3. Article

Civillikuma papildināšana ar jauniem tiesību institūtiem Normatīvajos aktos ietvertais tiesiskais regulējums paredz izņēmuma gadījumus, kad ēka (būve) ir uzskatāma par patstāvīgu īpašuma tiesību objektu, tādējādi radot dalīto īpašumu. Atbilstoši normatīvajos aktos ietvertajam tiesiskajam regulējumam dalītais īpašums var rasties piespiedu kārtā vai arī brīvprātīgi. Brīvprātīgi dalītais īpašums rodas gadījumos, kad starp attiecīgajām personām tiek noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru zemesgabala īpašnieks nodod lietošanā citai personai sev piederošo zemesgabalu, vienlaikus dodot tiesības apbūvēt zemesgabalu. Tomēr ne vienmēr noslēgtais zemes nomas līgums paredz turpmāko (pēc zemes nomas līguma izbeigšanās) rīcību ar ēku (būvi), kas uzcelta uz zemesgabala, rezultātā dalītais īpašums izbeigts netiek. Piedāvātie risinājuma varianti Lai novērstu koncepcijā minētās problēmas, piedāvāti šādi risinājuma varianti: 1.variants Izdarīt grozījumus normatīvajos aktos (piemēram, Civillikuma lietu tiesību daļā, likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"), tādējādi atrisinot koncepcijā minētās problēmas saistībā ar lietu (nekustamu) tiesību labticīgu iegūšanu, rokas ķīlu, pirmtiesību ķīlas realizēšanā, ķīlas labprātīgu pārdošanu izsolē, kā arī dalītā īpašuma rašanās izbeigšanu turpmāk. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem iespējama tikai gadījumā, ja, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, būtu nepieciešams (tiktu pieņemts lēmums) veikt attiecīgo ķīlas reģistru apvienošanu (konsolidāciju). Ja netiks pieņemts lēmums veikt attiecīgo ķīlas reģistru apvienošanu (konsolidāciju), Tieslietu ministrija nodrošinās koncepcijas īstenošanu no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 2.variants Grozījumi normatīvajos aktos izdarīti netiek. Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem nav. Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs I.V.Lieģis