6. Article

Pieteikumā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam. No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus. Demokrātiskas un tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību realizāciju. Taisnīguma un tiesiskuma princips noteic, ka iestādei un tiesai, pieņemot lēmumu, jātiecas uz to, lai nonāktu pie taisnīga rezultāta, ievērojot iesaistīto personu tiesības un tiesiskās intereses [sk., piemēram, Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 04-07(99) secinājumu daļas 3. punktu un 2007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 20.2. punktu]. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējam, ievērojot samērīguma principu, ir rīcības brīvība noteikt nodokļu aprēķināšanas, ieturēšanas un maksāšanas kārtību un termiņus, kā arī nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 13. un 19.1. punktu). Likumdevēja izšķiršanās par to, kāds sods par Nodokļu likuma pārkāpumu būtu samērīgs un nepieciešams, ir nodokļu politikas jautājums. Līdz ar to konstitucionālās kontroles tvērums ir šaurāks attiecībā uz kārtību, kādā tiek piemērota soda nauda par Nodokļu likuma pārkāpumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 30. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. un 11. punktu). Tādējādi, izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam, šajā lietā ir jāvērtē, vai Saeimas rīcības apjoms atbilst Satversmē noteiktajam.