500. Article

Tādējādi, ievērojot iepriekš norādīto, Ētikas kodeksa pieņemšana pati par sevi nav uzskatāma par pierādījumu, kas atceļ LZRA vienošanos. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka augstāk minētais LZRA arguments par to, ka Ētikas kodeksa pieņemšana atceļ kopsapulces lēmumu, ir uzskatāms par nepamatotu un noraidāmu. 7.5. "LZRA vēlas uzsvērt, ka LZRA nekad nav noteikusi soda sankcijas par 1997.gada 16.maija lēmumu nepildīšanu, kā arī šī lēmuma pildīšana tā spēkā esamības laikā līdz 1999.gada februārim nav tikusi uzraudzīta, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka 1997.gada 16.maija lēmuma rezultātā būtisks kaitējums konkurencei konkrētajā tirgū un/vai LZRA klientiem nav nodarīts". Konkurences padome norāda, ka apstāklis, ka "LZRA nekad nav noteikusi soda sankcijas par 1997.gada 16.maija lēmumu nepildīšanu, kā arī šī lēmuma pildīšana tā spēkā esamības laikā (..) nav tikusi uzraudzīta", nepierāda to, ka kaitējums konkurencei konkrētajā tirgū un/vai LZRA klientiem nav bijis. Turklāt konstatētā vienošanās pēc tās mērķa ir vērsta uz konkurences ierobežošanu, kavēšanu un deformēšanu un saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas noteikumiem ir aizliegta un spēkā neesoša no to noslēgšanas brīža. Jau iepriekš šajā lēmumā Konkurences padome norādīja, ka šajā gadījumā minētās aizliegtās vienošanās mērķis bija konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un līdz ar to sekas nav jāpierāda. Tāda nostāja atbilst arī Eiropas Kopienu tiesu praksei, piemēram, 2009.gada 4.jūnija Eiropas Kopienu tiesas spriedumā lietā C-8/08 ir tieši uzsvērts, ka atšķirība starp "pārkāpumiem, kuru pamatā ir mērķis" un "pārkāpumiem, kuru pamatā ir sekas", ir saistīts ar apstākli, ka noteikta veida vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par normālai konkurencei kaitējošu darbību. Tā kā šajā gadījumā ir skaidri saskatāms pret konkurenci vērsts mērķis (mākslīgi sadārdzināt zvērināta revidenta sniegto pakalpojumu), tad nav nepieciešams vērtēt šīs vienošanās sekas. Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka gadījumā, ja LZRA būtu noteikusi soda sankcijas vai uzraudzījusi LZRA lēmuma izpildi, tad tas tiktu vērtēts kā atbildību pastiprinošs apstāklis. 7.6. LZRA informē, ka "(..) uzzinot no Konkurences padomes par faktu, ka atsevišķi tās biedri, iespējams, joprojām atsaucas uz 1997.gada 16.maija LZRA kopsapulces lēmumu, LZRA 2010.gada 29.jūnijā visiem biedriem nosūtīja vēstuli, kurā biedriem tiek atgādināts par maksas noteikšanas individuālo raksturu. Šī informācija ir tikusi arī publicēta LZRA interneta vietnē LZRA biedru iekšējai lietošanai" . LZRA 2010.gada 29.jūnijā biedriem nosūtīja vēstuli Nr.61 "Informācija par atalgojumu par zvērinātu revidentu pakalpojumiem", kuru parakstīja LZRA izpilddirektore Zane Sniedze. Vēstules teksts: "Latvijas zvērinātu revidentu asociācija vēlas atgādināt un uzsvērt, ka ikviens Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs atalgojumu par sniegtajiem pakalpojumiem nosaka individuāli, pamatojoties uz Ētikas kodeksā un Latvijas Republikas normatīvajos aktos, tajā skaitā Konkurences likumā, ietvertajiem principiem. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija vēlas atgādināt, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedru 1999.gada 27.februāra kopsapulcē pieņemtais Ētikas kodekss paredz, ka jebkādas savstarpējas vienošanās biedru starpā par pakalpojumu izmaksām nav pieļaujamas. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedru 2006.gada 18.decembra kopsapulcē apstiprinātais Profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss skaidri nosaka, ka katrs zvērināts revidents nosaka savu atalgojumu atbilstoši Ētikas kodeksam. