63. Article — Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas: 1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators; 2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators; 3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu, tajā skaitā tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura aprēķināta kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts), nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanas procentu pieaugums; 4) nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu. (2) Ja sprieduma izpildes lietvedība uzsākta pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tā ir izbeidzama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram šajā likumā noteiktajā kārtībā. (3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. (4) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku. (5) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 96 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.)
  1. (1)) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:
  2. 1)) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;
  3. 2)) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;
  4. 3)) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu, tajā skaitā tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura aprēķināta kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts), nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanas procentu pieaugums;
  5. 4)) nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu.
  6. (2)) Ja sprieduma izpildes lietvedība uzsākta pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tā ir izbeidzama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram šajā likumā noteiktajā kārtībā.
  7. (3)) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.
  8. (4)) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku.
  9. (5)) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
In plain words
Pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas: parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, un ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators; parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators; apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura nosaka kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu, tajā skaitā tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura aprēķināta kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts), nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanas procentu pieaugums; nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu. Ja sprieduma izpildes lietvedība uzsākta pirms uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas, tā ir izbeidzama CPL kārtībā. Pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram likumā noteiktajā kārtībā. Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts uzņēmuma maksātnespēja, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas dienā. Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts uzņēmuma maksātnespēja, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku. Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts uzņēmuma maksātnespēja, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai CPL kārtībā.
asdeadlinefinejoint-stockpenalty

Cited by (3)