8. Article

Pārkāpuma konstatēšana, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšana 8.1. Ņemot vērā konstatētos faktus un pierādījumus kopsakarā, kuru izvērtējums sniegts lēmuma 3.-6.punktā, Konkurences padome secina, ka LZRA darbības atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskam sastāvam. 8.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.pantā noteikto tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas metodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu, un 66.pantā noteiktos lietderības apsvērumus - šajā tiesiskajā situācijā ir nepieciešama administratīvā akta izdošana, jo ir izdarīts sevišķi smags Konkurences likuma pārkāpums un ir nepieciešams uzlikt naudas sodu par tā izdarīšanu, lai sodītu par izdarīto pārkāpumu un atturētu šī lēmuma adresātus un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas. 8.3. Konkurences likuma 12.panta pirmā daļa nosaka: "Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu". Pamatojoties uz lietderības apsvērumiem un samērīguma principu, kurš paredz, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai interešu ierobežojumam, Konkurences padome secina, ka administratīvā akta izdošana pret LZRA ir nepieciešama, piemērota, vajadzīga un atbilstīga, lai sasniegtu tiesisku mērķi, proti, sodītu pārkāpēju par tā veikto pārkāpumu. Saskaņā ar taisnīguma principu, par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt administratīvā akta izdošana un pārkāpēju sodīšana ir nepieciešama, lai atturētu citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas. Konkurences padome secina, ka ar citiem līdzekļiem, kas mazākā mērā ierobežotu privātpersonu tiesības, tiesisko mērķi sasniegt nav iespējams. Turklāt Eiropas Kopienas Tiesa tostarp ir norādījusi, ka rīcības brīvība naudas sodu noteikšanā ir vērsta uz to, lai mudinātu uzņēmumu rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas (sk. Pirmās instances tiesas 2008.gada 8.oktobra Spriedumu SGL Carbon AG (Vācija) pret Eiropas Kopienu Komisija lietā Nr.T-68/04). Tā kā aizliegtās vienošanās pārkāpums noticis starp tirgus dalībniekiem (konkurentiem), kas darbojas vienā tirgus līmenī (horizontālā karteļa vienošanās), tad saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta trešo daļu Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram. Lai noteiktu naudas soda apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumus atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumiem Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.796) kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem. 8.4. Noteikumu Nr.796 3.punktā ir noteikts, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Šo noteikumu 12.punktā noteikts, ja Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu izdarījusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (piemēram, asociācija, savienība, biedrība, nodibinājums) vai tās amatpersona, naudas sodu uzliek tiem tirgus dalībniekiem, kuri ir apvienības biedri un piedalījušies minētajā pārkāpumā, vai tirgus dalībnieku apvienībai. Ņemot vērā minēto, Lēmuma 3.punktā konstatēto un to, ka aizliegtā vienošanās tika realizēta, LZRA kopsapulcei pieņemot lēmumu par minimālās maksas par zvērināta revidenta pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, noteikšanu, naudas sods ir uzliekams LZRA. Konkurences padome 02.07.2010. saņēma no Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta 01.07.2010. vēstuli Nr.8.3./21346 ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (reģ. Nr.40008009351) Gada pārskatu par 2009.gadu, kurā norādīts, ka LZRA neto apgrozījums 2009.finanšu gadā Latvijas Republikā bija LVL 154 378. 8.5. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 13.punktu, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 14.punktu, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā: - Pārkāpumu veidu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 15.punktu pēc pārkāpuma veida horizontālās karteļu vienošanās ir uzskatāmas un klasificējamas kā sevišķi smags pārkāpums. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Noteikumu Nr.796 18.4.apakšpunktu, par izdarīto pārkāpumu naudas soda apmērs var būt no 1,5 līdz 7 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. - Pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Konkurences padome uzskata, ka LZRA lēmums papildus konstatētajam mērķim - kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci - radīja arī sekas konkurencei, jo zvērinātiem revidentiem tika liegta iespēja brīvi pašiem noteikt pakalpojuma cenu. Līdz ar to tika liegta iespēja konkurēt ar cenu, nosakot to zemāku, nekā LZRA 1997.gada 16.maija lēmumā paredzēts. Konkurences padome norāda, ka cenu veidošanas konfidencialitāte ir būtisks konkurences elements, kas savukārt veicina konkurenci citu elementu starpā - kvalitāte, efektivitāte. LZRA pieņemtais lēmums par minimālās maksas noteikšanu faktiski spēja veicināt arī citu konkurences elementu vājināšanos, kā arī veicināja situācijas rašanos, kad attiecīgā pakalpojuma cena neatbilst patiesajai tirgus vērtībai, gan kvalitātes, gan izlietoto resursu patēriņa ziņā. - Katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 16.punktu un tā apakšpunktiem, izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators; pārkāpumā tirgus dalībniekiem bijusi aktīva vai pasīva loma. Lietā konstatēts, ka pirms LZRA kopsapulces lēmuma LZRA veica savu biedru aptauju, kurā tika noskaidroti arī jautājumi, kas skar cenas. Vienlaikus Lietā nav pierādījumu, kas apliecinātu kāda konkrēta revidenta aktīvu darbību pārkāpuma veikšanā vai tieši pretēji, nav arī konstatēts, ka kāds zvērināts revidents būtu aktīvi norobežojies no minētā pārkāpuma, jo arī kopsapulces lēmums pieņemts vienprātīgi, nevienam biedram neiebilstot. - Vērtējot pārkāpuma ilgumu, secināms, ka pārkāpums - vienošanās par minimālās maksas noteikšanu par zvērināta revidenta pakalpojumiem, veicot gada pārskatu pārbaudi, ilgst no 1997.gada 16.maija un tieši LZRA ir atbildīga par šī pārkāpuma īstenošanu no 1998.gada 1.janvāra līdz šim brīdim. Tādējādi minētais pārkāpums ilgst vairāk nekā piecus gadus. