7.3. Article

"Ja nav noteikts citādi, direktīvām un pasākumiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 4. punktā, nepieciešams Komisijas balsu vairākums, ar to saprotot, ka: ‑ šīs balsis tiek svērtas, kā noteikts turpmāk 8. pantā; ‑ šīs balsis pārstāv Līgumslēdzēju pušu vairākumu, kas piedalās balsošanā." Konvencijas 8. pants "1. Balsu svēršanu, kas minēta 7. pantā, nosaka saskaņā ar šādu tabulu. Līgumslēdzējas puses ikgadējās iemaksas procentuālais lielums attiecībā pret visu Līgumslēdzēju pušu ikgadējām iemaksām Balsu skaits Mazāk nekā 1% 1 No 1 līdz 2 % 2 No 2 līdz 3 % 3 No 3 līdz 4,5 % 4 No 4,5 līdz 6 % 5 No 6 līdz 7,5 % 6 No 7,5 līdz 9 % 7 No 9 līdz 11 % 8 No 11 līdz 13 % 9 No 13 līdz 15 % 10 No 15 līdz 18 % 11 No 18 līdz 21 % 12 No 21 līdz 24 % 13 No 24 līdz 27 % 14 No 27 līdz 30 % 15 30 % 16 2. Balsu skaitu sākotnēji nosaka no dienas, kad stājas spēkā Protokols, kas atvērts parakstīšanai Briselē 1981. gadā, atsaucoties uz iepriekš doto tabulu un saskaņā ar Aģentūras statūtu 19. pantu, lai noteiktu ikgadējo Līgumslēdzēju pušu dalības maksu Organizācijas budžetā. 3. Ja šai Konvencijai pievienojas jauna dalībvalsts, Līgumslēdzēju pušu balsu skaitu nosaka no jauna saskaņā ar to pašu procedūru. 4. Balsu skaitu katru gadu aprēķina no jauna saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem noteikumiem. " Konvencijas 1. pielikuma 19. pants (Aģentūras statūti) "1. Neskarot šā panta 2. punkta nosacījumus, katras Līgumslēdzējas puses iemaksu budžetā nosaka katram finanšu gadam saskaņā ar šādu formulu: a) pirmos 30 % iemaksas aprēķina proporcionāli Līgumslēdzējas puses nacionālajam kopproduktam, kā noteikts 3. rindkopā turpmāk; b) pārējos 70 % iemaksas aprēķina proporcionāli Līgumslēdzējas puses maršruta aeronavigācijas iekārtu un pakalpojumu izmaksu bāzes vērtībai, kā noteikts turpmāk 4. rindkopā. 2. Nevar prasīt, lai kādas Līgumslēdzējas puses dalības maksa jebkurā finanšu gadā pārsniegtu 30 % visu Līgumslēdzēju pušu iemaksu summu. Ja kādas Līgumslēdzējas puses iemaksa, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, pārsniedz 30 %, tad starpība jāsadala starp pārējām Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti minētajā punktā. 3. Nacionālo kopproduktu, ko izmanto aprēķinos, iegūst no statistikas, kuru apkopojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, vai - ja tādas nav, kāda cita organizācija, kas sniedz līdzvērtīgas garantijas un kas iecelta ar Komisijas lēmumu - aprēķinot aritmētisko vidējo trim pēdējiem gadiem, par kuriem ir pieejami dati. Nacionālā kopprodukta lielums ir tāds, kā aprēķināts, balstoties uz faktoru izmaksām un pašreizējām cenām, kas izteiktas Eiropas norēķinu vienībās. 4. Aeronavigācijas iekārtu izmaksu bāze, ko izmanto aprēķiniem, ir izmaksu bāze, kas noteikta gadam pirms attiecīgā finanšu gada." PROTOKOLS, AR KO PĒC DAŽĀDAJIEM VEIKTAJIEM GROZĪJUMIEM KONSOLIDĒ EIROPAS AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS ORGANIZĀCIJAS 1960. GADA 13. DECEMBRA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR SADARBĪBU AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, AUSTRIJAS REPUBLIKA, BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, HORVĀTIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, MALTAS REPUBLIKA, MONAKO FIRSTISTE, NORVĒĢIJAS KARALISTE, NĪDERLANDES KARALISTE, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, ČEHIJAS REPUBLIKA, TURCIJAS REPUBLIKA, tā kā gaisa satiksmes pieauguma dēļ, kā arī tādēļ, ka ir nepieciešams Eiropas līmenī centralizēt katras Eiropas valsts politiskās darbības, un gaisa satiksmes tehnoloģiskās attīstības dēļ ir jāpārskata Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kas grozīta ar 1981. gada 12. februāra Grozījumu protokolu, lai izveidotu vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu vispārējās gaisa satiksmes kontrolei Eiropas gaisa telpā, lidostās un to apkārtnē; tā kā ir vēlams pastiprināt valstu sadarbību attiecībā uz EUROCONTROL, lai efektīvi organizētu un pilnīgi droši pārvaldītu gaisa telpu gan civilo, gan militāro lietotāju vajadzībām, pamatojoties uz pamatprincipu, saistībā ar kuru no gaisa telpas lietotāju viedokļa gaisa telpa būtu jāuzskata par homogēnu sistēmu, jo īpaši izstrādājot kopīgu politiku, kopīgus mērķus, plānus, standartus un specifikācijas, kā arī kopīgu politiku aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā, nopietni apspriežoties ar gaisa satiksmes pakalpojumu lietotājiem un pienācīgi ņemot vērā primāros apsvērumus aizsardzības jomā; tā kā visiem gaisa telpas lietotājiem nepieciešams, lai tiktu nodrošināta pēc iespējas lielāka efektivitāte par minimālām izmaksām, kas ir saderīgas ar vajadzīgo drošības līmeni, un tā kā ir nepieciešams pēc iespējas samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ko var panākt, saskaņojot un integrējot dienestus, kuri nodarbojas ar gaisa satiksmes pārvaldību Eiropā; tā kā Līgumslēdzējas puses atzīst nepieciešamību saskaņot un integrēt savas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, lai izveidotu vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu; tā kā vietējām iniciatīvām gaisa satiksmes pārvaldības jomā, jo īpaši lidostu līmenī, ir svarīga nozīme; tā kā kopīgas aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmas ieviešana saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ieteikumiem, jo īpaši vienlīdzības un pārredzamības ziņā, nostiprina vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas finansiālos pamatus un atvieglo apspriešanos ar lietotājiem; tā kā EUROCONTROL ir Līgumslēdzēju pušu sadarbības struktūra gaisa satiksmes pārvaldības jomā; vēloties paplašināt un pastiprināt sadarbību ar Eiropas un starptautiskajām iestādēm, kas ieinteresētas EUROCONTROL uzticēto uzdevumu īstenošanā, lai uzlabotu tās efektivitāti; uzskatot, ka tādēļ ir vietā izveidot vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu, kuras darbība sniedzas pāri Līgumslēdzēju pušu teritoriālajām robežām, aptverot visu gaisa telpu, uz kuru attiecas Konvencija; uzskatot, ka ir svarīgi, lai Līgumslēdzējas puses piešķirtu Organizācijai juridiskos līdzekļus, kas nepieciešami tās uzdevumu pienācīgai izpildei, galvenokārt aeronavigācijas pakalpojumu maksu piedziņas un gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības jomā; atzīstot, ka, lai nodrošinātu to, ka Organizācija savus uzdevumus var pildīt labos drošības un efektivitātes apstākļos, būtu lietderīgi tās regulēšanas funkcijas pēc iespējas nošķirt no tās pakalpojumu sniegšanas funkcijām; vēloties mudināt citas Eiropas valstis kļūt par šīs starptautiskās organizācijas dalībniecēm, ir vienojušās par šādiem noteikumiem. I pants Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kura grozīta ar 1970. gada 6. jūlija protokolu, kas savukārt grozīts ar 1978. gada 21. novembra protokolu, un kura grozīta ar 1981. gada 12. februāra protokolu, turpmāk tekstā - "Konvencija", tiek aizstāta ar pielikumā pievienoto Konvencijas teksta konsolidēto versiju, kurā apkopoti Konvencijas spēkā esošie teksti un grozījumi, ko veikusi 1997. gada 27. jūnija Diplomātiskā konference. II pants 1. Šo protokolu var parakstīt visas valstis, kas ir Konvencijas dalībvalstis 1997. gada 27. jūnijā. Pirms minētā protokola stāšanās spēkā to var parakstīt arī ikviena valsts, kas uzaicināta piedalīties Diplomātiskajā konferencē, kurā tas pieņemts, un ikviena cita valsts, kurai to atļauj parakstīt Pastāvīgā komisija, pieņemot vienprātīgu lēmumu. 2. Šo protokolu var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Beļģijas Karalistes valdībai. 3. Šis protokols stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī, ja to līdz minētajam datumam ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas visas valstis, kas ir Konvencijas dalībvalstis. Ja šis nosacījums nav izpildīts, tas stājas spēkā vai nu 1. jūlijā, vai 1. janvārī, kas seko pēc pēdējā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas, atkarībā no tā, vai šī deponēšana notiek pirmajā vai otrajā pusgadā. 4. Attiecībā uz ikvienu šā protokola parakstītājvalsti, kura nav Konvencijas dalībvalsts un kuras ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments tiek iesniegts pēc šā protokola stāšanās spēkā, tas attiecībā uz minēto valsti stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kurā iesniegts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments. 5. Ikviena šā protokola parakstītājvalsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, līdz ar šā protokola ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu kļūst arī par Konvencijas dalībvalsti. 6. Beļģijas Karalistes valdība informē pārējo Konvencijas dalībvalstu un šā protokola parakstītājvalstu valdības par ikvienu parakstīšanu, ikvienu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu un ikvienu šā protokola spēkā stāšanos saskaņā ar šī panta 3. un 4. punktu. III pants Pēc šā protokola spēkā stāšanās 1970. gada 6. jūlija protokols, kas grozīts ar 1978. gada 21. novembra protokolu un ar 1981. gada 12. februāra protokola XXXVIII pantu, tiek aizstāts ar III pielikumu (ar nosaukumu "Fiskālie noteikumi") šeit pievienotajam Konvencijas konsolidētajam tekstam. IV pants Pēc šā protokola spēkā stāšanās 1981. gada 12. februāra Daudzpusējais nolīgums par aeronavigācijas pakalpojumu maksām tiek atcelts un aizstāts ar atbilstošajiem noteikumiem šeit pievienotajā Konvencijas konsolidētajā tekstā, tostarp tās IV pielikumā (ar nosaukumu "Noteikumi par aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu"). V pants Beļģijas Karalistes valdība šo protokolu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu reģistrēs pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra un saskaņā ar 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83. pantu - Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijā. TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies pilnvarotie pārstāvji, kas pierādījuši savas pilnvaras, kuras atzītas par likumīgām un spēkā esošām, ir parakstījuši šo protokolu. SAGATAVOTS Briselē 1997. gada 27. jūnijā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, itāliešu, nīderlandiešu, norvēģu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu, turku, ungāru, vācu un zviedru valodā vienā eksemplārā, kuru deponē Beļģijas Karalistes valdības arhīvā, kas nosūta tā apliecinātās kopijas pārējo parakstītājvalstu valdībām. Neatbilstību gadījumā noteicošais ir teksts franču valodā. Vācijas Federatīvās Republikas vārdā, Austrijas Republikas vārdā, Beļģijas Karalistes vārdā, Bulgārijas Republikas vārdā, Kipras Republikas vārdā, Horvātijas Republikas vārdā, Dānijas Karalistes vārdā, Spānijas Karalistes