6. Article

Lietas apstākļu un lietas dalībnieku darbību juridiskais novērtējums Lai konstatētu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto aizlieguma pārkāpumu, ir jāpierāda, ka: 1) starp LZRA biedriem ir pastāvējusi vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem attiecībā uz maksu par zvērināta revidenta pakalpojumiem; 2) vienošanās mērķis vai sekas bija kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci Latvijas Republikas teritorijā. Vienošanās saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 11.punktu ir arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona. Savukārt saskaņota darbība ir jebkuri tieši vai netieši tāda veida kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuri atklāj konkurentam darbības, kuras tie nolēmuši vai plāno veikt tirgū, kur šādu kontaktu mērķis vai sekas ir radīt tādus konkurences apstākļus, kuri neatbilst konkrētā tirgus normāliem apstākļiem5. Attiecībā uz aizliegtas vienošanās seku konstatēšanu jānorāda, ka, ja vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, tad tā ir kvalificējama kā konkurences tiesību pārkāpums neatkarīgi no tā, vai šo saskaņoto darbību rezultātā ir iestājušās konkurenci kavējošas, ierobežojošas vai deformējošas sekas. Gan Eiropas Kopienu, gan Latvijas tiesu praksē ir nostiprināts princips, ka nav nepieciešams pierādīt faktiskās negatīvās sekas konkurencei, ja ir pierādīts fakts, ka vienošanās mērķis ir bijis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci6. No Konkurences likuma 11.pantā ietverto normu konteksta izriet, ka likumdevējs Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā ir uzskaitījis tās tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un kuras tādējādi pašas par sevi ir aizliegtas. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētās vienošanās dalībnieku mērķis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, vai attiecīgas sekas konkurencei, normas piemērotājam ir īpaši jāpierāda tad, ja faktiskais gadījums neatbilst kādam no normā minētajiem speciālajiem tiesiskajiem sastāviem7. Līdz ar to secināms, ka, konstatējot pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktam, šo darbību mērķis jau pats par sevi ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, un tas īpaši nav jāpierāda. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas izpratnē "mērķis" nenozīmē dalībnieku subjektīvo attieksmi, bet gan attiecīgās vienošanās objektīvu nozīmi un nolūku tajā ekonomiskajā kontekstā, kādā to ir domāts īstenot8. Tas nozīmē, ka, ja tiek konstatēts, ka neatkarīgi tirgus dalībnieki, šajā gadījumā zvērināti revidenti, ir vienojušies par minimālās cenas noteikšanu, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam un ir pierādīts, ka vienošanās izpaudās kā LZRA kopsapulces 1997.gada 16.maija lēmums, tad mērķis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci "atklājas" šādā LZRA biedru pieņemtā lēmumā. Vienlaicīgi Konkurences padome konstatē, ka atbrīvojums saskaņā ar Noteikumiem Nr.798 minētajai vienošanai par minimālās cenas noteikšanu nav piemērojams, ņemot vērā to, ka konkrētā vienošanās ir atzīstama par horizontālo karteļa vienošanos un šādas rīcības mērķis objektīvā nozīmē bija: 1) mākslīgi sadārdzināt pakalpojumu cenas par gada pārskata revīzijas veikšanu, nosakot minimālās maksas apjomu; 2) konkurences ierobežošana, kavēšana un deformēšana Konkurences likuma kontekstā. Ņemot vērā Lietā konstatētos apstākļus, secināms, ka vienošanās par minimālās cenas noteikšanu iesaistīti visi LZRA biedri, jo LZRA organizētajā kopsapulcē, kas notika 1997.gada 16.maijā, kopumā piedalījās (*) un lēmums tika pieņemts ar balsu vairākumu (*). Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka izpildās visi aizliegtas vienošanās, kas noteikta Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā, tiesiskā sastāva kritēriji, lai būtu pamats konstatēt, ka LZRA darbībās, pieņemot augstāk minēto kopsapulces lēmumu, ar kuru tika noteikta minimālā maksa par attiecīgo zvērinātu revidentu pakalpojumu, ir saskatāma aizliegta vienošanās Konkurences likuma izpratnē. Turklāt, lai arī konkrētajā gadījumā ir konstatēts aizliegtas vienošanās mērķis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci un faktiskās negatīvās sekas nav nepieciešams pierādīt, ir jānorāda, ka Lietā tika konstatēts, ka, izvērtējot tos gadījumus, kad, neklasificējoties Gada pārskatu likuma 54.panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, maksa par revīzijas pakalpojumu bijusi Ls 500, Konkurences padome konstatē, ka revidējamo uzņēmumu apgrozījums tad ir bijis robežās no Ls 0,00 līdz Ls 741 141,00. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka daļa zvērinātu revidentu maksu par saviem pakalpojumiem nosaka patstāvīgi, neņemot vērā LZRA 1997.gada 16.maija kopsapulcē pieņemto lēmumu, bet daļa - joprojām ievēro. Uz to, ka joprojām pastāvēja iepriekš konstatētā vienošanās, netieši norāda arī LZRA pārstāves K.P. teiktais LTA 2010.gada 17.februāra sapulcē par to, ka LZRA ir lēmums "par pakalpojumu saņemt ne mazāk kā 500 lati". Konkurences padome uzskata, ka tajos gadījumos, kad uzņēmuma apgrozījums ir Ls 0,00 un tas faktiski nedarbojas, gada pārskata revīzijas darba apjoms tad, iespējams, nav liels, līdz ar to arī maksai par šo pakalpojumu tad nevajadzētu būt augstai. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka, kaut arī minētajā situācijā, lai konstatētu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu, ir pietiekami, ka ir konstatēts LZRA vienošanās mērķis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, taču LZRA pārstāves LTA sapulcē norādītais un Lēmuma 5.3.punktā konstatētie LZRA biedru aptaujas rezultāti liecina arī par LZRA vienošanās sekām, jo daļa zvērinātu revidentu LZRA kopsapulces lēmumā nolemto ir ievērojuši, līdz ar to mākslīgi sadārdzinot konkrēto pakalpojumu.