2. Article
Izteikt 1.pielikuma 2.punktu šādā redakcijā:
"2. Epilepsijas lēkmes (divas vai vairākas
epilepsijas lēkmes laikposmā, kas mazāks nekā pieci gadi) un
citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.
Piezīmes:
a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta
ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu
vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta
speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām
pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu
samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un
ārstēšanas efektivitāti:
1) transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju,
novēro tik ilgi, līdz lēkmes nav bijušas vismaz piecus gadus;
2) ja gada laikā personai nav bijušas epilepsijas lēkmes,
viņa drīkst vadīt transportlīdzekli;
3) ja personai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme -
epilepsijas lēkmi izraisījis atpazīstams faktors, kas,
visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, atļauts vadīt
transportlīdzekli pēc neirologa atzinuma saņemšanas;
4) personai, kurai bijusi pirmreizējā neprovocētā
epilepsijas lēkme, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja sešu
mēnešu laikā tai nav bijušas epilepsijas lēkmes un ja ir
atbilstošs medicīnisks novērtējums. Personai, kurai ir labi
prognostiskie indikatori, drīkst atļaut atsākt vadīt
transportlīdzekli arī agrāk;
5) personai, kurai epilepsijas lēkmes ir bijušas tikai
miegā, var atļaut vadīt transportlīdzekli uz termiņu, kas
nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatēti lēkmju gadījumi
nomodā, atļaut vadīt transportlīdzekli var tikai tādā gadījumā,
ja lēkmes nav bijušas viena gada laikā;
6) personai, kurai ir bijušas epilepsijas lēkmes, kas
neietekmē apziņu vai spēju rīkoties un nerada funkcionālus
traucējumus, drīkst atļaut vadīt transportlīdzekli uz termiņu,
kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatēti citu veidu lēkmju
gadījumi, atļaut vadīt transportlīdzekli var tikai tādā gadījumā,
ja lēkmes nav bijušas viena gada laikā;
7) ja personai ir bijušas epilepsijas lēkmes, ko izraisa
ārsta norīkotas epilepsijas terapijas izmaiņas vai samazināšana
(ārsta ieteiktajā periodā pārtrauc lietot vai maina
medikamentus), var atļaut vadīt transportlīdzekli ne ātrāk kā
trīs mēnešus pēc iepriekšnoteiktās efektīvās ārstēšanas metodes
atsākšanas;
8) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir
jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot
transportlīdzekli;
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta
ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu
vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta
speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām
pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu
samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un
ārstēšanas efektivitāti:
1) atļauts atsākt vadīt transportlīdzekli personām, kurām
10 gadu nav bijušas epilepsijas lēkmes un šajā laikposmā
netika lietoti pretepilepsijas medikamenti un kurām ir labi
prognostiskie indikatori. Šī norma attiecas arī uz personām,
kuras vēlas iegūt Ceļu satiksmes likuma
30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto
kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Noteikti
traucējumi (piemēram, arteriovenozā malformācija vai
intracerebrālā hemorāģija) var palielināt lēkmes draudus, pat ja
lēkmes vēl nav bijušas. Šādā situācijā jāveic novērtējums. Lai
atļautu vadīt transportlīdzekli, lēkmju riskam jābūt ne lielākam
kā 2 % gadā;
2) persona noteiktajā laikposmā, kad nav epilepsijas
lēkmju, nedrīkst lietot pretepilepsijas medikamentus. Veicot
plašu neiroloģisko izmeklēšanu, netiek konstatēta attiecīgā
cerebrālā patoloģija un elektroencefalogrammā netiek fiksētas
epileptiskas formas aktivitātes. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic
elektroencefalogrammas un neiroloģisks novērtējums;
3) personai, kurai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme
- epilepsijas lēkmi izraisījis atpazīstams faktors, kas,
visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, atļauts vadīt
transportlīdzekli pēc neirologa atzinuma saņemšanas. Pēc
epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks
novērtējums. Personai, kurai ir 2.grupas strukturāls
intracerebrāls bojājums, kas palielina lēkmju risku, aizliegts
vadīt transportlīdzekli, kamēr epilepsijas risks ir samazinājies
vismaz līdz 2 % gadā;
4) personai, kurai ir bijusi vienīgā vai pirmreizējā
neprovocētā epilepsijas lēkme, var atļaut vadīt
transportlīdzekli, ja piecu gadu laikā viņai nav bijušas lēkmes,
viņa nav lietojusi pretepilepsijas medikamentus un ja ir
atbilstošs neiroloģiskā stāvokļa novērtējums. Tiem vadītājiem,
kuriem ir labi prognostiskie indikatori, var atļaut atsākt vadīt
transportlīdzekli arī agrāk;
5) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir
jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot
transportlīdzekli. Lēkmju atkārtošanās biežumam jābūt ne lielākam
kā 2 % gadā."
- a)) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta
- 1)) transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju,
- 2)) ja gada laikā personai nav bijušas epilepsijas lēkmes,
- 3)) ja personai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme -
- 4)) personai, kurai bijusi pirmreizējā neprovocētā
- 5)) personai, kurai epilepsijas lēkmes ir bijušas tikai
- 6)) personai, kurai ir bijušas epilepsijas lēkmes, kas
- 7)) ja personai ir bijušas epilepsijas lēkmes, ko izraisa
- 8)) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir
- b)) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta
- 1)) atļauts atsākt vadīt transportlīdzekli personām, kurām
- 2)) persona noteiktajā laikposmā, kad nav epilepsijas
- 3)) personai, kurai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme
- 4)) personai, kurai ir bijusi vienīgā vai pirmreizējā
- 5)) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir
ashealthcarejoint-stockpharmaceuticalsvehicle