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 19.3.apakšpunktu naudas soda apmērs par šāda ilguma pārkāpumu ir no 0,5 līdz 1 procentam. 8.6. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 17.punktu kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar Noteikumu Nr.796 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 18.4.apakšpunktu, ja izdarīts sevišķi smags pārkāpums, naudas soda apmērs nosakāms no 1,5 līdz 7 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Novērtējot izdarītā pārkāpuma smagumu, kā arī to, ka nevar izdalīt kāda vienošanās dalībnieka īpaši aktīvu lomu pārkāpumā, LZRA naudas sods nosakāms 4 procentu apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 19.3.apakšpunktu, ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem, naudas sods ir no 0,5 līdz 1 procentam. Ņemot vērā, ka LZRA pārkāpuma kopējais ilgums pārsniedz 12 gadus, naudas soda apmērs ir palielināms par 1 procentu. Līdz ar to kopējais LZRA naudas sods nosakāms: 5 procentu apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma - LVL 154 378 (5 procenti no neto apgrozījuma ir LVL 7718,90). 8.7. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 23.punktu kopējo naudas sodu var samazināt, ja pastāv vismaz viens no 23.1.apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību mīkstinošajiem apstākļiem, t.sk.: pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis no padomes informāciju par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu (23.1.1.), tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas, pirms padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu (23.1.2.), tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem ir būtiska nozīme Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā (23.1.3.), tirgus dalībnieks sniedzis pierādījumus, ka laikposmā, kad tas bija nelikumīgas vienošanās dalībnieks, faktiski viņš šo vienošanos neīstenoja (23.1.4.), tirgus dalībnieks atlīdzinājis zaudējumus, kas radušies no izdarītā pārkāpuma (23.1.5.). Tāpat Konkurences padome ir tiesīga samazināt naudas soda apmēru, ievērojot Noteikumu Nr.796 23.2.apakšpunktu, proti, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par 10 procentiem no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. (*). Konkurences padome secina, ka nav konstatējami Noteikumu Nr.796 23.punktā norādītie un citi apstākļi naudas soda samazināšanai LZRA. Tādējādi Konkurences padome nesaskata pamatu samazināt LZRA naudas sodu. 8.8. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 21.punktu kopējo naudas soda apmēru var palielināt, ja pastāv vismaz viens no 21.1.apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību pastiprinošajiem apstākļiem, t.i., tirgus dalībnieks tā paša veida pārkāpumu izdarījis atkārtoti, un Konkurences padome to ir konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu lēmumu (21.1.1.), tirgus dalībnieks tieši vai netieši piespiedis citus tirgus dalībniekus veikt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētais aizliegums (21.1.2.), tirgus dalībnieks kavē izmeklēšanu un slēpj izdarīto pārkāpumu (21.1.3.). Konkurences padome secina, ka nav konstatējami Noteikumu Nr.796 21.punktā norādītie apstākļi naudas soda palielināšanai LZRA. Tādējādi nav pamats palielināt LZRA naudas sodu. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka galīgais LZRA piemērojamais naudas sods ir 5 procentu apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma - LVL 154 378 (5 procenti no neto apgrozījuma ir LVL 7718,90). 8.9. Tiesiskā pienākuma uzlikšana. Izvērtējot Lietā konstatētos faktiskos apstākļus un ņemot vērā iepriekšējos punktos secināto, kā arī ievērojot samērīgumu un lietderības apsvērumus, secināms, ka LZRA ir uzliekams tiesiskais pienākums. Tikai šādā veidā tiktu nodrošināta lēmumā konstatētā pārkāpuma izbeigšana, kā arī novērsta šī pārkāpuma turpmāka atkārtošanās. Ievērojot uzliekamo tiesisko pienākumu saturu un raksturu, to izpildei un paziņošanai par tiesisko pienākumu izpildi Konkurences padomei, tiek noteikts atbilstošs un samērīgs laika periods. Tādējādi šo apsvērumu ietvaros, lai izbeigtu pārkāpumu un turpmāko atkārtošanos, LZRA ir nepieciešams uzlikt šādus tiesiskos pienākumus: 1) LZRA desmit dienu laikā no šī lēmuma saņemšanas dienas ir jāsasauc biedru kopsapulce, kurā jāpieņem lēmums, kas nosaka, ka 1997.gada 16.maija lēmums par to, ka "ka minimālā samaksa par zvērināta revidenta pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls 500", tiek atcelts. 2) Visiem LZRA biedriem ar parakstu jāliecina, ka viņi ir informēti par to, ka 1997.gada 16.maija lēmums par to, ka "ka minimālā samaksa par zvērināta revidenta pakalpojumiem, veicot gada pārskata pārbaudi, ir Ls 500", ir ticis atcelts un vairs nav spēkā. Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta pirmās daļas 1.punktu, 12.panta pirmo un trešo daļu, Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.panta minētajiem pārkāpumiem" 3., 12.,13., 14., 15., 17.punktu, 18.4., 19.3. apakšpunktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 8., 12., 13., 65. un 66.pantu, Konkurences padome nolēma: