11. Article

Papildināt II nodaļu ar 18.1, 18.2, 18.3, 18.4 un 18.5 punktu šādā redakcijā: "18.1 Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos var aizstāt ar šo vielu alternatīvu monitoringu sedimentos vai biotā, ja ir izpildītas šādas prasības: 18.1 1. ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikti attiecīgie prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi sedimentos vai biotā; 18.1 2. šo noteikumu 18.1 1.apakšpunktā minētie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdens ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos. 18.2 Veicot šo noteikumu 18.1 punktā minēto alternatīvo monitoringu, biotas vai sedimentu paraugus ņem vismaz vienu reizi gadā. Centrs, izstrādājot šo noteikumu 2.punktā minēto ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu par prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas mainību dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē, var noteikt citādu paraugu ņemšanas biežumu. 18.3 Aizstājot prioritāro un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos ar šo noteikumu 18.1 punktā noteikto alternatīvo monitoringu, centrs Eiropas Komisijai sniedz attiecīgu informāciju. Informācijā: 18.3 1. pamato alternatīvā monitoringa izvēles iemeslus; 18.3 2. informē par prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīviem sedimentos vai biotā, kas noteikti normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību, tai skaitā sniedz ziņas par datiem un metodēm, kas izmantotas šo kvalitātes normatīvu noteikšanai; 18.3 3. norāda virszemes ūdensobjektus, uz kuriem attiecas noteiktie alternatīvie vides kvalitātes normatīvi sedimentos vai biotā; 18.3 4. norāda plānoto monitoringa biežumu sedimentos vai biotā. 18.4 Pamatojoties uz ūdeņu stāvokļa monitoringā iegūto informāciju, šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei novērtē to prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas izmaiņas sedimentos vai biotā, kuras savu fizikāli ķīmisko īpašību dēļ uzkrājas sedimentos vai biotā. Ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendences analizē vismaz šādām vielām: 18.4 1. antracēns; 18.4 2. bromdifenilēteris; 18.4 3. kadmijs un tā savienojumi; 18.4 4. C10-13 hloralkāni; 18.4 5. di(2-etilheksil) ftalāts (DEHP); 18.4 6. fluorantēns; 18.4 7. heksahlorbenzols; 18.4 8. heksahlorbutadiēns; 18.4 9. heksahlorcikloheksāns; 18.4 10. svins un tā savienojumi; 18.4 11. dzīvsudrabs un tā savienojumi; 18.4 12. pentahlorbenzols; 18.4 13. poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO): 18.4 13.1. benz(a)pirēns; 18.4 13.2. benz(b)fluorantēns; 18.4 13.3. benz(k)fluorantēns; 18.4 13.4. benz(g,h,i)perilēns; 18.4 13.5. indeno(1,2,3-cd)pirēns; 18.4 14. tributilalvas savienojumi (tributilalvas katjons). 18.5 Lai nodrošinātu datus ticamai ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendenču analīzei, paraugus sedimentu vai biotas uzraudzībai šo noteikumu 18.4 punktā minēto prasību izpildei ņem reizi trijos gados. Centrs, izstrādājot šo noteikumu 2.punktā minēto ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu par prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas mainību dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē, var noteikt citādu paraugu ņemšanas biežumu."