4. Article

Satversmes tiesa 2010. gada 30. marta spriedumā lietā Nr. 2009-85-01 nosprieda: CPL 141. panta pirmā daļa, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, vai lēmumu, ar ko noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, neatbilst Satversmes 92. pantam. Minētajā spriedumā Satversmes tiesa arī secināja, ka saskaņā ar CPL 140. panta piekto daļu atbildētājam piešķirtās tiesības iesniegt pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu tiesā, kura ir apmierinājusi pieteikumu par prasības nodrošināšanu, nav līdzvērtīgas tiesībām iesniegt blakus sūdzību. Tādējādi prasītājs un atbildētājs tiesas procesā, kurā tiek lemts par prasības nodrošināšanu, tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, un tā rezultātā tiek ierobežota procesuālo tiesību vienlīdzība, kas ietilpst tiesību uz taisnīgu tiesu saturā (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 secinājumu daļas 13.punktu). CPL 141. panta pirmajai daļai ir leģitīms mērķis - nodrošināt strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu, mazinot tiesu noslogotību. Satversmes tiesa arī atzinusi, ka Saeima ir veikusi atbilstošu izvērtējumu, izvēloties saudzējošāko līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai, taču tas nenodrošina līdzsvaru starp procesuālo ekonomiju un procesuālo tiesību vienlīdzību. Tādējādi labums, ko sabiedrība iegūst ar apstrīdēto normu, ciktāl tā neparedz atbildētājam tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, vai lēmumu, ar ko noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir mazāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 secinājumu daļas 16. un 20.punktu). Vienlaikus tiesa norādīja, ka tiesnesim, lemjot par prasības nodrošināšanu, ir jāvērtē pierādījumi par tiem apstākļiem, kas var padarīt neiespējamu vai apgrūtināt iespējamā sprieduma izpildi (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 secinājumu daļas 20.2.punktu). Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālajā sūdzībā norādītie lietas faktiskie apstākļi un juridiskais pamatojums ir līdzīgi lietas Nr. 2009-85-01 ietvaros izvērtētajiem faktiskajiem apstākļiem un juridiskajam pamatojumam. Satversmes tiesa 2010. gada 30. marta spriedumā jau ir izvērtējusi Pieteikuma iesniedzēja argumentus par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. pantam.