vārdā, Francijas Republikas vārdā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā, Grieķijas Republikas vārdā, Ungārijas Republikas vārdā, Īrijas vārdā, Itālijas Republikas vārdā, Luksemburgas Lielhercogistes vārdā, Maltas Republikas vārdā, Norvēģijas Karalistes vārdā, Nīderlandes Karalistes vārdā, Portugāles Republikas vārdā, Rumānijas vārdā, Slovākijas Republikas vārdā, Slovēnijas Republikas vārdā, Zviedrijas Karalistes vārdā: Šveices Konfederācijas vārdā, Čehijas Republikas vārdā, Turcijas Republikas vārdā, Monako Firstistes vārdā, KONSOLIDĒTĀ VERSIJA, KURĀ APKOPOTI PAŠREIZĒJĀS KONVENCIJAS SPĒKĀ ESOŠIE TEKSTI UN GROZĪJUMI, KO VEICA 1997. GADA 27. JŪNIJA DIPLOMĀTISKĀ KONFERENCE KONVENCIJAS KONSOLIDĒTAIS TEKSTS 1. pants 1. Lai īstenotu saskaņošanu un integrāciju, kas nepieciešama vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanai, Līgumslēdzējas puses vienojas pastiprināt savu sadarbību un attīstīt savas kopīgās darbības aeronavigācijas jomā, pienācīgi ņemot vērā aizsardzības vajadzības un visiem gaisa telpas lietotājiem nodrošinot pēc iespējas lielāku brīvību, kas ir saderīga ar nepieciešamo drošības līmeni ekonomiski efektīvu gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā, un ņemot vērā nepieciešamību, kad tas iespējams, samazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši ekspluatācijas, tehniskajā un ekonomikas ziņā. Šo mērķu īstenošana nedrīkst skart tādu principu kā katras valsts pilnīga un ekskluzīva suverenitāte gaisa telpā virs tās teritorijas un katras valsts iespējas savā nacionālajā gaisa telpā īstenot savas prerogatīvas drošības un aizsardzības jomā. Šajā nolūkā tās vienojas: a) pieņemt Eiropas politiku gaisa satiksmes pārvaldības jomā, tostarp nosakot stratēģijas un programmas, kuru mērķis ir attīstīt kapacitāti, kas nepieciešama, lai ekonomiskā veidā un uzturot nepieciešamo drošības līmeni apmierinātu visu civilo un militāro lietotāju vajadzības; b) uzņemties pienākumu noteikt konkrētus mērķus attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības operāciju efektivitāti lidojumu informācijas rajonos, kuri uzskaitīti Konvencijas II pielikumā un kuros valstis saskaņā ar Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju ir piekritušas nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumus, neskarot principus, kas paredz satiksmes brīvību gaisa telpās, kuras nav pakļautas valstu suverenitātei, un kas izriet no konvencijām, starptautiskajiem nolīgumiem, noteikumiem vai principiem vai starptautisko publisko paražu tiesību principiem; c) ieviest gaisa satiksmes pārvaldības rezultātu pārbaudes un mērķu noteikšanas sistēmu; d) piemērot kopīgu konverģences un īstenošanas plānu attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem un objektiem Eiropā; e) pieņemt un piemērot kopīgus standartus un specifikācijas; f) saskaņot gaisa satiksmes pakalpojumiem piemērojamo regulējumu; g) attīstīt pieejamo kapacitāti, lai varētu apmierināt gaisa satiksmes pieprasījumu un nodrošināt tās pēc iespējas efektīvāku izmantošanu, kopīgi izveidojot, ekspluatējot un attīstot kopēju sistēmu gaisa satiksmes plūsmu pārvaldībai Eiropā, ieviešot vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu; h) veicināt gaisa satiksmes sistēmu un objektu kopīgu iegādi; i) ieviest kopīgu politiku maksājumu noteikšanai un aprēķināšanai aeronavigācijas maršruta objektu un pakalpojumu lietotājiem, turpmāk tekstā - " aeronavigācijas pakalpojumu maksas"; j) ieviest no pakalpojumu sniegšanas nošķirtu mehānismu daudzpusējai drošības regulējuma režīma izstrādei un saskaņošanai gaisa satiksmes pārvaldības jomā saistībā ar integrētu aviācijas drošības sistēmu; k) piedalīties vispārējās satelītnavigācijas sistēmas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā; l) rast jaunas iespējas kopīgām darbībām aeronavigācijas sistēmu un pakalpojumu izstrādes, ieviešanas, uzraudzības vai ekspluatācijas jomā; m) saskaņā ar lidojuma "no izejas līdz izejai" koncepciju izstrādāt vispārēju politiku un atbilstošu un efektīvu mehānismu maršrutu un gaisa telpas stratēģiskai projektēšanai un plānošanai. 2. Tās šim nolūkam izveido Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (EUROCONTROL), turpmāk tekstā - "Organizācija", kura rīkojas sadarbībā ar valstu civilajām un militārajām iestādēm un lietotāju organizācijām. Tās sastāvā ir trīs institūcijas: a) Ģenerālā asambleja, kas ir atbildīga par Organizācijas vispārējās politikas izstrādi un apstiprināšanu, tostarp: (i) kopīgo politiku attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu maksām un pārējām Organizācijas darbībām maksājumu jomā; (ii) Organizācijas rezultātu pārbaudes un novērtēšanas funkcijas; (iii) Organizācijas mērķu noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz standartizāciju, plānošanu, rezultātiem un drošības regulējumu; (iv) nozīmīgāko sadarbības pamatprogrammu izvēli pēc tehniskiem un finansiāliem kritērijiem; (v) ārējām attiecībām ar valstīm un organizācijām un pieteikumiem par pievienošanos Konvencijai; b) Padome, kuras uzdevums ir izpildīt Ģenerālās asamblejas lēmumus un, ievērojot Ģenerālajai asamblejai piešķirtās pilnvaras, veikt visus pasākumus, kam attiecībā pret Līgumslēdzējām pusēm ir saistošs spēks, kā arī pārraudzīt Aģentūras darbu; c) Aģentūru, kuras statūti ir iekļauti Konvencijas I pielikumā un kurai uzticēts pildīt Organizācijas uzdevumus saskaņā ar turpmāk minētajiem Konvencijas noteikumiem, ka arī uzdevumus, ko tai uzticējusi Ģenerālā asambleja vai Padome, sagatavot atbilstošus priekšlikumus un likt lietā tehniskos, finanšu un cilvēkresursus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. 3. Organizācijas galvenā mītne ir Briselē. 2. pants 1. Organizācijai ir šādi uzdevumi: a) sagatavot un apstiprināt sīki izstrādātus saskaņošanas un integrācijas plānus attiecībā uz Līgumslēdzēju pušu gaisa satiksmes pakalpojumiem un sistēmām, jo īpaši uz zemes un gaisa kuģos esošajām navigācijas sistēmām, lai ieviestu vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu; b) koordinēt Līgumslēdzēju pušu izstrādātos īstenošanas plānus, lai nodrošinātu konverģenci saistībā ar vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu; c) Līgumslēdzēju pušu vārdā pārbaudīt un koordinēt aeronavigācijas jomas jautājumus, kurus izskatījusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (SCAO) vai citas starptautiskās organizācijas, kas nodarbojas ar civilo aviāciju, un koordinēt un iesniegt šīm struktūrām grozījumus vai priekšlikumus; d) noteikt, projektēt, izstrādāt, apstiprināt un organizēt vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanu; e) attīstīt un ekspluatēt vienotu Eiropas gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības sistēmu kopīgā starptautiskā centrā saskaņā ar šā punkta d) apakšpunktu; f) izstrādāt, pieņemt un pastāvīgi pārskatīt kopīgus standartus, specifikācijas un praksi attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem; g) izstrādāt un apstiprināt procedūras gaisa satiksmes sistēmu un objektu kopīgas iegādes stratēģijas ieviešanai; h) koordinēt Līgumslēdzēju pušu pētniecības un attīstības programmas, kas attiecas uz jaunām tehnoloģijām aeronavigācijas jomā, apkopot un izplatīt rezultātus un veicināt un kopīgi veikt izpēti, izmēģinājumus un lietišķus pētījumus, kā arī tehnisko attīstību šajā jomā; i) izveidot tādu neatkarīgu sistēmu rezultātu pārbaudei, kura aptvertu visus gaisa satiksmes pārvaldības aspektus, tostarp vispārējo politiku un plānošanu, drošības pārvaldību lidostās un to apkārtnē, un gaisa telpā, kā arī sniegto pakalpojumu finansiālos un ekonomiskos aspektus, un noteikt mērķus attiecībā uz visiem šiem aspektiem; j) pētīt un veicināt pasākumus, kas var palielināt efektivitāti un rentabilitāti aeronavigācijas jomā; k) izstrādāt un apstiprināt kopējus kritērijus, procedūras un metodes, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un gaisa satiksmes pakalpojumu efektivitāti un optimālu kvalitāti; l) izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem piemērojamā Eiropas regulējuma saskaņošanu; m) atbalstīt efektivitātes un elastīguma uzlabošanu gaisa telpas izmantošanā civiliem un militāriem lietotājiem; n) izstrādāt un apstiprināt koordinētu vai kopēju politiku gaisa satiksmes pārvaldības uzlabošanai lidostās un to apkārtnē; o) izstrādāt un apstiprināt kopējus atlases kritērijus un kopēju politiku gaisa satiksmes pakalpojumu personāla apmācībai un licencēšanai un viņu prasmju novērtēšanai; p) projektēt, ieviest un ekspluatēt nākamo Eiropas kopīgo sistēmu komponentus, ko tai uzticējušas Līgumslēdzējas puses; q) to Līgumslēdzēju pušu vārdā, kuras ir līdzdalīgas aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgajā sistēmā, noteikt aeronavigācijas pakalpojumu maksas, izrakstīt par tām rēķinus un tās iekasēt saskaņā ar IV pielikumā paredzētajiem nosacījumiem; r) izveidot un ieviest mehānismu, kas ļauj daudzpusējā līmenī izstrādāt un saskaņot regulējumu attiecībā uz drošību gaisa satiksmes pārvaldības jomā; s) pildīt visus citus uzdevumus, kas saistīti ar Konvencijas principiem un mērķiem. 2. Pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu lūguma un pamatojoties uz vienu vai vairākiem īpašiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Organizāciju un attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, Organizācija var: a) palīdzēt minētajām Līgumslēdzējām pusēm gaisa satiksmes sistēmu un pakalpojumu plānošanā, specifikāciju izstrādē un izveidē; b) piegādāt un ekspluatēt pilnībā vai daļēji gaisa satiksmes objektus un pakalpojumus minēto Līgumslēdzēju pušu vārdā; c) palīdzēt minētajām Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz to maksājumu noteikšanu, kā arī rēķinu izrakstīšanā par šādiem maksājumiem un to iekasēšanā, kurus tās piemēro aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem un uz kuriem neattiecas Konvencijas IV pielikums. 3. Organizācija var: a) slēgt īpašus nolīgumus ar valstīm, kas nav Līgumslēdzējas puses, bet kas ir ieinteresētas piedalīties 2. panta 1. punktā paredzēto uzdevumu izpildē; b) pēc tādu valstu lūguma, kuras nav Līgumslēdzējas puses, vai pēc citu starptautisko organizāciju lūguma izpildīt to vārdā jebkādus citus uzdevumus, uz kuriem attiecas šis pants, pamatojoties uz īpašiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Organizāciju un ieinteresētajām valstīm. 4. Organizācija, cik vien iespējams, rūpējas par to, lai tās pakalpojumu sniegšanas funkcijas, jo īpaši tās, kas paredzētas 2. panta 1. punkta e), g), p) un q) apakšpunktā, 2. panta 2. punktā un 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā, tiktu īstenotas neatkarīgi no tās regulēšanas funkcijām. 