiltene (*) (*) (*) (*) (*) Valmiera (*) (*) (*) (*) (*) Vidēji 1,27 1,59 2,72 7 Jelgava (*) (*) (*) (*) No tabulu datiem redzams, ka RSA noteiktās maksas par Jelgavas autoostas pakalpojumiem pārvadātājiem ir tādas pašas vai pat zemākas, nekā vidēji citās Latvijas autoostās, kas līdzīgi kā Jelgavas autoosta Jelgavā atrodas dominējošā stāvoklī attiecīgajās pilsētās. Turpretī SIA "Jelgavas autobusu parks" 2005.gadā noteiktās un līdz 2008.gada 1.jūnijam spēkā esošās maksas par Jelgavas autoostas pakalpojumiem ir vairākkārt zemākas nekā citās Latvijas līdzīga statusa autoostās. Fakts, ka gan 2007., gan 2008.gadā SIA "Jelgavas autobusu parks" strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem un tai pašā laikā piemēroja tik zemas maksas par autoostas pakalpojumiem, liecina par to, ka SIA "Jelgavas autobusu parks" saimnieciskā darbība nebija izsvērta un ilgtspējīga. Kā liecina SIA "Jelgavas autobusu parks" sniegtā informācija par 2007.gada un 2008.gada pirmo piecu mēnešu finanšu rādītājiem, izdevumi autoostas uzturēšanai un citiem posteņiem abos periodos pārsnieguši ienākumus vismaz divas reizes. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka maksas paaugstināšana pārvadātājiem par Jelgavas autoostas pakalpojumiem, RSA ar 2008.gada 1.jūniju pārņemot autoostu valdījumā, bija ekonomiski pamatota RSA rīcība, lai nodrošinātu Jelgavas autoostas saimniecisko darbību un tās attīstību. Ievērojot šā lēmuma 3.punktā minēto, Konkurences padome secina, ka RSA darbībās nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas 4.punktu un 13.panta pirmās daļas 4.punktu un Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences padome nolēma: izbeigt lietas Nr.2704/10/03.02./2 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Rīgas starptautiskā autoosta" darbībās" izpēti. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 Noteikumu Nr.846 ar grozījumiem 35.1, 36. un 36.1punktā minēto prasību piemērošanu autoosta nodrošina ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim (Noteikumu Nr.846 ar grozījumiem Noslēguma jautājumu 50.punkts). 2 Konkurences padomes 10.12.2008. lēmums Nr.E02-124, publicēts "Latvijas Vēstnesis", 23.12.08., Nr.200. Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme