31. Article

1. Ikviens strīds, kurš izceļas starp Līgumslēdzējām pusēm vai starp Līgumslēdzējām pusēm un Organizāciju, ko pārstāv Komisija, attiecībā uz šīs konvencijas vai tās pielikumu interpretāciju vai piemērošanu un kuru nav bijis iespējams atrisināt tiešās sarunās vai citādi, pēc kādas puses lūguma ir izskatāms šķīrējtiesā. 2. Šajā nolūkā katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un šie šķīrējtiesneši vienojas par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu. Ja viena no pusēm divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no otras puses nav iecēlusi savu šķīrējtiesnesi vai arī ieceltie šķīrējtiesneši šo divu mēnešu laikā nav vienojušies par trešā šķīrējtiesneša iecelšanu, jebkura no pusēm var lūgt, lai šķīrējtiesnešus ieceļ Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs. 3. Šķīrējtiesa nosaka savu reglamentu. 4. Katra puse sedz tā šķīrējtiesneša izmaksas, kuru tā iecēlusi, kā arī savas pārstāvības izmaksas šķīrējtiesā; trešā šķīrējtiesneša izmaksas un citas izmaksas vienlīdzīgās daļās sedz abas strīda puses. Ja šķīrējtiesa to uzskata par nepieciešamu, tā var noteikt citādu izmaksu sadali. 5. Šķīrējtiesas lēmumi strīda pusēm ir saistoši.