3. Article

Reģ. nr. 7 (dok. nr. 306a) Saeimas deputātu jautājums finansu ministram I.Godmanim: Par mērķaizņēmumu obligāciju kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem Saskaņā ar bijušās PSRS Ministru padomes 1990. gada 21. decembra lēmumu nr. 119 "Par 1990. gada valsts bezprocentu mērķaizņēmumu obligāciju izlaišanu" un Latvijas Republikas Ministru padomes 1990. gada 22. marta norādījumiem nr. 11–19/568 Latvijas Republikas Valsts krājbanka realizēja valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligācijas iedzīvotājiem. Kopumā republikas iedzīvotājiem realizētas tika 16 veidu 30 091 mērķaizņēmuma obligācija par summu 56,4 milj. rubļu jeb 285 839,25 latiem. Obligāciju izplatīšanas rezultātā saņemtie līdzekļi tika ieskaitīti PSRS valsts budžetā. Sabrūkot vienotajai PSRS, šie līdzekļi tika attiecināti uz bijušās PSRS iekšējo parādu. Latvija 1992. gadā nepiedalījās bijušās PSRS savienoto republiku sanāksmē par bijušās PSRS iekšējā parāda atmaksāšanas kārtību un neparakstīja 1992. gada 13. marta līgumu "Par bijušās PSRS iekšējā parāda apkalpošanas principiem un mehānismu", kas nosaka arī šo mērķaizņēmuma obligāciju kompensēšanas kārtību. No šī laika gan Latvijas Krājbankas amatpersonas, gan dažādi ministri (A.Kreituss, A.Gorbunovs, R.Zīle) un premjerministri (M.Gailis), citas augstākās valsts amatpersonas (E.Repše, I.Kreituse, J.Kaksītis) un citi ir devuši desmitiem atbilžu šo mērķaizņēmuma obligāciju īpašniekiem Latvijā, kurās solīts risināt šo problēmu ar bijušās PSRS mantinieci — Krieviju — starpvaldību sarunās un sākt kompensāciju izmaksu no Latvijas valsts budžeta, bet līdz šim praktiska risinājuma nav bijis. 1994. gadā valsts budžetā šo obligāciju atpirkšanai bija pat paredzēti 450 000 latu, bet šis budžeta postenis netika apstiprināts. Līdzšinējā Krievijas nostāja pret Latvijas priekšlikumu uzņemties šīs iekšējā parāda daļas apkalpošanu ir bijusi viennozīmīgi negatīva, jo Krievija apkalpo tikai savus pilsoņus un atbild par obligācijām, kas pirktas tās teritorijā, jo arī no obligācijām iegūtā nauda tika izmantota kreditēšanai visā bijušās PSRS teritorijā. Latvijas valdība pēdējos četrus gadus nekādus praktiskus risinājumus nav meklējusi un Finansu ministrija, iespējams, pat nezina, cik daudz šo mērķaizņēmuma obligāciju un par kādu summu vēl joprojām atrodas Latvijas iedzīvotāju rīcībā, jo daļa no tām dažādā veidā varētu būt realizēta Krievijā (pārcelšanās uz dzīvi, mantojums), daļa — atsavināta vai zudusi citādā veidā. Piemēram, sabiedriskā kustība, kas apvieno šo mērķobligāciju īpašniekus, ir spējusi apzināt tikai 3000 no sākotnējiem 30 tūkstošiem obligāciju īpašnieku. Minēto iemeslu dēļ mēs uzskatām, ka Finansu ministrijai kopīgi ar Latvijas Krājbanku ir neatliekami jāveic Latvijas iedzīvotāju īpašumā esošo 1990. gada mērķaizņēmuma obligāciju pārreģistrācija, jānosaka adekvāta proporcija šo obligāciju kompensēšanai naudā un atbilstoši pārreģistrācijas rezultātiem jāpieņem kompensāciju izmaksāšanas grafiks no Latvijas valsts budžeta. Latvijas iedzīvotājiem nav jācieš no tā, ka divu valstu valdības nespēj vienoties par abpusēji pieņemamu jautājumu risinājumu. Mēs ceram sagaidīt no Jums, I.Godmaņa kungs, praktisku rīcību, ne kārtējos valdības solījumus par iespējamām starpvalstu sarunām par šo jautājumu nezināmā nākotnē, par ko arī lūdzam darīt mums zināmu likumā noteiktajā kārtībā. Saeimas priekšsēdētājs J.Straume Rīgā 1999. gada 15. februārī Saeimas sekretāre S.Dreimane