7. Article

Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma paredz uzlikt nodokļu maksātājam soda naudu 15 procentu apmērā no darījumu kopsummas par skaidras naudas deklarēšanas procesuālās kārtības neievērošanu. Pieteikums balstīts uz pieņēmumu, ka likumdevēja paredzētais sods par deklarēšanas kārtības neievērošanu ir smagāks nekā sods par skaidras naudas darījumu nedeklarēšanu vispār. Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un norāda, ka apstrīdētā norma nav šādā veidā tulkojama. "Jautājumi, kas attiecas uz konkrētu likuma normu piemērošanu un interpretāciju, pamatā ir vispārējās jurisdikcijas tiesu, kā arī administratīvo tiesu kompetencē" (Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 18. punkts). Taču Satversmes tiesai atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams interpretēt likuma normas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 9. septembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-10-01 9.2. punktu). Konkrētajā gadījumā Satversmes tiesai ir nepieciešams interpretēt Nodokļu likuma 30. pantu, lai pārliecinātos, vai tai jāturpina konkrētās lietas izskatīšana pēc tiesas pieteikuma. Proti, vai šajā lietā nepastāv Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktā norādītie apstākļi. Visupirms ir nepieciešams noskaidrot apstrīdētās normas patieso jēgu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-14-01 7. punktu).