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija nedrīkst noteikt un nenosaka ne minimālo, ne maksimālo atalgojumu par zvērinātu revidentu sniegtajiem pakalpojumiem". Konkurences padome uzskata, ka LZRA biedriem nosūtītā vēstule uzskatāma par informatīvu, bet tā nesniedz viennozīmīgi saprotamu informāciju, ka LZRA 1997.gada 16.maija lēmums "ka minimālā samaksa par zvērināta revidenta pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls 500" ir atcelts, nav spēkā esošs un nekādā gadījumā turpmāk nav piemērojams. Lai LZRA rīcību novērtētu kā tās kopsapulces lēmumu atceļošu, LZRA bija nepieciešams sagatavot vēstuli, kuras saturs skaidri un nepārprotami noteiktu, ka 1997.gada 16.maija LZRA kopsapulces lēmums tiek atcelts un nav spēkā, turklāt būtu nepieciešams apliecinājums, ka LZRA biedri ar to ir iepazīstināti. Konkurences padome norāda, ka LZRA nav pārtraukusi pārkāpumu, tiklīdz saņēma no Konkurences padomes informāciju par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu, jo Konkurences padomes pārstāvji LZRA apmeklējuma laikā 2010.gada 27.aprīlī, atrodot pierādījumus, kas varētu liecināt par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu, LZRA pārstāvjus mutiski informēja par nepieciešamību atsaukt 1997.gada 16.maijā kopsapulcē pieņemto lēmumu. Kā arī Konkurences padome lēmumu par lietas ierosināšanu "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pirmā punkta pārkāpumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības" nosūtīja 2010.gada 11.maijā, bet LZRA informatīvo vēstuli par cenu veidošanu saviem biedriem nosūtīja 2010.gada 29.jūnijā. 7.7. LZRA norādīja, ka "LZRA vēlas atgādināt, ka Konkurences padomes 2007.gada 25.aprīļa lēmuma lietā nr. P/06/10/9, lemjot par soda piemērošanu, ir ņēmusi vērā faktu, ka Konkurences padomes praksē pirmais pieņemtais lēmums par pārkāpuma konstatēšanu sakarā ar liberālo profesiju pārstāvju apvienību lēmumu neatbilstību Konkurences likuma normām ir publiski pieejams tikai kopš tā publicēšanas 2007.gada 27.februārī. Pat ja tiktu atzīts, ka LZRA ir pārkāpusi konkurences tiesību normas 1997.-1999.gadā, LZRA lūdz Konkurences padomi ņemt vērā augstāk minēto apstākli, uz kuru Konkurences padome atsaucās lēmuma lietā nr. P/06/10/9". Konkurences padome norāda, ka 2007.gada 25.aprīļa lēmumā lietā Nr.P/06/10/9 tika pieņemts lēmums Latvijas Būvinženieru savienības (turpmāk - LBS) biedriem nepiemērot naudas sodu sakarā ar aizliegtu vienošanos, jo "(..) Konkurences padomes praksē pirmais pieņemtais lēmums par pārkāpuma konstatēšanu sakarā ar liberālo (profesionālo pakalpojumu9) profesiju pārstāvju apvienību lēmumu neatbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.pantam vai Konkurences likuma normām lietā Nr. P/06/07/01 Par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmās daļas iespējamo pārkāpumu Latvijas Arhitektu savienības darbībās ir publiski pieejams tikai kopš tā publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 27.02.2007. (Nr.34)", kā arī "LBS ir atcēlusi un izdarījusi grozījumus savos pieņemtajos lēmumos, kā arī publicējusi paziņojumu par 2006.gada 24.marta XVIII kongresa lēmuma atcelšanu Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un LBS mājas lapā". Konkurences padome uzskata, ka LZRA, uzzinot par LBS pārkāpumu un Konkurences padomes pieņemto lēmumu, jau 2007.gadā nekavējoties bija jārīkojas un jāpieņem kopsapulces lēmums, kas pārtrauktu 1997.gada 16.maija lēmuma par to, "ka minimālā samaksa par zvērināta revidenta pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls 500", darbību. Konkurences padomes rīcībā nav informācijas, kas apliecinātu, ka LZRA būtu šādi rīkojusies. Konkurences padome norāda, ka LZRA biedriem 2010.gada 29.jūnijā nosūtītā vēstule Nr.61 pēc tās satura nevar tikt uzskatīta par tādu, kas atsauktu LZRA 1997.gada 16.maija lēmumu. Kā arī Konkurences padome uzsver, ka kopš 2007.gada līdz šim brīdim konkurences tiesību prakse un sabiedrības informētība par konkurences tiesību jautājumiem ir būtiski attīstījusies un pilnveidojusies. Līdz ar to Konkurences padome uzskata par nepamatotu LZRA atgādinājumu par 2007.gada 25.aprīļa lēmumu lietā Nr.P/06/10/9.