6. Article

Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes tiesa 2010. gada 30. marta spriedumā lietā Nr. 2009-85-01 atzina apstrīdēto normu attiecībā uz konstitucionālo sūdzību iesniedzējiem - akciju sabiedrību "TOPMAR HOLDINGS" un Vitāliju Grinčišinu - par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. Līdz ar to jānoskaidro, vai arī attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. 6.1. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt gadījumos, kad, pirmkārt, pamattiesību aizskārums ir tiešs, konkrēts, apstrīdētā norma aizskar pieteikuma iesniedzēju pašu un, otrkārt, aizskar pieteikuma iesniegšanas brīdī (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03 un 2002. gada 11. novembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-03) vai arī pastāv apstākļu kopums, kas prasa, lai lieta tiktu izskatīta "šobrīd" (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.4. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ir Nīderlandes Karalistē reģistrēta privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (sk. lietas materiālu 30. lpp.). Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ar 2009. gada 18. decembra lēmumu daļēji apmierināja pieteikumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot daļu no Pieteikuma iesniedzējam piederošajām AS "Ventbunkers" akcijām un aizliedzot tam izmantot akcionāra tiesības (sk. lietas materiālu 24. lpp.). 6.2. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu atbildētājs var iesniegt blakus sūdzību par šādiem tiesas lēmumiem prasības nodrošināšanas jautājumos: 1) par lēmumu, ar kuru prasības nodrošinājuma līdzeklis ir aizstāts ar citu līdzekli; 2) līdz brīdim, kad Saeima izdarīs grozījumus normatīvajā regulējumā, - par lēmumu, ar kuru tiesa ir atteikusies atcelt prasības nodrošinājumu; 3) par lēmumu, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējam patlaban nav iespējams iesniegt blakus sūdzību par viņam nelabvēlīgo tiesas lēmumu, ar ko daļēji apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu. Satversmes tiesa 2010. gada 30. marta spriedumā lietā Nr. 2009-85-01 jau atzina, ka tiesiskais regulējums, kas liedz atbildētājam pārsūdzēt lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, nelīdzsvaro Satversmes 92. panta satura elementus - procesuālo ekonomiju un procesuālo tiesību vienlīdzību. Ņemot vērā to, ka Pieteikuma iesniedzējs atrodas līdzīgā tiesiskajā situācijā kā pieteikumu iesniedzēji lietā Nr. 2009-85-01, ir nepieciešams nodrošināt Pieteikuma iesniedzēja tiesību aizsardzību, līdz Saeima izdarīs grozījumus normatīvajā regulējumā. Tādējādi attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju apstrīdētā norma ir jāatzīst par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, lai tas nepieciešamības gadījumā varētu pārsūdzēt sev nelabvēlīgo tiesas lēmumu, negaidot grozījumus normatīvajā regulējumā. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: Ievērojot Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta spriedumu lietā Nr. 2009-85-01, attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju - "Yelverton Investment B.V." - atzīt Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris