4. Article

Pieaicinātās personas - Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Pieaicinātās personas paskaidro, ka apstrīdētajā normā paredzēta atbildība par tādu skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtības neievērošanu, kuru vērtība pārsniedz 3000 latu. Uz minēto norādot apstrīdētās normas vārdi "ja šie darījumi", kuri tieši attiecināmi uz Nodokļu likuma 30. panta otrās daļas pirmo teikumu. Pieaicinātās personas informē, ka nodokļu administrācija Nodokļu likuma 30. pantu bija piemērojusi tādējādi, ka nodokļu maksātājam soda nauda tika noteikta par deklarēšanas kārtības neievērošanu: par darījuma nedeklarēšanu vispār, kā arī par deklarācijas iesniegšanas termiņa nokavējumu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Senāts) 2009. gada 4. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-192 šādu interpretāciju esot atzinis par nepamatotu, jo, pēc Senāta ieskata, jēdziens "nav deklarēti" nozīmējot to, ka persona vispār nav izpildījusi deklarēšanas pienākumu. Pēc Pieaicināto personu domām, Nodokļu likuma 30. panta otrajā daļā paredzētās soda sankcijas piemērojamas kopsakarā ar minētā panta pirmās daļas pirmajā teikumā norādīto pienākumu deklarēt darījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pieaicinātās personas uzskata, ka Nodokļu likuma 30. pantā likumdevējs ir skaidri un nepārprotami noteicis pienākumu skaidrā naudā veiktos darījumus deklarēt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kas ietver arī pienākumu deklarāciju iesniegt noteiktā termiņā. Paredzētā atbildība esot formulēta tieši un nepārprotami. Tādējādi nodokļu maksātājam, izvēloties veikt darījumu skaidrā naudā, vajadzējis apzināties, kādi pienākumi būs jāpilda un kāda atbildība paredzēta par normatīvo aktu neievērošanu.