5. Lai atvieglotu savu uzdevumu izpildi, Organizācija var ar Ģenerālās asamblejas lēmumu izveidot saimnieciskās darbības veicējus, kurus reglamentē īpaši statūti, uz ko attiecas vai nu starptautiskās publiskās tiesības, vai kādas Līgumslēdzējas puses valsts tiesību akti, vai iegūt vairākuma kapitāla daļas šādos uzņēmumos. 3. pants 1. Šo Konvenciju piemēro maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem un ar tiem saistītiem pieejas un lidlauka pakalpojumiem, kuri attiecas uz gaisa satiksmi lidojumu informācijas rajonos, kas uzskaitīti II pielikumā. 2. a) Ja Līgumslēdzēja puse vēlas grozīt II pielikumā iekļauto lidojumu informācijas rajonu sarakstu, ir nepieciešams Ģenerālās asamblejas lēmums, kas pieņemts ar balsu vairākumu, ja šāda grozījuma dēļ tiktu izmainītas tās gaisa telpas robežas, uz kuru attiecas Konvencija. b) Taču attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei ir jāziņo Organizācijai arī par ikvienu grozījumu, kam nav tādu seku. 3. Šajā Konvencijā vārdu savienojumu "gaisa satiksme" lieto, lai apzīmētu civilās aviācijas gaisa kuģus un militāros, muitas un policijas gaisa kuģus, kuri atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas procedūrām. Pamatojoties uz īpašu nolīgumu, kā minēts 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Līgumslēdzēja puse var prasīt, lai vārdu savienojums "gaisa satiksme" attiecas arī uz pārējo satiksmi tās teritorijā. 4. pants Organizācijai ir juridiskas personas statuss. Līgumslēdzēju pušu teritorijā Organizācijai ir tāda tiesībspēja, kāda saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemīt visām juridiskām personām; Organizācijai inter alia ir tiesības iegādāties vai nodot kustamu vai nekustamu īpašumu, kā arī vērsties tiesā. Ja šajā konvencijā vai tai pievienotajos statūtos nav noteikts citādi, Organizāciju pārstāv Aģentūra, kas rīkojas tās vārdā. Aģentūra pārvalda Organizācijas īpašumu. 5. pants 1. Ģenerālo asambleju veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji ministru līmenī. Ikviena Līgumslēdzēja puse var norīkot vairākus delegātus, lai, piemēram, nodrošinātu gan civilās aviācijas, gan valsts aizsardzības interešu pārstāvību, taču tai ir tiesības tikai uz vienu balsi. 2. Padomi veido Līgumslēdzēju pušu pārstāvji civilās aviācijas ģenerāldirektoru līmenī. Ikviena Līgumslēdzēja puse var norīkot vairākus delegātus, lai, piemēram, nodrošinātu gan civilās aviācijas, gan valsts aizsardzības interešu pārstāvību, taču tai ir tiesības tikai uz vienu balsi. 3. Jautājumos, kas attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu, Ģenerālo asambleju un Padomi veido to Līgumslēdzēju pušu pārstāvji, kuras ir līdzdalīgas aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgajā sistēmā saskaņā ar IV pielikumā paredzētajiem nosacījumiem. 4. Starptautisko organizāciju pārstāvjus, kuri var sniegt ieguldījumu Organizācijas darbā, Ģenerālā asambleja vai Padome pēc vajadzības aicina kā novērotājus piedalīties Organizācijas institūcijās. 6. pants 1. Ģenerālā asambleja pieņem lēmumus attiecībā uz Līgumslēdzējām pusēm, Padomi un Aģentūru, jo īpaši 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos. Turklāt Ģenerālā asambleja a) pēc Padomes ieteikuma ieceļ Aģentūras ģenerāldirektoru; b) dod atļauju prasības celšanai Organizācijas vārdā Hāgas Pastāvīgajā šķīrējtiesā 34. pantā minētajos gadījumos; c) nosaka principus, kuri regulē 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās vienotās Eiropas gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības sistēmas ekspluatāciju; d) apstiprina I pielikuma grozījumus saskaņā ar 8. panta 1. punktā paredzētajiem balsošanas nosacījumiem; e) apstiprina II un IV pielikuma grozījumus saskaņā ar 8. panta 3. punktā paredzētajiem balsošanas nosacījumiem; f) veic Organizācijas uzdevumu periodisku pārskatīšanu. 2. Lai formulētu kopīgu politiku attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu maksām, Ģenerālā asambleja inter alia: a) nosaka principus, kuri regulē to izmaksu noteikšanu, ko Līgumslēdzējas puses un Organizācija piemēro lietotājiem par to rīcībā nodotajiem maršruta aeronavigācijas objektiem un pakalpojumiem; b) nosaka aeronavigācijas pakalpojumu maksu aprēķināšanas formulu; c) nosaka principus, kuri piemērojami atbrīvošanai no aeronavigācijas pakalpojumu maksām, un var arī nolemt, ka par noteiktām lidojumu kategorijām, kas šādi atbrīvotas no aeronavigācijas pakalpojumu maksām un uz ko attiecas IV pielikums, izmaksas, kuras rodas saistībā ar maršruta aeronavigācijas objektiem un pakalpojumiem, tiešā veidā var piedzīt Līgumslēdzējas puses; d) apstiprina Padomes ziņojumus par aeronavigācijas pakalpojumu maksām. 3. Ģenerālā asambleja var: a) nosūtīt izskatīšanai Padomē ikvienu jautājumu, kas ir tās kompetencē; b) deleģēt, ja vajadzīgs, Padomei pilnvaras pieņemt lēmumus par jautājumiem, kas ir tās vispārējā kompetencē un kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā; c) izveidot jebkādu palīgstruktūru, ko tā uzskata par vajadzīgu. 7. pants 1. Padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo Konvenciju, var attiecībā uz Līgumslēdzējām pusēm pieņemt lēmumus par uzdevumiem, kuri minēti 2. panta 1. punktā. 2. Padome saskaņā ar pārraudzības pilnvarām, kas tai ar šo Konvenciju piešķirtas attiecībā uz Aģentūru: a) apstiprina, apspriedusies ar gaisa telpas lietotāju pārstāvības organizācijām, kuras tā atzinusi, Aģentūras piecu gadu un ikgadējo darba programmas, ko Aģentūra tai iesniedz attiecībā uz 2. pantā minēto uzdevumu izpildi, kā arī piecu gadu finanšu plānu un budžetu, tostarp finansiālās saistības, Aģentūras darbības pārskatu un pārskatus, kas sniegti saskaņā ar Aģentūras statūtu 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 10. panta 3. punktu un 11. panta 1. punktu; b) apstiprina principus, kas nosaka Aģentūras vispārējo struktūru; c) pārrauga Aģentūras darbības aeronavigācijas maksājumu jomā; d) nosaka, apspriedusies ar gaisa telpas un lidostu lietotāju pārstāvības organizācijām, kuras tā atzinusi, vispārējos nosacījumus 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās vienotās Eiropas gaisa satiksmes plūsmu pārvaldības sistēmas ekspluatācijai, pienācīgi ņemot vērā valstu prerogatīvas savas gaisa telpas pārvaldībā. Šajos vispārējos nosacījumos cita starpā jāparedz piemērojamie noteikumi, kā arī procedūras šo noteikumu neievērošanas konstatēšanai; e) formulē norādījumus Aģentūrai, pamatojoties uz tās sniegtajiem regulārajiem pārskatiem vai ikreiz, kad uzskata, ka tas nepieciešams, lai Aģentūra izpildītu tai uzticētos uzdevumus, un apstiprina kārtību sadarbībai starp Aģentūru un attiecīgajām valstu struktūrām, lai Aģentūra varētu sagatavot atbilstošus priekšlikumus; f) pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ieceļ auditoru konsultantu sabiedrību, kas Audita grupai palīdz pārbaudīt visu ieņēmumu un izdevumu pārskatus; g) var prasīt, lai attiecībā uz Aģentūras dienestiem veic administratīvas un tehniskas inspekcijas; h) apstiprina ģenerāldirektora īstenoto budžeta pārvaldību; i) apstiprina ģenerāldirektora ieceltos Aģentūras direktorus; j) apstiprina ģenerāldirektora statūtus, personāla administratīvo reglamentu, finanšu nolikumu un nolikumu par iepirkumiem; k) var ļaut Aģentūrai sākt sarunas par 2. pantā minētajiem īpašajiem nolīgumiem, pieņem nolīgumus, kas apspriesti pirms to nodošanas apstiprināšanai Ģenerālajā asamblejā, vai tos noslēdz, ja tai deleģētas attiecīgas pilnvaras saskaņā ar 13. panta 3. punkta noteikumiem; l) apstiprina noteikumus par datu aizsardzību; m) pildot 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētos uzdevumus, pieņem noteikumus un procedūras, kas piemērojamas standartiem, specifikācijām un praksei attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības sistēmām un pakalpojumiem. 3. Padome izveido Rezultātu pārbaudes komisiju un Drošības regulējuma komisiju. Šīs komisijas iesniedz Padomei priekšlikumus un izmanto palīdzību un atbalstu, ko sniedz Aģentūras dienesti, kuriem ir pietiekama neatkarība savu funkciju veikšanai. 4. Padome izveido Civilo un militāro jautājumu pastāvīgo kontaktkomiteju. 5. Padome izveido Audita grupu, kurai tā var deleģēt noteiktus pienākumus un saskaņā ar precīziem nosacījumiem - pilnvaras. 6. Padomei var palīdzēt citas komitejas citās Organizācijas darbības jomās. 7. Padome var deleģēt noteiktus pienākumus un saskaņā ar precīziem nosacījumiem - pilnvaras Civilo un militāro jautājumu pastāvīgajai kontaktkomitejai un jebkurai citai komitejai, kas izveidota pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Šādi pienākumu vai pilnvaru deleģējumi neliedz Padomei jebkurā brīdī izvirzīt noteiktu jautājumu saskaņā ar savām vispārējās pārraudzības funkcijām. 8. pants 1. Lēmumus, kurus attiecībā pret Līgumslēdzējām pusēm pieņem Ģenerālā asambleja, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 6. panta 1. punkta pirmo daļu, vai Padome, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 7. panta 1. punktu, pieņem ar balsu vairākumu, ja šis vairākums atbilst vismaz trim ceturtdaļām svērto balsu saskaņā ar 11. pantā paredzētajiem svērumiem un vismaz trim ceturtdaļām no Līgumslēdzējām pusēm, kas balsojušas. Šis noteikums attiecas arī uz lēmumiem, kas pieņemti gadījumos, kuri minēti 2. panta 1. punkta i), p), r) un s) apakšpunktā, 2. panta 5. punktā, 6. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā, 6. panta 2. punktā, 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā, 7. panta 2. punkta d), j) un k) apakšpunktā, 7. panta 3., 6. un 7. punktā, 12. pantā un 13. panta 2. un 3. punktā. Šis noteikums attiecas arī uz lēmumiem, kurus pieņem saskaņā ar IV pielikuma 3. pantu. Gadījumos, kad tiek noteiktas aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmas vienotās likmes, tarifi un piemērošanas nosacījumi, kas minēti IV pielikuma 3. panta c) apakšpunktā, lēmums neattiecas uz Līgumslēdzēju pusi, kura, nobalsojusi pret, tā nolemj. Šādā gadījumā šai Līgumslēdzējai pusei tomēr ir pienākums iesniegt paskaidrojuma rakstu par attiecīgajiem iemesliem un tā nevar apstrīdēt kopīgo politiku, kas definēta 6. panta 2. punktā. 2. Lēmumus, kurus attiecībā pret Aģentūru pieņem Ģenerālā asambleja, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu un 6. panta 1. punkta pirmo daļu, vai Padome, tostarp pamatojoties uz 1. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, pieņem ar balsu vairākumu, ja šis vairākums atbilst vairāk nekā pusei no svērtajām balsīm saskaņā ar 11. pantā paredzētajiem svērumiem un vairāk nekā pusei no Līgumslēdzējām pusēm, kas balsojušas. Sevišķi svarīgos gadījumos un ar nosacījumu, ka to prasa vismaz viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu, kurām ir balsstiesības, vairākumam jāatbilst vismaz trim ceturtdaļām, nevis vairāk nekā pusei svērto balsu. Šis noteikums attiecas arī uz lēmumiem, ko pieņem gadījumos, kuri minēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 2. punkta a)-c) un e)-i), l) un m) apakšpunktā, 9. panta 2. punktā un 10. panta 2. punktā. 3. Tomēr lēmumus pieņem vienprātīgi attiecībā uz 39. pantā minētajiem pieteikumiem par pievienošanos Organizācijai, iespējamiem grozījumiem, kurus veic II pielikumā, izņemot 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto gadījumu, un IV pielikumā, un izstāšanās vai pievienošanās nosacījumiem, kas minēti 36. panta 4. un 5. punktā un 38. panta 3. un 4. punktā. 4. Ģenerālās asamblejas un Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir saistošs spēks attiecībā pret Līgumslēdzējām pusēm un Aģentūru, ievērojot 9. panta noteikumus. 9. pants 1. Ja kāda Līgumslēdzēja puse paziņo Ģenerālajai asamblejai vai Padomei, ka ar valsts aizsardzību vai drošību saistīti valsts nozīmes primāri apsvērumi tai liedz pildīt lēmumu, kas ar balsu vairākumu pieņemts saskaņā ar 8. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tā var atkāpties no minētā lēmuma izpildes, ja tā Ģenerālajai asamblejai un Padomei iesniedz paskaidrojuma rakstu par šiem apsvērumiem un deklarāciju, norādot, vai: a) runa ir par jautājumu, kura dēļ tai nav iebildumu pret to, ka attiecīgais lēmums stājas spēkā attiecībā uz pārējām Līgumslēdzējām pusēm, saprotot, ka no savas puses minētā Līgumslēdzēja puse šo lēmumu nepiemēros vai piemēros tikai daļēji; b) runa ir par jautājumu, kas ir tik svarīgs valsts aizsardzības un drošības interesēm, ka lēmumu vispār nedrīkst izpildīt, kamēr nav pieņemts otrs lēmums saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto kārtību. 2. a) Ja ir piemērojama 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā kārtība, ģenerāldirektors vismaz reizi gadā Ģenerālajai asamblejai vai Padomei sniedz pārskatu par to, kas tiek darīts, lai neviena Līgumslēdzēja puse nepiemērotu atkāpes. b) Ja ir piemērojama 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā kārtība, lēmuma izpilde tiek apturēta un termiņā, kas jānosaka, to nodod Ģenerālajai asamblejai otra lēmuma pieņemšanai, pat ja pirmo lēmumu pieņēmusi Padome. Ja pēc šīs atkārtotās izskatīšanas ar otro lēmumu tiek apstiprināts pirmais lēmums, Līgumslēdzēja puse var no tā atkāpties saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Ģenerālā asambleja pirmo lēmumu atkārtoti izskata laikposmā, kas nedrīkst pārsniegt vienu gadu. 3. Kara vai konflikta gadījumā šīs Konvencijas noteikumi nevar ierobežot nevienas skartās Līgumslēdzējas puses rīcības brīvību. Tas pats princips attiecas uz krīzes situācijām vai valsts mēroga ārkārtas gadījumiem. Ikviena Līgumslēdzēja puse nacionālas nozīmes primāru apsvērumu dēļ, jo īpaši aizsardzības jomā, var uz laiku pilnībā vai daļēji pārņemt atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumiem gaisa telpā, kas ir tās kompetencē. Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas struktūrai ir jānodrošina tas, lai šos pakalpojumus varētu efektīvi atjaunot saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu vajadzībām. 10. pants 1. Ikvienas Līgumslēdzējas puses ikgadējo iemaksu budžetā attiecībā uz katru finanšu gadu nosaka saskaņā ar šādu formulu: a) pirmos 30 % no iemaksu summas aprēķina proporcionāli attiecīgās Līgumslēdzējas puses nacionālā kopprodukta vērtībai, kā noteikts šā panta 2. punktā; b) atlikušos 70 % no iemaksu summas aprēķina proporcionāli attiecīgās Līgumslēdzējas puses maršruta navigācijas pamatizmaksu vērtībai, kā noteikts šā panta 3. punktā. 2. Aprēķiniem izmanto nacionālā kopprodukta vērtību, kas iegūta no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas apkopotajiem statistikas datiem vai, ja tas nav iespējams, - no datiem, ko apkopojusi jebkura cita organizācija, kura var sniegt līdzvērtīgas garantijas un kura izraudzīta saskaņā ar Padomes lēmumu, - aprēķinot vidējo vērtību par pēdējiem trim gadiem, par kuriem šāda statistika pieejama. Nacionālā kopprodukta vērtību aprēķina, pamatojoties uz faktoru izmaksām un faktiskajām cenām, kas izteiktas Eiropas norēķinu vienībās. 3. Maršruta navigācijas pamatizmaksu vērtība, ko izmanto aprēķinos, ir pamatizmaksu vērtība, kas attiecas uz priekšpēdējo gadu pirms attiecīgā finanšu gada. 11. pants 1. Svērumus, kas paredzēti 8. pantā, nosaka saskaņā ar šādu tabulu: Līgumslēdzējas puses ikgadējās iemaksas procentuālais lielums attiecībā pret visu Līgumslēdzēju pušu ikgadējām iemaksām Balsu skaits Mazāk nekā 1 % 1 No 1 līdz 2 % 2 No 2 līdz 3 % 3 No 3 līdz 4,5 % 4 No 4,5 līdz 6 % 5 No 6 līdz 7,5 % 6 No 7,5 līdz 9 % 7 No 9 līdz 11 % 8 No 11 līdz 13 % 9 No 13 līdz 15 % 10 No 15 līdz 18 % 11 No 18 līdz 21 % 12 No 21 līdz 24 % 13 No 24 līdz 27 % 14 No 27 līdz 30 % 15 30 % 16 2. Balsu skaitu sākotnēji nosaka no dienas, kad stājas spēkā protokols, kas atvērts parakstīšanai 1997. gadā Briselē, atsaucoties uz šo tabulu un saskaņā ar 10. pantā minēto noteikumu par to, kā ir aprēķināmas Līgumslēdzēju pušu ikgadējās iemaksas Organizācijas budžetā. 3. Ja šai konvencijai pievienojas jauna dalībvalsts, Līgumslēdzēju pušu balsu skaitu no jauna aprēķina saskaņā ar to pašu procedūru. 4. Balsu skaitu katru gadu aprēķina no jauna saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem noteikumiem. 12. pants Ģenerālā asambleja un Padome pieņem savu reglamentu, kurā cita starpā nosaka noteikumus par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu, kā arī noteikumus par balsošanas procedūras piemērošanu un kvorumu. 13. pants 1. Organizācija ar ieinteresētajām valstīm un pārējām starptautiskajām organizācijām uztur attiecības, kas nepieciešamas tās mērķu īstenošanai. 2. Tikai Ģenerālā asambleja, neskarot 7. panta 2. punkta k) apakšpunkta, šā panta 3. punkta un 15. panta noteikumus, ir pilnvarota Organizācijas vārdā slēgt īpašus nolīgumus, kas nepieciešami 2. pantā paredzēto uzdevumu izpildei. 3. Ģenerālā asambleja var pēc Padomes priekšlikuma tai deleģēt pilnvaras pieņemt lēmumu noslēgt īpašus nolīgumus, kas nepieciešami 2. pantā paredzēto uzdevumu izpildei. 14. pants Īpašajos nolīgumos, kas paredzēti 2. pantā, jānosaka nolīguma valstu attiecīgie uzdevumi, tiesības un pienākumi, kā arī finansēšanas nosacījumi un jāparedz veicamie pasākumi. Sarunas par šādiem nolīgumiem var veikt Aģentūra saskaņā ar 7. panta 2. punkta k) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. 15. pants Saskaņā ar Padomes sniegtajiem norādījumiem Aģentūra var ar Līgumslēdzēju pušu, tādu valstu, kas nav Līgumslēdzējas puses, vai starptautisko organizāciju ieinteresētajiem tehniskajiem dienestiem, publiskiem vai privātiem, veidot attiecības, kas nepieciešamas gaisa satiksmes koordinēšanai un savu dienestu darbībai. Šajā nolūkā tā var Organizācijas vārdā un ar nosacījumu, ka tā par to informē Padomi, noslēgt tikai administratīvus, tehniskus vai komerciālus nolīgumus, ciktāl tie vajadzīgi tās darbībai. 16. pants 1. Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā sabiedrības intereses, ievērojot valsts tiesību aktus un ņemot vērā to, kā šie tiesību aktu noteikumi ietekmē ekspropriāciju sabiedrības interesēs attiecībā uz tāda nekustamā īpašuma iegādi, kas nepieciešams, lai ar attiecīgās valdības piekrišanu uzstādītu Organizācijas objektus. Ekspropriāciju sabiedrības interesēs var uzsākt attiecīgās valsts kompetentās iestādes, lai saskaņā ar šajā valstī piemērojamiem tiesību aktiem iegādātos šādu īpašumu, panākot izlīgumu. 2. To Līgumslēdzēju pušu teritorijā, kurās iepriekšējā punktā aprakstītā procedūra netiek veikta, Organizācija var gūt labumu no piespiedu pirkšanas procedūrām, ko var izmantot civilās aviācijas un telekomunikāciju vajadzībām. 3. Attiecībā uz objektiem un pakalpojumiem, kas Organizācijas vārdā ir izveidoti to teritorijā, Līgumslēdzējas puses atzīst Organizācijas tiesības gūt labumu no valsts tiesību aktu piemērošanas, ciktāl tas attiecas uz nekustamā īpašuma īpašnieku tiesību ierobežošanu, kas var būt sabiedrības interesēs, lai gūtu labumu no valsts pakalpojumiem, un jo īpaši uz servitūtu noslēgšanu par labu sabiedrībai. 4. Organizācija uzņemas segt ar šā panta noteikumu piemērošanu saistītās izmaksas, tostarp kompensācijas, kas jāizmaksā saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā atrodas attiecīgais īpašums. 17. pants Ja tiek veikti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie uzdevumi, Aģentūra piemēro tiesību aktus, kas ir spēkā Līgumslēdzēju pušu teritorijā un gaisa telpā, kurā tām ir uzticēta gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem tās ir pievienojušās. 18. pants Ja tiek veikti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie uzdevumi, Aģentūra, nepārsniedzot savas pilnvaras gaisa satiksmes jomā, sniedz gaisa kuģu kapteiņiem visus nepieciešamos norādījumus. Gaisa kuģu kapteiņiem šie norādījumi ir jāpilda, izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kas paredzēti iepriekšējā pantā minētajos noteikumos. 19. pants 1. Pildot 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētos uzdevumus, Organizācija saskaņā ar 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem vispārējiem nosacījumiem, nosaka nepieciešamos regulējuma pasākumus un tos dara zināmus gaisa kuģu operatoriem un atbilstošajiem gaisa satiksmes dienestiem. Līgumslēdzējas puses rūpējas par to, lai gaisa kuģu operatori, to kapteiņi un atbilstošie gaisa satiksmes dienesti šos pasākumus ievērotu, izņemot primāru drošības apsvērumu gadījumā. 2. Par to, lai Līgumslēdzējas puses gaisa satiksmes dienesti ievērotu šā panta 1. punktā minētos vispārējos nosacījumus vai regulējuma pasākumus, ir atbildīga tikai un vienīgi minētā Līgumslēdzēja puse. 3. Gadījumā, ja kāds gaisa kuģa operators vai tā kapteinis neievēro šā panta 1. punktā minētos vispārējos nosacījumus vai regulējuma pasākumus, tad pēc Organizācijas pieprasījuma vajāšanas procedūru pret pārkāpēju var ierosināt: a) tā Līgumslēdzēja puse, kurā pārkāpums konstatēts, savā teritorijā; b) Organizācija saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta 35. pantā, ja tam piekrīt Līgumslēdzēja puse, kuras teritorijā jāierosina procedūra. 4. Līgumslēdzējam pusēm ir pienākums iekļaut savos tiesību aktos noteikumus, kas nodrošina 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto vispārējo nosacījumu ievērošanu. 