2. Article

Atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošie normatīvie akti Atkritumu apsaimniekošanas nozari reglamentē Atkritumu apsaimniekošanas likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi, kā arī likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Pēc 2005.gadā veiktajiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā atkritumu apsaimniekošanas jomā pastāv divas paralēlas sistēmas, kādā veidā tiek nodrošināta atkritumu apsaimniekošana pašvaldībās. Tas ir - viena, kas bija spēkā līdz 2005.gadam, kad pakalpojuma cenu noteica sabiedrisko pakalpojumu regulators, otra - uz kuru bija un ir jāpāriet arī atkritumu jomā strādājošajiem, t.i., jābūt konkursa kārtībā izvēlētam apsaimniekotājam, pašvaldībai veicot publisko iepirkumu. Līdz 2005.gadam komersants, kurš nodarbojās ar sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, noslēdza līgumus ar tām pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā veica atkritumu apsaimniekošanas darbības. Sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs varēja noslēgt līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību, par cenu vienojoties ar komersantu (cena nepārsniedz regulatora apstiprināto atkritumu apsaimniekošanas tarifu). Tādā veidā atkritumu radītājs varēja izvēlēties starp tiem uzņēmumiem, kas bija noslēguši līgumu ar pašvaldību. Šādā veidā radās arī situācija, ka vienas ielas vai kaimiņu māju atkritumu radītājus varēja apkalpot dažādi atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumi. Tarifu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi, regulē attiecīgās pašvaldības regulators, un šis regulējums attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas līgumiem, kuri Rīgas pilsētas teritorijā noslēgti līdz 2006.gada 31.decembrim, bet pārējo pašvaldību teritorijās - līdz 2007.gada 31.decembrim. Tarifs attiecīgās pašvaldības teritorijā tiek regulēts līdz brīdim, kad noslēdz jaunu līgumu (noslēgtie līgumi ir spēkā līdz to termiņa beigām) starp attiecīgo pašvaldību un publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīto komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu. Ar grozījumiem (26.07.2005.) Atkritumu apsaimniekošanas likumā tika ieviesta jauna sistēma, kas darbojas arī šobrīd, kuras ietvaros pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nosaka atkritumu apsaimniekošanas zonas (grozījumi neatceļ iepriekš noslēgtos līgumus - tie ir spēkā līdz to termiņa beigām, tāpēc līdz līgumu termiņa beigām jaunā kārtība pašvaldībā nav jāievieš). Šo zonu atkritumu apsaimniekotājus izvēlas, organizējot iepirkuma procedūru par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteiktā zonā, ar iepirkuma uzvarētāju slēdzot līgumu par darbību šajā zonā. Atkritumu radītājiem līdz ar to vairs nepaliek brīvas izvēles iespējas starp atkritumu apsaimniekotājiem, bet viņiem ir jāslēdz līgumi ar šo pašvaldības izvēlēto komersantu. Izņēmums ir personas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu ir publisko iepirkumu pasūtītāji - var izvēlēties apsaimniekotāju iepirkumu procedūras kārtībā neatkarīgi no pašvaldības iepirkuma konkursa kārtībā izvēlētā komersanta. Tarifu noteikšana par atkritumu apsaimniekošanu joprojām bija regulatora pārziņā. Kopš 22.11.2006. Atkritumu apsaimniekošanas likumā stājās spēkā grozījumi, ar kuriem tika noteikts, ka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi un sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs) nosaka līgumā, kas slēdzams starp pašvaldību un komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Līdz ar to komersantu izvēli iepirkumu procedūrā lielā mērā noteica piedāvātā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cena. Pēdējie būtiskākie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā stājās spēkā 16.04.2008., ar kuriem tika mainīta atkritumu radītāju līgumu slēgšanas kārtība ar atkritumu apsaimniekotāju. Ja līdz šim atkritumu radītājiem (izņemot publisko iepirkumu pasūtītāji) attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā bija jāslēdz līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar komersantu, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību, tad ar minētajiem grozījumiem tika izdalīti atsevišķi atkritumu radītāji, kuri atkritumu apsaimniekotājus var izvēlēties paši. Likuma 15.pants cita starpā tika papildināts ar sesto daļu, kura noteica: "Atkritumu radītājiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu vai kuri piedalās atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanas sistēmās, ir tiesības slēgt līgumu ar komersantu, kuru izvēlējies pats atkritumu radītājs, par šķirotu sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, par to informējot vietējo pašvaldību." Tātad šobrīd atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros darbojas abas šīs formas - gan pašvaldību noslēgtie līgumi ar vairākiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem (vecā sistēma līdz attiecīgo līgumu beigu termiņam), kur atkritumu radītājs var izvēlēties pakalpojuma sniegšanas komersantu, gan arī sistēma, kuras ietvaros pašvaldības iepirkumu procedūras rezultātā izvēlas vienu komersantu, kas darbojas konkrētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā. Papildus Atkritumu apsaimniekošanas likumam Liepājas pilsētā darbojas Liepājas domes 15.05.2003. saistošie noteikumi Nr.4 "Par Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu", Rīgas pašvaldības teritorijā uz šo brīdi nav spēkā esošu saistošo noteikumu, kas reglamentētu atkritumu apsaimniekošanu. Liepājas pilsētas pašvaldībā un Rīgas pilsētas pašvaldībā vēl joprojām darbojas "vecā sistēma" - vēl ir spēkā līdz likuma 26.07.2005. grozījumiem noslēgtie līgumi, līdz ar to iepirkumu procedūras sadzīves atkritumu apsaimniekošanai pašvaldība nav rīkojusi. Gan Rīgas, gan Liepājas pašvaldībās šie līgumi ir noslēgti līdz 2020.gadam.