5. Article

Nozīmīgākās problēmas un šķēršļi pārtikas preču eksportam uz KF 5.1. Laikietilpīga robežšķērsošana un neprognozējamas muitas procedūras Nemitīgi mainīgās KF muitas likumdošanas dēļ rodas aizkavējumi uz robežas un muitas noliktavās. Līdz ar to, jāveic darbības, lai noteiktu pārtikas uzņēmumu un pārvadātāju eksporta kravas robežu šķērsotu bez kontroles KF, atstājot kontroles veikšanu eksporta kravas gala mērķa muitas iestādē. 5.2. Atšķirīgu sanitāro un fitosanitāros standartu piemērošana KF noteiktās pieļaujamās normas ir atšķirīgas un bieži vien stingrākas par ES normatīvajos aktos noteiktajām normām, tādēļ Latvijas pārtikas eksportētājiem ir jārēķinās ar būtisku tirdzniecības barjeru – KF noteikto pesticīdu atliekvielu pieļaujamo daudzumu pārtikā, mikrobioloģiskajiem rādītājiem un veterināro medikamentu atliekvielu līmeni (sanitārie un fitosanitārie standarti). Tā kā KF nav PTO dalībvalsts un tai nav noteikti saistību līmeņi, KF izmanto iespēju piemērot atšķirīgus sanitāros un fitosanitāros standartus, kā arī palielināt importa tarifus ar mērķi mazināt importa apjomu un aizsargāt savu iekšējo tirgu. 5.3. Laikietilpīgā eksportētāju atzīšanas procedūra Lai varētu uzsākt KF prasībām un standartiem atbilstošu pārtikas produktu eksportu, KF kompetento institūciju amatpersonas veic Latvijas pārtikas eksportētāju atzīšanu. Būtiskākais šīs procedūras trūkums ir laika patēriņš, jo atzīšanas procedūra ir ilgstoša un bez tās īstenošanas eksportētājam nav iespēju eksportēt savu produkciju uz KF. Piemēram, korespondences apmaiņa par pieprasītajām inspektoru vizītēm ar KF kompetento iestādi ilgst vairākus mēnešus. Pieredze liecina, ka inspektori no KF nav varējuši ierasties pietiekami īsā laikā, kā to vēlētos Latvijas komersanti. Līdz ar to, eksportētāji ne tikai saskaras ar eksportēšanas šķēršļiem, bet arī nevar reaģēt uz īslaicīgām pieprasījuma izmaiņām tirgū un eksportēt produkciju, pirms uzņēmumi nav iekļauti atzīto uzņēmumu sarakstā. 5.4. Tirdzniecības barjeras KF Kopš 2008. gada novembra, kad KF valdība pieņēma ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plānu, KF salīdzinājumā ar citām valstīm ir ieviesusi visvairāk protekcionistiska rakstura pasākumus. KF vairākkārt noteiktie ievedmuitas tarifu palielinājumi, tostarp, sviestam un piena taukiem, atsevišķiem piena un krējuma produktiem un sieram, nav atbalstāma rīcība globālās ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanai, un ir pretrunā arī 2008. gada 15.novembrī Vašingtonā un 2009. gada 2.aprīlī Londonā pieņemtajām G20 valstu deklarācijām, kas paredz valstu, t.sk., KF, apņemšanos atturēties no protekcionisma pasākumu īstenošanas. Turklāt minētie pasākumi ir ne vien pretrunā ar KF virzību uz PTO, bet arī ir pretstatā pašreizējā ES-KF Partnerības un sadarbības līguma 16. panta nosacījumiem, kas paredz abām pusēm konsultēties pirms tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas. 5.5. Nepietiekams atbalsts pārtikas uzņēmumiem ārējo tirgu apgūšanai Zemkopības ministrija valsts subsīdiju programmas ietvaros līdz šim ir atbalstījusi pārtikas uzņēmumu dalību starptautiskās izstādēs un citos eksportu veicinošos pasākumos t.sk. uz KF. Taču ņemot vērā to, ka 2010.gadā ievērojami tika samazināts valsts subsīdiju apjoms, lielāka daļa atbalsta tika novirzīta lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam. Attiecīgi, pieejamais valsts atbalsts lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus veicināšanas pasākumiem tika samazināts. 2010.gadā šiem pasākumiem valsts subsīdiju programmas ietvaros tika atvēlēti tikai 90 tūkst. Ls, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu ir par 7 reizēm mazāk.