20. pants Ja tiek veikti 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētie uzdevumi, kā arī attiecīgā gadījumā uzdevumi, kas paredzēti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, tad aeronavigācijas noteikumu pārkāpumus, kas izdarīti gaisa telpā, kurā Aģentūra pilda savus uzdevumus, savos ziņojumos norāda amatpersonas, kuras Aģentūra pilnvarojusi īpaši šim mērķim, neskarot tiesības, kādas saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz ziņošanu par šādiem pārkāpumiem ir Līgumslēdzēju pušu amatpersonām. Iepriekš minētajiem ziņojumiem valstu tiesās ir tāds pats spēks kā ziņojumiem, kurus sagatavojušas valsts amatpersonas, kuras ir pilnvarotas ziņot par šādiem pārkāpumiem. 21. pants 1. Publikāciju un citu tādu informatīvo materiālu apriti, kurus Organizācija nosūta vai saņem saistībā ar savu oficiālo darbību, nekādā veidā nedrīkst ierobežot. 2. Ikvienas Līgumslēdzējas puses teritorijā Organizācijas oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī dalībvalsts piešķir starptautiskām organizācijām. 22. pants 1. Līgumslēdzēju pušu teritorijā Organizācija ir atbrīvota no visām nodevām un nodokļiem, kas saistīti ar tās izveidi, darbības izbeigšanu un likvidāciju. 2. Tā ir atbrīvota no nodevām un nodokļiem, kas būtu piemērojami saistībā ar tās uzdevumu izpildei nepieciešamā nekustamā īpašuma iegādi. 3. Tā ir atbrīvota no visiem tiešajiem nodokļiem, kas varētu būt piemērojami pašai Organizācijai, kā arī tās mantai, aktīviem un ienākumiem. 4. Tā ir atbrīvota no netiešu fiskālo maksājumu iekasēšanas, kas varētu rasties aizņēmumu emisiju dēļ un par ko tā būtu personīgi atbildīga. 5. Tā ir atbrīvota no jebkādiem ārkārtas vai diskriminējošiem nodokļiem. 6. Šajā pantā paredzētie atbrīvojumi neattiecas uz nodokļiem un nodevām, ko iekasē kā atlīdzību par vispārējas nozīmes pakalpojumiem. 23. pants 1. Organizācija ir atbrīvota no visām muitas nodevām, nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kas nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un uz to neattiecas nekādi importa vai eksporta aizliegumi un ierobežojumi attiecībā uz materiāliem, aprīkojumu, krājumiem un citām precēm, ko Organizācijas importē iekšējai izmantošanai un kas ir paredzētas lietošanai Organizācijas ēkās un ierīcēs vai ir nepieciešamas to darbības nodrošināšanai. 2. Tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā šādi importētās preces ir ievestas, tās nedrīkst ne pārdot, aizdot vai pārsūtīt ne pret samaksu, ne bez tās, izņemot attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdības noteiktajos gadījumos. 3. Lai pārliecinātos, ka materiāli, aprīkojums, krājumi un citas preces, kas ir minētas 1. punktā un ievestas pēc Organizācijas pasūtījuma, piegādātas attiecīgajai Organizācijai un tiek efektīvi izmantotas tās ēkās un ierīcēs vai ir nepieciešamas to darbības nodrošināšanai, var veikt jebkādus kontroles pasākumus, kas ir uzskatāmi par lietderīgiem. 4. Turklāt Organizācija tiek atbrīvota no visām muitas nodevām, un tai nepiemēro nekādus importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz publikācijām, uz kurām attiecas pielikumā pievienoto statūtu 13. panta noteikumi. 24. pants 1. Organizācija var glabāt jebkādu valūtu un atvērt kontus jebkurā valūtā, ja tas ir nepieciešams, lai noslēgtu darījumus, kas saistīti ar tās mērķa īstenošanu. 2. Saskaņā ar valsts tiesību aktu un starptautisko nolīgumu - ja tādi ir noslēgti - nosacījumiem Līgumslēdzējas puses apņemas piešķirt Organizācijai visas pilnvaras attiecībā uz tādu naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kuri ir saistīti ar Organizācijas izveidi un darbību, tostarp uz aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu, ja šo aizdevumu izsniegšanu ir atļāvusi attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība. 25. pants 1. Aģentūra var izmantot tādu kvalificētu personu pakalpojumus, kas ir Līgumslēdzēju pušu pilsoņi. 2. Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes locekļiem, kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, piešķir atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem un ārvalstnieku reģistrācijas formalitātēm, kādu parasti piešķir starptautisku organizāciju dalībniekiem. 3. a) Starptautiskas krīzes laikā Līgumslēdzējas puses Organizācijas darbiniekiem un šo darbinieku ģimenes locekļiem, kuri ietilpst viņu mājsaimniecībā, nodrošina tādas pašās repatriācijas iespējas, kādas ir citu starptautisku organizāciju darbiniekiem; b) a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi nemaina darbinieku pienākumus pret Organizāciju. 4. Izņēmumus attiecībā uz šā panta 1. un 2. punkta piemērošanu var izdarīt vienīgi ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību saistītu iemeslu dēļ. 5. Organizācijas darbinieki: a) tiek atbrīvoti no muitas nodevām un maksājumiem, kas nav saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, ja tiek ievesti priekšmeti, kuri ir paredzēti viņu personiskai lietošanai, kustams īpašums vai citi mājsaimniecības priekšmeti, kas nav jauni un ko viņi ved no ārvalstīm, uzsākot dzīvi attiecīgajā teritorijā, kā arī tad, ja minētās personas, beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, šos pašus priekšmetus un kustamo īpašumu izved; b) stājoties amatā kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var, nemaksājot nodevu, uz laiku ievest tajā savu personīgo vieglo automobili un pēc tam, ne vēlāk kā beidzot savu amata pienākumu izpildi attiecīgajā valstī, nemaksājot nodevu, izvest šo transporta līdzekli; jebkurā gadījumā ir jāievēro visi nosacījumi, kurus attiecīgās Līgumslēdzējas puses valdība katrā atsevišķā gadījumā ir uzskatījusi par nepieciešamiem; c) ir informēti, ka visi viņu oficiālie dokumenti ir neaizskarami. 6. Līgumslēdzējām pusēm nav jāpiešķir 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie atvieglojumi savas valsts pilsoņiem. 7. Papildus Organizācijas darbiniekiem piešķirtajām privilēģijām, atbrīvojumiem un atvieglojumiem Aģentūras ģenerāldirektoram piešķir neaizskaramību pret jurisdikciju saistībā ar darbībām, tostarp pret visu teikto un rakstīto, ko viņš paveicis, pildot savus pienākumus; šo neaizskaramību nepiemēro gadījumos, kad šī persona ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, kā arī gadījumos, kad ar tai piederošu vai tās vadītu mehānisko transportlīdzekli ir nodarīti zaudējumi. 8. Attiecīgās valdības veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka netiek ierobežoti neto algas pārskaitījumi. 26. pants Laikā, kad Līgumslēdzēju pušu pārstāvji pilda savus amata pienākumus vai ir ceļā uz sanāksmes vietu un atgriežas no tās, visi viņu oficiālie dokumenti ir neaizskarami. 27. pants Tā kā tai ir pašai sava sociālās drošības sistēma, Organizācija, ģenerāldirektors un Organizācijas personāls ir atbrīvoti no jebkādām obligātām iemaksām valstu sociālās drošības struktūrās, neskarot vienošanās, kas starp Organizāciju un kādu Līgumslēdzēju pusi pastāv tad, kad stājas spēkā protokols, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē. 28. pants 1. Organizācijas līgumatbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti. 2. Attiecībā uz nelīgumisko atbildību Organizācija atlīdzina zaudējumus, kas radušies tās institūciju vai tajās nodarbināto personu nolaidības dēļ, ja var pierādīt, ka atbildība par šiem zaudējumiem ir jāuzņemas minētajām iestādēm vai personām. Iepriekšējā nosacījuma piemērošana nenozīmē to, ka nav tiesības saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem saņemt cita veida kompensāciju. 29. pants 1. a) Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli ir neaizskarami. Uz Organizācijas īpašumu un aktīviem neattiecas normatīvajos aktos noteiktie rekvizīcijas, ekspropriācijas vai konfiskācijas pasākumi; b) Organizācijas arhīva materiāli un visi tai piederošie oficiālie dokumenti ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas. 2. Organizācijas mantu un aktīvus nevar konfiscēt un tiem nevar piemērot soda pasākumus, ja vien tas netiek darīts saskaņā ar tiesas spriedumu. Šādu tiesas spriedumu var pieņemt tikai tad, ja Organizācija ir tikusi laikus informēta par attiecīgo procesu un ja tai ir bijusi iespēja izmantot atbilstošus līdzekļus savai aizstāvībai. Tomēr Organizācijas iekārtas nevar konfiscēt un tām nevar piemērot soda pasākumus. 3. Tomēr, lai varētu veikt tiesas izmeklēšanu un nodrošinātu tiesas lēmumu izpildi attiecīgajā teritorijā, kompetentās iestādes valstī, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne, kā arī citās valstīs, kurās atrodas Organizācijas iekārtas un arhīva materiāli, var piekļūt šīm iekārtām un arhīva materiāliem, iepriekš informējot par to Aģentūras ģenerāldirektoru. 30. pants 1. Organizācija pastāvīgi sadarbojas ar Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm, lai veicinātu labu tiesvedību, nodrošinātu policijas noteikumu ievērošanu un novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko varētu izraisīt šajā konvencijā noteiktās privilēģijas, neaizskaramība, atbrīvojumi vai iespējas. 2. Organizācija atbilstoši iespējām veicina sabiedrisko darbu veikšanu jebkurā nekustamajā īpašumā, ko tā savām vajadzībām izmanto Līgumslēdzēju pušu teritorijā vai šāda īpašuma apkaimē. 31. pants Ja tiek veikti 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētie uzdevumi, kā arī attiecīgā gadījumā uzdevumi, kas paredzēti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, starptautiskie nolīgumi un valstu noteikumi par piekļuvi attiecīgo Līgumslēdzēju pušu teritorijai, tās pārlidošanu un drošību Aģentūrai ir obligāti jāievēro, un tai ir jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to piemērošanu 32. pants Ja tiek veikti 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētie uzdevumi, kā arī attiecīgā gadījumā uzdevumi, kas paredzēti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Aģentūrai ir pienākums sniegt tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras to pieprasa, visu informāciju attiecībā uz gaisa kuģiem, kas tai kļuvusi zināma, veicot funkcijas, kuras saistītas ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses gaisa telpu, lai minētās Līgumslēdzējas puses varētu kontrolēt starptautisko nolīgumu un valstu noteikumu piemērošanu. 33. pants Līgumslēdzējas puses atzīst, ka Aģentūrai ir jāsasniedz finansiāls līdzsvars, un uzņemas to nodrošināt ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem saskaņā ar šajā Konvencijā un I pielikumā iekļautajos Aģentūras statūtos noteiktajām robežām un nosacījumiem. 34. pants 1. Visus strīdus, kuri starp divām vai vairāk Līgumslēdzējām pusēm vai starp vienu vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm un Organizāciju rodas par šīs Konvencijas interpretāciju, piemērošanu vai izpildi, jo īpaši attiecībā uz tās pastāvēšanu, tās spēkā esamību vai tās darbības izbeigšanu, un kurus sešu mēnešu laikā nav iespējams atrisināt tiešu sarunu ceļā vai citādi, iesniedz izskatīšanai Hāgas Pastāvīgajā šķīrējtiesā saskaņā ar minētās tiesas Fakultatīvo šķīrējtiesas reglamentu. 