1. Article

Informācija par trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju skaitu Rīgā 1.1. Pašreizējais stāvoklis Saskaņā ar Rīgas Domes 19.12.1995. lēmumu Nr.2846 "Par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu" sociālās palīdzības dienestu uzskaitē pašlaik ir 158 332 trūcīgie iedzīvotāji. Viena Rīgas trūcīgā iedzīvotāja vidējais ienākums 1997. gadā bija Ls 30 mēnesī, apmaksātā dzīvojamā platība caurmērā - 25 m2. Pēc sociālās palīdzības dienesta datiem, 1997. gadā Rīgā: * daudzbērnu ģimeņu skaits - 3639 (bērnu skaits tajās - 11 823); * politiski represēto personu pensiju saņēmēju skaits - 7300. Pēc pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" datiem, Rīgā šobrīd atlaides (50% apmērā) par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem saņem 203 247 iedzīvotāji, tostarp visi pensionāri, 1. un 2. grupas invalīdi, daudzbērnu ģimeņu bērni un politiski represētās personas. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas fonda datiem uz 01.01.1998. Rīgā: * invalīdi - 34 331, t.sk.: - 1. grupas invalīdi - 3984; - 2. grupas invalīdi - 23 910; - 3. grupas invalīdi - 3324; - invalīdi kopš bērnības - 1167; - bērni invalīdi - 1746; * vecuma pensiju saņēmēju skaits - 170 550. Nav precīzas informācijas par to, cik Rīgas iedzīvotāju atbilst trūcīgās personas statusam, vērtējot Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Latvijas Republikas Ministru kabineta 26.03.1996. noteikumi Nr.75). No 1998. gada 2. marta sociālās palīdzības dienestos notiek šo iedzīvotāju reģistrācija, izsniedzot izziņu par trūcīgās ģimenes/personas statusu. Līdz 6. aprīlim izsniegtas 1409 izziņas, bet 7852 iedzīvotāji atzīti par trūcīgiem saskaņā ar Rīgas Domes 19.12.1995. lēmumā Nr.2846 noteiktajiem kritērijiem. Iepriekšējie dati nav precīzi tādēļ, ka ar 01.01.1998. par Ls 4 ir palielināta minimālā alga un ar 01.11.1997. vidēji par Ls 3 tika palielināta pensija. Ar 01.05.1998. tiek plānots jauns pensiju palielinājums. Lai korekti noteiktu sociālo pabalstu iespējas un apjomu Rīgā, ir nepieciešama trūcīgo iedzīvotāju skaita precizēšana. Pašreiz noteiktajam trūcīgo personu skaitam (158 332) kopējais īres un galveno komunālo pakalpojumu maksas apmērs ir Ls 3,2 milj. mēnesī. 1.2. Prognozes laikposmam no 1999. gada līdz 2005. gadam Pašreiz nav iespējama precīza ilgtermiņa prognozes izstrāde par trūcīgo iedzīvotāju skaitu Rīgā, jo, veidojot šo prognozi, ir jāņem vērā tādi nepārtraukti mainīgi lielumi kā pensijas apjoms, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga (1997. gadā - Ls 42) un krīzes iztikas minimums (1997. gadā - Ls 38,24), pašvaldības un valsts sociālās palīdzības finansiālās iespējas dotēt trūcīgos iedzīvotājus laikposmā līdz 2005. gadam. Analizējot 1995., 1996. un 1997. gada statistikas datus, var secināt, ka šai laikā ar praktiski nemainīgām finansēšanas iespējām un kritērijiem trūcīgo iedzīvotāju skaits palielinājies ik gadus caurmērā par 0,5%. Saglabājoties šādai tendencei, varētu lēst, ka 2000. gadā mūsdienu izpratnē maznodrošināto iedzīvotāju skaits varētu būt 160 000 (pašlaik - 158 332), 2005. gadā - 164 000. Taču, prognozējot tuvāko 5-7 gadu laikā vispārējo dzīves līmeņa celšanos valstī, kā arī pabalstiem paredzēto finansu resursu pieaugumu, iespējama trūcīgo iedzīvotāju skaita faktiska samazināšanās un jūtams pabalsta apjoma pieaugums uz vienu trūcīgo iedzīvotāju. 1.3. Nepieciešamie pasākumi trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju skaita precizēšanai Lai precizētu trūcīgo iedzīvotāju skaitu, nepieciešams veikt viņu apzināšanu un pārreģistrāciju, vienlaikus fiksējot arī trūcīgo iedzīvotāju parādus un nemaksāšanas iemeslus, atsevišķi izdalot tos iedzīvotājus, kuri dzīvo normatīvā platībā (25 m2), un tos, kuriem ir lielāka dzīvojamā platība. Darba veikšanai laikā no 01.06.1998. līdz 01.10.1998. sociālās palīdzības dienestiem nepieciešams piešķirt līdzekļus Ls 9038 apjomā (t.sk. darba algas fonds Ls 7056). Darbu paredzēts veikt ar 14 līgumdarbinieku piesaistīšanu (mēnešalga Ls 126). Namu pārvaldēm jāiesniedz sociālās palīdzības dienestiem parādnieku un tiesā iesniegto lietu saraksti.