3. Article

Konkrētais tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu "konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 3.1. Konkrētās preces tirgus. Atkritumi - jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kuras atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām.1 Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.pantam atkritumus iedala: 1) sadzīves atkritumos; 2) bīstamajos atkritumos. Sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanā ir vērā ņemamas atšķirīgas prasības un noteikumi. Vietējās pašvaldības izdod saistošos noteikumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanai savā administratīvajā teritorijā, nosaka prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas prasības nosaka Ministru kabinets, Valsts Vides dienests izsniedz atļaujas atsevišķi sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas darbībām. Tāpat arī atšķiras nepieciešamo pakalpojumu raksturs un struktūra, piemēram, savākšanas īpatnības, nepieciešamais aprīkojums, atkritumu apglabāšanas nosacījumi u.c. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 4.punktam atkritumu apsaimniekošanas process ietver sevī atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, pārvadāšanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu. No publiski pieejamās informācijas2 ir redzams, ka SIA "Eko Rīga" piedāvā sadzīves atkritumu, BIO atkritumu, izlietoto iepakojumu, ražošanas atkritumu, būvgružu, lielgabarīta atkritumu, nolietotās elektrotehnikas, riepu un akumulatoru apsaimniekošanas pakalpojumus. SIA "Eko Kurzeme" sniedz šķiroto atkritumu, sadzīves atkritumu, "zaļo" atkritumu, elektrotehnikas, būvgružu un celtniecības atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Pēc dalībnieku sniegtās informācijas, abi šie uzņēmumi darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū, nesniedzot pakalpojumus bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī nenodarbojas ar atkritumu pārstrādi, reģenerāciju vai apglabāšanu. Ņemot vērā šo atkritumu apsaimniekošanas procesu samērā atšķirīgās darbības, nepieciešamās iekārtas, tehniku un materiālos līdzekļus pakalpojuma sniegšanai, kā arī normatīvā regulējuma atšķirības, šos atkritumu apsaimniekošanas etapus var nošķirt atsevišķi. Tāpat par šo pakalpojumu atsevišķajiem konkrētajiem tirgiem liecina tirgus dalībnieku sniegtā informācija par uzņēmumu darbības jomām un piedāvāto pakalpojumu klāstu. No piedāvājuma puses, ņemot vērā daļēju procesa darbību samērā ciešo saistību, lielākā daļā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniedz kompleksu atkritumu apsaimniekošanas procesa pakalpojuma klāstu, kas apvieno pakalpojumus posmā no atkritumu radītāja līdz atkritumu pārstrādātājam (savākšana, pārvadāšana, pārkraušana un uzglabāšana). Atsevišķos gadījumos uzņēmums nodrošina arī pārstrādes procesu. Jāatzīmē, ka atsevišķos pakalpojumus var sniegt arī katru atsevišķi, par ko liecina arī Valsts vides dienesta izsniegtās atļaujas (Valsts vides dienests izsniedz atsevišķas atļaujas atkritumu savākšanai, šķirošanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai). Līdz ar to konkrēts uzņēmums, piemēram, var piedāvāt tikai atkritumu savākšanas pakalpojumu, nododot atkritumus tālākai šķirošanai citam uzņēmumam, taču pēc sniegtās tirgus dalībnieku informācijas, secināms, ka visbiežāk uzņēmumi nodrošina kompleksu pakalpojumu no atkritumu savākšanas līdz atkritumu apglabāšanai. Ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pašvaldības izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, jāsecina, ka šie atsevišķie pakalpojumi ir saistīti kā viens komplekss pakalpojums. Līdz ar to pašvaldībai noslēdzot līgumu ar vienu vai vairākiem komersantiem par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, gala klientiem - iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas šajā apsaimniekošanas zonā, ir jāslēdz līgumi ar attiecīgajiem komersantiem tieši par kompleksa pakalpojuma nodrošināšanu. Tā kā sadzīves atkritumu lielāko daļu veido tieši šādā veidā apsaimniekotie atkritumi un arī no piedāvājuma puses konkrētā pakalpojuma kompleksa sniegšana jau tiek piedāvāta, tad to var uzskatīt par pietiekamu argumentu, lai konkrēto pakalpojumu kompleksu nedalītu atsevišķos pakalpojumos, bet uzskatītu par vienu konkrētu pakalpojuma tirgu. Papildus jāņem vērā, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums atkritumu radītājus vai valdītājus pēc to iespējām saņemt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sadala divās daļās. Viena daļa ir atkritumu radītāji, kas var izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju tikai starp tiem uzņēmumiem, kas ir noslēguši līgumu ar pašvaldību. Otru pieprasījuma daļu veido atkritumu radītāji, kas var izvēlēties apsaimniekotāju neatkarīgi no pašvaldības noslēgtajiem līgumiem (publisko iepirkumu pasūtītāji, atkritumu radītāji, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu vai kuri piedalās atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanas sistēmās). Pamatoti var uzskatīt, ka sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojums, kas tiek sniegts patērētājiem, kuriem saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu ir jāslēdz līgums ar konkrētu komersantu (komersantu, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību), nav aizvietojams ar sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu, kurš tiek piedāvāts ārpus noslēgtā līguma ar pašvaldību darbības (komersanti, kas nav iepirkumu procedūras rezultātā noslēguši līgumu ar pašvaldību). Pakalpojumu aizstājamību ierobežo Atkritumu apsaimniekošanas likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā norādītais pienākums, kas nosaka, ka patērētājs var izvēlēties tos komersantus, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību. Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, vispārīgā gadījumā tas būtu pietiekams pamats, lai šos tirgus sadalītu divos atsevišķos konkrētajos tirgos (pietiekami pamatotas atšķirības starp abiem gadījumiem), taču konkrētā Iesnieguma izskatīšanas ietvaros papildus jāizvērtē esošā situācija Liepājas un Rīgas pašvaldībās. Liepājas domes 15.05.2003. saistošo noteikumu Nr.4 "Par Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu" 4.2.apakšpunkts nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašnieka, lietotāja vai apsaimniekotāja pienākums ir slēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kam ir līgums ar Liepājas pilsētas domi. Līdz ar to Liepājas pilsētas ietvaros nepastāv būtiskas atšķirības atkritumu apsaimniekošanas jomā starp atkritumu radītājiem, kas nozīmē, ka Liepājā par konkrēto pakalpojuma tirgu var noteikt atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgu kopumā. Rīgas pašvaldības teritorijā uz šo brīdi nav spēkā esošu saistošo noteikumu, kas reglamentētu atkritumu apsaimniekošanu, taču ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem noslēgtie līgumi ir spēkā līdz 2020.gadam. Līdz ar to Rīgas pilsētā faktiski pastāv situācija, ka viena atkritumu radītāju daļa ir ierobežota atkritumu apsaimniekotāja izvēlē, bet otra daļa var brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekotājus. SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" ir noslēgti līgumi ar pašvaldību, tāpat līgumi ir noslēgti vēl četriem uzņēmumiem, tātad šo uzņēmumu iespējamā darbība aptver visus Rīgas atkritumu radītājus. Līgums ar pašvaldību nav noslēgts diviem uzņēmumiem, kas piedalās iepirkumu konkursos - SIA "SSD" un SIA "Ragn-Sells". Tāpat jānorāda, ka, pēc