2. Šķīrējtiesnešu skaits ir trīs. 3. Šķīrējtiesas tiesvedība notiek Hāgā. Pastāvīgās šķīrējtiesas Starptautiskais birojs kalpo par kanceleju un sniedz administratīvus pakalpojumus saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas sniegtajiem norādījumiem. 4. Pastāvīgās šķīrējtiesas lēmumi strīda pusēm ir saistoši. 35. pants 1. Neskarot IV pielikuma noteikumu piemērošanu aeronavigācijas pakalpojumu maksu piespiedu piedziņas jomā, tikai Līgumslēdzēju pušu tiesu piekritībā ir izskatīt strīdus, kas starp Organizāciju, kuru pārstāv Aģentūras ģenerāldirektors, un jebkādu fizisku vai juridisku personu var rasties attiecībā uz Organizācijas izdotu aktu piemērošanu. 2. Neskarot IV pielikuma noteikumu piemērošanu aeronavigācijas pakalpojumu maksu piespiedu piedziņas jomā, procesu ierosina tajā valstī, kas ir Līgumslēdzēja puse: a) kurā ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese; b) kurā atbildētājs veic komercdarbību, ja tā pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese neatrodas nevienas Līgumslēdzējas puses teritorijā; c) kurā atbildētājam pieder aktīvi, ja piekritību nevar noteikt saskaņā ar šī punkta a) un b) apakšpunktu; d) kurā ir EUROCONTROL galvenā mītne, ja piekritību nevar noteikt saskaņā ar šī punkta a)-c) apakšpunktu. 36. pants 1. Grozījumi, kas saskaņā ar šajā Konvencijā paredzētajiem nosacījumiem veikti attiecībā uz I pielikumā iekļautajiem Aģentūras statūtiem, 16. pantu un turpmākajiem pantiem IV pielikumā iekļautajos noteikumos par aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu, ir spēkā un ir piemērojami Līgumslēdzēju pušu teritorijā. 2. Fiskālos noteikumus, kas iekļauti III pielikumā, un 1.-15. pantu noteikumos par aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu, kuri iekļauti IV pielikumā, Ģenerālā asambleja nevar grozīt. 3. Ikvienai Līgumslēdzējai pusei IV pielikums ir saistošs piecus gadus, skaitot no šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Šo piecu gadu termiņu automātiski pagarina par piecu gadu laikposmu. Līgumslēdzējai pusei, kura vismaz divus gadus pirms kārtējā laikposma beigām ir rakstiski informējusi Ģenerālo asambleju, ka tā nevēlas, lai tas tiktu pagarināts, pēc šī perioda beigām IV pielikums vairs nav saistošs. 4. Tiesības un pienākumus, kādi ir Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, vajadzības gadījumā var noteikt īpašā nolīgumā, kurš noslēgts starp to un Organizāciju. Šis nolīgums jāapstiprina ar vienprātīgu balsojumu Ģenerālajā asamblejā, Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, balsojumā nepiedaloties. 5. Līgumslēdzēja puse, kurai IV pielikums vairs nav saistošs, var jebkurā brīdī rakstiski paziņot Ģenerālajai asamblejai, ka tā vēlas, lai IV pielikuma noteikumi tai atkal būtu saistoši. Attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei IV pielikums atkal ir saistošs pēc sešiem mēnešiem no dienas, kurā Ģenerālā asambleja, lemjot ar visu to Līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu, kuras ir līdzdalīgas kopīgā sistēmā, ir pieņēmusi šo lūgumu. Minētajai Līgumslēdzējai pusei IV pielikums ir saistošs piecus gadus, skaitot no dienas, kurā IV pielikums tai atkal kļūst saistošs. Šo termiņu automātiski pagarina saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas minēti šā panta 3. punktā. 37. pants Līgumslēdzējas puses attiecībā uz Aģentūru apņemas nodrošināt to tiesību normu piemērošanu, kas paredzētas, lai nodrošinātu to sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, kuri nepieciešami ekspluatācijas pakalpojumu atbilstīgai veikšanai. 38. pants 1. Šī Konvencija ir grozīta ar 1981. gada 12. februāra protokolu un pēc tam ar protokolu, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē, tās spēkā esamības termiņš tiek pagarināts uz neierobežotu laiku. 2. Pēc tam, kad šī Konvencija, kuras spēkā esamības termiņš tiek pagarināts, būs bijusi spēkā divdesmit gadus, ikviena Līgumslēdzēja puse varēs izbeigt Konvencijas piemērošanu, sniedzot rakstisku paziņojumu Beļģijas Karalistes valdībai, kas par to informēs pārējo Līgumslēdzēju pušu valdības. Lēmums par izstāšanos stājas spēkā tā gada beigās, kas seko pēc tā, kura laikā paziņots par izstāšanos, ar nosacījumu, ka līdz šim datumam ir noslēgts šā panta 3. punktā paredzētais īpašais nolīgums. Pretējā gadījumā lēmums par izstāšanos stājas spēkā datumā, kas noteikts minētajā īpašajā nolīgumā. 3. Tiesības un pienākumus, jo īpaši finanšu jomā, Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, nosaka īpašā nolīgumā, kurš noslēgts starp to un Organizāciju. Šis nolīgums jāapstiprina ar vienprātīgu balsojumu Ģenerālajā asamblejā, Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas, balsojumā nepiedaloties. 4. Organizācijas darbību var izbeigt, ja Līgumslēdzēju pušu skaits samazinās, kļūstot mazāks par 50 % no to Līgumslēdzēju pušu skaita, kas parakstījušas iepriekš minēto 1997. gada protokolu, izņemot gadījumu, ja Ģenerālā asambleja, lemjot ar vienprātīgu balsojumu, pieņemt citu lēmumu. 5. Ja saskaņā ar to, kas minēts iepriekš, Organizācijas darbība tiek izbeigta, tās juridiskās personas statuss un tiesībspēja 4. panta izpratnē tiek saglabāta tās likvidācijas vajadzībām. 39. pants 1. Lai šai Konvencijai, kura grozīta ar 1981. gada 12. februāra protokolu un protokolu, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē, varētu pievienoties valsts, kas nav parakstījusi pēdējo no minētajiem protokoliem, ir nepieciešama Ģenerālās asamblejas piekrišana, kura pieņemta ar vienprātīgu balsojumu. 2. Par lēmumu pieņemt pievienošanos šādai valstij paziņo Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs. 3. Pievienošanās instrumentu deponē Beļģijas Karalistes valdībai, kura par informē visu parakstītājvalstu un to valstu valdības, kas pievienojušās. 4. Pievienošanās stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas. 40. pants 1. Šai Konvencijai, kura grozīta ar 1981. gada 12. februāra protokolu un protokolu, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē, ekonomiskās integrācijas reģionālās organizācijas var pievienoties saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem vienojas Līgumslēdzējas puses un šīs organizācijas, kurām piederīga viena vai vairākas parakstītājvalstis, un šie nosacījumi jāiekļauj Konvencijas papildprotokolā. 2. Pievienošanās instrumentu deponē Beļģijas Karalistes valdībai, kura par to informē pārējās Konvencijas dalībvalstis. 3. Ekonomiskās integrācijas reģionālas organizācijas pievienošanās stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas, ja ir stājies spēkā 1. punktā minētais papildprotokols. Šis Konvencijas konsolidētais teksts un tās pielikumi ir sagatavoti angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, itāliešu, nīderlandiešu, norvēģu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu, turku, ungāru, vācu un zviedru valodā. Saskaņā ar noslēguma klauzulu Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas 1960. gada 13. decembra Starptautiskajā konvencijā par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā noslēguma klauzulu 1981. gada 12. februāra protokolā, ar kuru groza minēto Konvenciju, kā arī noslēguma klauzulu protokolā, kas 1997. gadā atvērts parakstīšanai Briselē un ar ko minēto Konvenciju konsolidē pēc dažādajiem veiktajiem grozījumiem, neatbilstību gadījumā noteicošais ir teksts franču valodā. I PIELIKUMS AĢENTŪRAS STATŪTI Aģentūras Statūti 1. pants 1. Aģentūra ir institūcija, kurai uzdots īstenot mērķus un pildīt uzdevumus, kas minēti Konvencijā vai ko noteikusi Ģenerālā asambleja vai Padome, vai to palīgstruktūras. Tā sagatavo un iesniedz kompetentajām institūcijām priekšlikumus attiecībā uz to funkciju izpildi un to uzdevumu izpildi, kā arī attiecībā uz citiem uzdevumiem, kas deleģēti Organizācijai. Tā arī palīdz Ģenerālajai asamblejai un Padomei, kā arī to palīgstruktūrām to pārraudzības funkciju veikšanā. 2. Pildot savas funkcijas, Aģentūra, kad vajadzīgs, var izmantot palīdzību, ko sniedz civilie un militārie eksperti, kurus norīkojušas valstis vai attiecīgās pakalpojumu sniegšanas organizācijas. 3. Aģentūra kalpo par centralizācijas punktu sadarbībai un starpvaldību koordinācijai aeronavigācijas jomā. Tā iesniedz priekšlikumus un sniedz atbalstu, kas nepieciešams konverģencei saistībā ar vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un tās ieviešanai. 4. Tā sniedz regulēšanas, informācijas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumus Līgumslēdzējām pusēm un, pamatojoties uz nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Konvencijas 2. pantu, atzītām starptautiskajām organizācijām, kā arī valstīm, kas nav Līgumslēdzējas puses. 5. Konkrētāk, Aģentūra: a) koordinē Līgumslēdzēju pušu īstenošanas plānus, lai nodrošinātu konverģenci saistībā ar vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu; b) pārbauda aeronavigācijas jomas jautājumus, kurus izskatījusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (SCAO) vai citas starptautiskās organizācijas, kas nodarbojas ar civilo aviāciju, un koordinē un iesniedz grozījumus SCAO dokumentiem; c) sagatavo sīki izstrādātu plānu priekšlikumus attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu un sistēmu, jo īpaši Līgumslēdzēju pušu uz zemes un gaisa kuģos esošo navigācijas sistēmu, saskaņošanu un integrāciju, lai ieviestu vienotu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu; d) izstrādā priekšlikumus attiecībā uz gaisa telpas maršrutu un atbalsta struktūru stratēģiskās plānošanas un organizēšanas mehānismu, nodrošinot koordināciju ar valstu ieceltajiem civilajiem un militārajiem ekspertiem; e) izstrādā priekšlikumus attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumiem piemērojamo noteikumu saskaņošanu, izstrādā koordinētu vai kopīgu politiku, lai uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldību lidostu teritorijā un to apkārtnē, un veicina gaisa telpas lietošanas efektivitātes un elastīguma uzlabošanu civilajiem un militārajiem lietotājiem; f) iesniedz priekšlikumus vai konsultē attiecībā uz visiem vispārējās politikas un plānošanas aspektiem. Tās rīcības joma nav tikai maršruta gaisa satiksmes pārvaldība vien, bet attiecas arī uz lidojuma "no durvīm līdz durvīm" koncepciju, kas integrēta gaisa satiksmes pārvaldībā. Lai šajā jomā izstrādātu priekšlikumus, tā izmanto valstu ekspertu palīdzību; g) pēta un veicina pasākumus, kas var palielināt efektivitāti un rentabilitāti aeronavigācijas jomā; h) izstrādā kopīgus kritērijus, procedūras un metodes, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un gaisa satiksmes pakalpojumu iespējami lielāku efektivitāti un kvalitāti; i) koordinē valstu gaisa satiksmes pārvaldības organizāciju pētniecības, attīstības, testu un novērtēšanas (RDTE) programmas, jo īpaši rezultātu apkopošanu un izplatīšanu; j) īsteno kopīgu izpēti, testus un lietišķus pētījumus, kā arī cita veida tehnisko attīstību; k) nosaka, projektē, izstrādā, apstiprina un organizē vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanu Padomes vadībā. 6. Kad Aģentūra nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus, tās uzdevums ir: a) novērst sadursmes starp gaisa kuģiem; b) nodrošināt precīzu un ātru gaisa satiksmes plūsmu; c) sniegt informāciju un ieteikumus, kas ir noderīgi drošai un efektīvai lidojumu veikšanai; d) informēt attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kuriem vajadzīga meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un vajadzības gadījumā palīdzēt šīm organizācijām. 7. Aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar lietotāju organizācijām, lai pēc iespējas efektīvāk un ekonomiskāk apmierinātu civilās aviācijas vajadzības. Tā strādā ciešā sadarbībā ar militārajām struktūrām, lai tādā pašā veidā apmierinātu militārās aviācijas īpašās vajadzības. 8. Lai izpildītu savu uzdevumu, Aģentūra var būvēt ēkas un uzstādīt iekārtas, kas tai nepieciešamas. Tomēr tā izmanto valstu tehnisko dienestu pakalpojumus un valstij piederošās iekārtas ikreiz, kad tas ir pamatoti no tehniskā un ekonomikas viedokļa, lai nepieļautu darba dubultošanu. 2. pants 1. Ņemot vērā Ģenerālajai asamblejai un Padomei piešķirtās pilnvaras, Aģentūru vada ģenerāldirektors, kam ir plaša pārvaldības brīvība attiecībā uz tā rīcībā nodoto tehnisko, finansiālo un personālresursu likšanu lietā, izmantošanu un pienācīgu darbību. Viņš šajā ziņā īsteno iniciatīvas, kuras uzskata par nepieciešamām savu pienākumu izpildei. 2. Taču, lai turpmāk minētos dokumentus iesniegtu apstiprināšanai Padomē, ģenerāldirektoram saskaņā ar Konvenciju ir: a) jāizstrādā ikgadējā un piecu gadu darba programma, norādot ietekmi uz izmaksu un vienoto likmju izmaiņām; b) jāizstrādā piecu gadu finanšu plānus un budžets, tostarp finanšu saistības, un saskaņā ar IV pielikumā paredzētajiem nosacījumiem - vienotās likmes un tarifi; c) jāsniedz Padomei gada pārskats par Organizācijas darbībām un finanšu stāvokli; d) jāierosina principi, kas nosaka Aģentūras vispārējo struktūru - šīs struktūras aspekti ir tikai un vienīgi ģenerāldirektora kompetencē. 3. Turklāt ģenerāldirektors: a) iesniedz regulārus pārskatus un prasa Padomes norādījumus ikreiz, kad pastāv risks, ka netiks sasniegti mērķi, kad pastāv risks, ka var tikt pārsniegti termiņi vai maksimālās summas, vai gadījumos, kad attiecībā uz programmām tiek veikti būtiski grozījumi; b) veic sarunas par Konvencijas 2. pantā paredzētajiem nolūgumiem saskaņā ar Padomes sniegtajiem norādījumiem. 3. pants Ģenerāldirektors izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē nolikumu par iepirkumiem attiecībā uz: a) līgumu slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi Organizācijai; b) preču un pakalpojumu sniegšanu no Organizācijas puses; c) nevajadzīgu aktīvu pārdošanu vai atsavināšanu. 4. pants Ģenerāldirektors izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē finanšu nolikumu, kurā cita starpā paredz noteikumus, kas regulē valstu iemaksu veikšanu, kā arī noteikumus par to, kā Aģentūra var izmantot aizņēmumus, un rūpējas par pareizu finanšu pārvaldību, tostarp iekšējo auditu. 5. pants 1. Neskarot Līgumslēdzēju pušu tiesības iesniegt priekšlikumus, ģenerāldirektors izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē Aģentūras personāla administratīvo reglamentu: a) tajā cita starpā jābūt noteikumiem par personāla pilsonību, atlases un pieņemšanas procedūrām un principiem, atalgojuma skalām, pensijām, iekšējo nodokli, nesavietojamību, profesionālo noslēpumu un dienesta turpināmību; b) Aģentūras darbiniekus izraugās no Līgumslēdzēju pušu pilsoņu vidus. Tādu valstu personālu, kas nav Līgumslēdzējas puses, var nodarbināt saskaņā ar Konvencijas 2. panta 3. punktā paredzētajiem nolīgumiem vai izņēmuma kārtā saskaņā ar ģenerāldirektora pienācīgi pamatotu lēmumu. 2. Tikai Starptautiskās Darba organizācijas Administratīvās tiesas piekritībā ir izskatīt strīdus starp Organizāciju un Aģentūras personālu - nevienai citai tiesai, ne valsts, ne starptautiskajai, šādas piekritības nav. 6. pants 1. Ģenerāldirektoru uz pieciem gadiem ar svērto balsu vairākumu ieceļ Ģenerālā asambleja, ja šis vairākums sasniedz trīs ceturtdaļas no svērtajām balsīm saskaņā ar Konvencijas 11. pantā paredzētajiem svērumiem un vismaz trīs ceturtdaļas no balsojušo Līgumslēdzēju pušu skaita. Tā mandātu var saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem pagarināt vienu reizi. Ģenerāldirektora statūtus apstiprina Padome. 2. Ģenerāldirektors pārstāv Organizāciju tiesā un visos civilajos jautājumos. 3. Turklāt saskaņā ar Ģenerālās asamblejas un Padomes pieņemto politiku Ģenerāldirektors: a) saskaņā ar personāla nolikumu var pieņemt darbā darbiniekus, kā arī atstādināt viņus no amata; iecelšanai uz piecu gadu termiņu A1 un A2 pakāpes amatos ar iespēju pilnvaru termiņu pagarināt vienu reizi vispārējos gadījumos ir nepieciešams Padomes apstiprinājums; b) var veikt aizņēmumus saskaņā ar finanšu nolikumā paredzētajiem nosacījumiem un ievērojot ierobežojumus, ko šajā ziņā noteikusi Padome; c) var slēgt līgumus saskaņā ar 3. pantā minēto nolikumu par iepirkumiem un ievērojot ierobežojumus, ko šajā ziņā noteikusi Padome; d) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē noteikumus par datu aizsardzību, kas paredzēti Konvencijas 7. panta 2. punkta l) apakšpunktā; e) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Padomē noteikumus un procedūras, kas piemērojamas standartiem, specifikācijām un praksei gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu un pakalpojumu jomā. 4. Ģenerāldirektors savas funkcijas pilda bez iepriekšējas apspriešanās ar Padomi, bet to pastāvīgi informē par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar iepriekš minētajām pilnvarām. 5. Padome pieņem nosacījumus ģenerāldirektora aizvietošanai gadījumos, kad tas nevar pildīt savus pienākumus. 7. pants 1. Budžetam jābūt līdzsvarotam ienākumu un izdevumu ziņā. Visi Aģentūras ienākumi un izdevumi ir jāparedz par katru finanšu gadu. 2. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī. 3. Budžeta projektu un piecu gadu finanšu plānu ģenerāldirektors iesniedz apstiprināšanai Padomē ne vēlāk kā iepriekšējā gada 31. oktobrī. 8. pants 1. Organizācija var starptautiskajos finanšu tirgos aizņemties līdzekļus, kas nepieciešami tās uzdevumu izpildei. 2. Organizācija var izdot aizņēmumus kādas Līgumslēdzējas puses finanšu tirgos saskaņā ar valsts regulējumu, kas piemērojams iekšējo aizņēmumu emisijām, vai gadījumā, ja šāda regulējuma nav, - ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses piekrišanu. 3. Finanšu nolikumā nosaka procedūras, saskaņā ar kurām Organizācija veic un atmaksā aizņēmumus. 4. Katrā budžetā un katrā piecu gadu finanšu plānā nosaka maksimālo summu, ko Organizāciju var aizņemties to gadu laikā, uz kuriem attiecas budžets un piecu gadu finanšu plāns. 5. Gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta noteikumi, Organizācija darbojas saskaņoti ar Līgumslēdzēju valstu kompetentajām iestādēm vai emisijas bankām. 9. pants Budžetu un piecu gadu finanšu plānu attiecīgā finanšu gada laikā var pārskatīt, ja to prasa apstākļi, saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti to izstrādei un apstiprināšanai. 10. pants 1. Visu Aģentūras budžeta ienākumu un izdevumu pārskatus un Aģentūras finanšu pārvaldību katru gadu pārbauda Audita grupa. 2. Audita grupai tās uzdevumu izpildē palīdz ārēji auditori konsultanti. Ārējo auditoru konsultantu sabiedrību uz trim gadiem ieceļ Padome saskaņā ar Konvencijas 7. panta 2. punkta f) apakšpunktu. 3. Mērķis pārbaudei, ko Audita grupa veic ar ārējo auditoru konsultantu palīdzību, ir konstatēt ienākumu un izdevumu likumīgumu un nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību. Katra finanšu gada beigās Audita grupa iesniedz Padomei pārskatu, kuram pievienoti Aģentūras apsvērumi. Padome var likt Aģentūrai veikt atbilstošus pasākumus, kas ieteikti audita pārskatā, saskaņā ar Konvencijas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu. 4. Audita grupa rūpējas par to, lai saskaņā ar labas pārvaldības praksi un principiem Aģentūrā tiktu ieviests atbilstošs iekšējās kontroles mehānisms. 5. Audita grupa var saskaņā ar savu mandātu izskatīt citus finanšu jautājumus, kas attiecas uz Aģentūru. 11. pants 1. Aģentūras dienestos pēc Padomes pieprasījuma, rīkojoties pēc savas ierosmes vai pēc ģenerāldirektora pieprasījuma, var tikt veiktas administratīvās un tehniskās inspekcijas. 2. Šīs inspekcijas veic pārstāvji no Līgumslēdzēju pušu pārvaldes iestādēm, vajadzības gadījumā izmantojot ārēju palīdzību. Katru inspekcijas grupu veido vismaz divas personas ar atšķirīgu pilsonību. Katrā inspekcijas grupā, ja iespējams, jābūt vienai personai, kas piedalījusies iepriekšējā misijā. 12. pants Padome nosaka Aģentūras darba valodas. 13. pants Aģentūra izdod savai darbībai nepieciešamās publikācijas. 