komersantu sniegtās informācijas, līgumu ietvaros sniegto pakalpojumu apjoms sastāda aptuveni 95% no kopējā atkritumu apsaimniekošanas apgrozījuma Rīgas pilsētā, "brīvā" tirgus apjoms sastāda aptuveni 5%, tādējādi var secināt, ka šī tirgus īpatsvars ir samērā nebūtisks. Ņemot vērā lielo konkurenci ne tikai "brīvajā" atkritumu apsaimniekošanas tirgū, bet arī līgumu ar pašvaldību darbības ietvaros, "brīvā" tirgus nelielo īpatsvaru kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kā arī atzīmējot, ka SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" darbojas visā pilsētas teritorijā kopumā, konkrētā Iesnieguma izskatīšanas ietvaros par konkrēto pakalpojuma tirgu var noteikt atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgu kopumā. 3.2. Ģeogrāfiskais tirgus No piedāvājuma puses konkrētā pakalpojuma izpilde ietver sevī savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu. Savākšanai, pārvadāšanai ir nepieciešams specializēts transports ar vadītāju (transporta bāze), kam, lai nodrošinātu ekonomiski efektīvu pakalpojumu sniegšanu, ir jāatrodas pēc iespējas tuvāk pakalpojuma sniegšanas teritorijai, lai neradītu papildu izmaksas, jo katrā pašvaldībā savāktie sadzīves atkritumi ir jānodod pašvaldības noteiktā atkritumu apglabāšanas vietā. Taču jāņem vērā, ka specializēto savākšanas transportlīdzekļu pārvietošana nav finansiāli dārgs un ietilpīgs process. Kā piemērs šādai uzņēmumu darbībai visā Latvijā (uz lielajiem konkursiem, pašvaldību līgumiem) ir SIA "L&T" (Bauska, Rīga, Rēzeknes pilsēta un novads), SIA "Veolia vides serviss" (Balvi, Rīga, Ķekava) u.c. Konkrētais pakalpojums ir faktiski identisks starp visiem piedāvātajiem, tāpēc galvenais patērētāja izvēles izdarīšanas kritērijs ir pakalpojuma cena. Tā kā pakalpojums tiek sniegts pasūtītāja atkritumu radīšanas vietā (savākšana no radīšanas vietas), tad no pieprasījuma puses arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma atrašanās vietai nav pilnīgi nekādas nozīmes. Līdz ar to no pieprasījuma puses nav pilnīgi nekādu ekonomiski pamatotu ģeogrāfisku ierobežojumu. Vienlaicīgi sniegtā pakalpojuma tirgū darbojas administratīvais ierobežojums - Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka patērētājs var izvēlēties tikai tos komersantus, kas ir noslēguši līgumus ar pašvaldību. Tā kā katra pašvaldība līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem slēdz individuāli, vadoties pēc piedāvājumiem, iespējām un arī nepieciešamības, tad katrā atsevišķā pašvaldībā var darboties atšķirīgi komersanti, kā arī atšķirīgs komersantu skaits, kam noslēgti līgumi. Arī potenciālie pakalpojumu piedāvātāji nevar iekļūt tirgū, kurā darbojas komercsabiedrības, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību (šādus līgumus vairs nevar noslēgt), tāpēc to var uzskatīt par administratīvo barjeru ienākšanai tirgū. Tāpat katra pašvaldība par savu administratīvo teritoriju izdod arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus. Ņemot vērā katrā pašvaldībā noteikto savākto atkritumu apglabāšanas pienākumu noteiktā poligonā, pieprasījuma saistību ar konkrētiem atkritumu apsaimniekotājiem pašvaldību līgumu ietvaros, pašvaldību saistošos noteikumus un administratīvo barjeru ienākšanai tirgū, par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma ģeogrāfisko tirgu var noteikt atsevišķas pašvaldības. Iesniegumā norādīts, ka SIA "Eko Kurzeme" apsaimnieko sadzīves atkritumus Liepājas pilsētā par augstu cenu, bet Rīgā konkursos tiek piedāvāta izteikti zema cena. Līdz ar to šajā gadījumā nosakāmi šādi ietekmētie konkrētie tirgi: 1) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgus Rīgas pilsētas teritorijā; 2) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgus Liepājas pilsētas teritorijā.