14. pants Visi šo statūtu grozījumu projekti tiek iesniegti apstiprināšanai Ģenerālajā asamblejā saskaņā ar Konvencijas 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumiem. II PIELIKUMS LIDOJUMU INFORMĀCIJAS RAJONI Lidojumu informācijas rajoni Vācijas Federatīvā Republika Berlīnes augšējais lidojumu informācijas rajons Hanoveres augšējais lidojumu informācijas rajons Reinas augšējais lidojumu informācijas rajons Brēmenes lidojumu informācijas rajons Diseldorfas lidojumu informācijas rajons Frankfurtes lidojumu informācijas rajons Minhenes lidojumu informācijas rajons Berlīnes lidojumu informācijas rajons Austrijas Republika Vīnes lidojumu informācijas rajons Beļģijas Karaliste - Luksemburgas Lielhercogiste Briseles augšējais lidojumu informācijas rajons Briseles lidojumu informācijas rajons Bulgārijas Republika Sofijas lidojumu informācijas rajons Varnas lidojumu informācijas rajons Kipras Republika Nikozijas lidojumu informācijas rajons Horvātijas Republika Zagrebas lidojumu informācijas rajons Dānijas Karaliste Kopenhāgenas lidojumu informācijas rajons Spānijas Karaliste Madrides augšējais lidojumu informācijas rajons Madrides lidojumu informācijas rajons Barselonas augšējais lidojumu informācijas rajons Barselonas lidojumu informācijas rajons Kanāriju salu augšējais lidojumu informācijas rajons Kanāriju salu lidojumu informācijas rajons Francijas Republika - Monako Firstiste (*) Francijas augšējais lidojumu informācijas rajons Parīzes lidojumu informācijas rajons Brestas lidojumu informācijas rajons Bordo lidojumu informācijas rajons Marseļas lidojumu informācijas rajons (*) Reimsas lidojumu informācijas rajons Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste Skotijas augšējais lidojumu informācijas rajons Skotijas lidojumu informācijas rajons Londonas augšējais lidojumu informācijas rajons Londonas lidojumu informācijas rajons Grieķijas Republika Atēnu augšējais lidojumu informācijas rajons Atēnu lidojumu informācijas rajons Ungārijas Republika Budapeštas lidojumu informācijas rajons Īrija Šanonas augšējais lidojumu informācijas rajons Šanonas lidojumu informācijas rajons Šanonas okeāna pārejas rajons, ko norobežo šādas koordinātas: 51° Ziemeļu platuma un 15° Rietumu garuma, 51° Ziemeļu platuma un 8° Rietumu garuma, 48°30 Ziemeļu platuma un 8° Rietumu garuma, 49° Ziemeļu platuma un 15° Rietumu garuma, 51° Ziemeļu platuma un 15° Rietumu garuma lidojuma 55. līmenī un augstāk. Itālijas Republika Milānas augšējais lidojumu informācijas rajons Romas augšējais lidojumu informācijas rajons Brindizi augšējais lidojumu informācijas rajons Milānas lidojumu informācijas rajons Romas lidojumu informācijas rajons Brindizi lidojumu informācijas rajons Maltas Republika Maltas lidojumu informācijas rajons Norvēģijas Karaliste Oslo augšējais lidojumu informācijas rajons Stavangeras augšējais lidojumu informācijas rajons Trondheimas augšējais lidojumu informācijas rajons Bodo augšējais lidojumu informācijas rajons Oslo lidojumu informācijas rajons Stavangeras lidojumu informācijas rajons Trondheimas lidojumu informācijas rajons Bodo lidojumu informācijas rajons Bodo okeāna lidojumu informācijas rajons Nīderlandes Karaliste Amsterdamas lidojumu informācijas rajons Portugāles Republika Lisabonas augšējais lidojumu informācijas rajons Lisabonas lidojumu informācijas rajons Santamarijas lidojumu informācijas rajons Rumānija Bukarestes lidojumu informācijas rajons Slovākijas Republika Bratislavas lidojumu informācijas rajons Slovēnijas Republika Ļubļanas lidojumu informācijas rajons Zviedrijas Karaliste Malmes augšējais lidojumu informācijas rajons Stokholmas augšējais lidojumu informācijas rajons Sundsvalas augšējais lidojumu informācijas rajons Malmes lidojumu informācijas rajons Stokholmas lidojumu informācijas rajons Sundsvalas lidojumu informācijas rajons Šveices Konfederācija Šveices augšējais lidojumu informācijas rajons Šveices lidojumu informācijas rajons Čehijas Republika Prāgas lidojumu informācijas rajons Turcijas Republika Ankaras lidojumu informācijas rajons Stambulas lidojumu informācijas rajons III PIELIKUMS FISKĀLIE NOTEIKUMI Fiskālie noteikumi 1. pants 1. Neskarot Konvencijas 22. un 23. pantā paredzētos atbrīvojumus, gadījumos, kad Organizācija, pildot savus oficiālos uzdevumus, veic lielas preču iegādes vai izmanto lielas vērtības pakalpojumus, kuru vērtību ietekmē nodokļi, nodevas vai netiešie nodokļi (tostarp nodokļi, nodevas vai netiešie nodokļi, ko iekasē par importa piegādēm, kuras nav minētas Konvencijas 23. panta 1. punktā), dalībvalstu valdības, cik vien iespējams, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šādu ietekmi, vai nu koriģējot finanšu iemaksas, ko maksā Organizācijai, vai arī atlīdzinot Organizācijai šādu nodokļu, nodevu vai netiešo nodokļu summu; var piemērot arī atbrīvojumu no šādiem nodokļiem, nodevām vai netiešiem nodokļiem. 2. Attiecībā uz maksājumiem, kas Organizācijai jāveic dalībvalstīm par šo valstu veiktajiem ieguldījumiem, un ciktāl Organizācijai ir jāatlīdzina atbilstošie izdevumi, minētās valstis nodrošina to, lai rēķinā, ko tās iesniedz Organizācijai, nebūtu iekļauti nodokļi, nodevas vai netiešie nodokļi, no kuriem Organizācija ir atbrīvota, kurus tai atlīdzinās vai attiecībā uz kuriem tiks koriģētas finanšu iemaksas Organizācijai, ja Organizācija ieguldījumus veikusi pati. 3. Šā panta noteikumi neattiecas uz nodokļiem, nodevām vai netiešajiem nodokļiem, kurus iekasē kā atlīdzību par vispārējas nozīmes pakalpojumiem. 2. pants Organizācijas iegādātās preces, uz ko attiecas 1. panta 1. punkts, drīkst pārdot vai atsavināt tikai saskaņā ar attiecīgo valstu valdību pieņemtajiem nosacījumiem. 3. pants 1. Aģentūras ģenerāldirektors un Organizācijas darbinieki Organizācijas labā maksā nodokli no sava atalgojuma un algas, ko tiem maksā minētā Organizācija, saskaņā ar Ģenerālās asamblejas pieņemtajiem noteikumiem un nosacījumiem. Atalgojums un algas ir atbrīvoti no valsts piemērotā ienākuma nodokļa. Tomēr dalībvalstis var ņemt vērā atalgojumu un algas, kas atbrīvotas no valsts piemērotā ienākuma nodokļa, kad tās nosaka summu nodoklim, kas piemērojams citiem šāda atalgojuma vai algu saņēmēju ienākumiem. 2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz Organizācijas maksātajām pensijām un pabalstiem. 3. Dalībvalstīm periodiski paziņo to darbinieku un bijušo darbinieku vārdu, amatu, adresi, atalgojumu un attiecīgā gadījumā pensiju, uz kuriem attiecas šā panta 1. un 2. punkts. 4. pants Saistībā ar šā pielikuma piemērošanu Organizācija rīkojas, savu darbību saskaņojot ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm. 5. pants 1. Ar šo pielikumu aizstāj Konvencijas papildprotokolu, ko parakstīja 1970. gada 6. jūlijā Briselē un kas grozīts ar protokolu, kuru parakstīja 1978. gada 21. novembrī Briselē, kas abi grozīti ar XXXVIII pantu protokolā, kuru parakstīja 1981. gada 12. februārī Briselē un ar kuru grozīja Konvenciju. 2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteikumiem pienākumi, kas izriet no 1970. gada 6. jūlija papildprotokola 3. panta, paliek spēkā līdz pilnīgai parādu un saistību izpildei. IV PIELIKUMS NOTEIKUMI PAR AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU MAKSU KOPĪGO SISTĒMU Noteikumi par aeronavigācijas pakalpojumu maksu kopīgo sistēmu 1. pants Līgumslēdzējas puses vienojas turpināt pārvaldīt kopīgo sistēmu aeronavigācijas pakalpojumu maksu noteikšanai, rēķinu izrakstīšanai par šādiem maksājumiem un to iekasēšanai, piemērojot vienu vienīgu maksājumu par lidojumu, un šim nolūkam izmantot EUROCONTROL pakalpojumus. 2. pants Organizācija nosaka aeronavigācijas pakalpojumu maksas, kuras piemēro maršruta aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem, izraksta par tiem rēķinus un tās iekasē pēc to Līgumslēdzēju pušu priekšlikuma, kuras ir līdzdalīgas kopīgajā aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmā. 3. pants Aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā Padome izveido struktūru, kas nodarbojas ar to Ģenerālās asamblejas lēmumu izpildes kārtības noteikšanu, kuri pieņemti aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā, un ar Aģentūras uzdevumu pārraudzību šajā jomā. Konkrētāk, Padome: a) sagatavo Ģenerālās asamblejas lēmumus, kas pieņemti aeronavigācijas pakalpojumu maksu politikas jomā; b) nosaka norēķinu vienību, kurā izsaka aeronavigācijas pakalpojumu maksas; c) saskaņā ar lēmumiem, kuri pieņemti atbilstoši Konvencijas 6. panta 2. punktam, pieņem sistēmas piemērošanas nosacījumus, tostarp maksāšanas nosacījumus, kā arī vienotās likmes, tarifus un to piemērošanas laikposmu; d) apstiprina ziņojumus par EUROCONTROL darbību aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā; e) pieņem finanšu nolikumu, kas piemērojams aeronavigācijas pakalpojumu maksu sistēmai; f) apstiprina budžeta pielikumus attiecībā uz EUROCONTROL darbību aeronavigācijas pakalpojumu maksu jomā. 4. pants Aeronavigācijas pakalpojumu maksas, kas parādās Organizācijas izdotā rēķinā, ir vienots maksājums, kas jāveic par katru lidojumu, un tas ir parāds, kas pienākas tikai EUROCONTROL un kas maksājams tās mītnes vietā. 5. pants 1. Maksa pienākas no personas, kas gaisa kuģi ekspluatējusi laikā, kad noticis lidojums. Maksa ir privileģēts parāds, kas gulstas uz gaisa kuģi, par kuru pienākas maksa, neatkarīgi no tā, kā rīcībā tas atrodas, ja to atļauj attiecīgās Līgumslēdzēju pušu valsts tiesību akti. 2. Ja lidojuma identifikācijai tiek izmantots SCAO identifikācijas numurs vai jebkāds cits atzīts identifikācijas numurs, tad EUROCONTROL par operatoru var uzskatīt gaisa kuģu ekspluatācijas organizāciju, kurai šis identifikācijas numurs ir piešķirts vai tiek piešķirts lidojuma brīdī vai kura ir identificēta iesniegtajā lidojuma plānā, vai kura ar SCAO identifikācijas numura vai jebkāda cita atzīta identifikācijas numura izmantošanu ir identificēta saziņā ar gaisa satiksmes kontroles dienestiem, vai jebkādā citā veidā. 3. Gadījumā, ja operatora identitāte nav zināma, uzskata, ka operators ir gaisa kuģa īpašnieks, kamēr netiek noteikts, ka šāds statuss bijis citai personai. 4. Gaisa kuģa operators un īpašnieks ir solidāri atbildīgi par to, lai attiecīgā maksa tiktu veikta, ja to atļauj attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesību akti. 6. pants 1. Ja maksājamā summa netiek samaksāta, var veikt piespiedu piedziņas pasākumus, tostarp izmantojot gaisa kuģu aizturēšanu un pārdošanu, ja to atļauj tās Līgumslēdzējas puses valsts tiesību akti, kuras teritorijā nolaidies attiecīgais gaisa kuģis. 2. Šie pasākumi pēc EUROCONTROL pieprasījuma var ietvert arī to, ka Līgumslēdzēja puse vai jebkāda cita kompetentā iestāde pārskata administratīvās atļaujas, kas saistītas ar gaisa pārvadājumu darbību vai ar gaisa satiksmes pārvaldību un kas izdotas lietotājam, no kura pienākas samaksa, ja to atļauj attiecīgie tiesību akti. 7. pants 1. Nesamaksātās summas piedziņas procedūru ierosina vai nu EUROCONTROL, vai pēc EUROCONTROL pieprasījuma Līgumslēdzēja puse, vai arī kāda cita institūcija, kuru šajā ziņā pilnvarojusi Līgumslēdzēja puse. 2. Piedziņu veic tiesas ceļā vai administratīvā ceļā. 3. Ikviena Līgumslēdzēja puse informē EUROCONTROL par procedūrām, kas piemērojamas attiecīgajā valstī, kā arī kompetentās tiesas vai administratīvās iestādes. 8. pants Piedziņas procedūru ierosina tās Līgumslēdzējas puses teritorijā: a) kurā ir parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese; b) kurā parādnieks veic komerciālu darbību, ja tā pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese nav nevienas Līgumslēdzējas puses teritorijā; c) kurā parādniekam pieder aktīvi, ja piekritību nevar noteikt saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu; d) kurā ir EUROCONTROL mītne, ja piekritību nevar noteikt saskaņā ar šā punkta a)- c) apakšpunktu. 9. pants 1. Šā pielikuma 5., 6., 7. un 8. panta noteikumi neliedz Līgumslēdzējām pusēm vai Līgumslēdzēju pušu pilnvarotām iestādēm, rīkojoties pēc EUROCONTROL pieprasījuma, nesamaksātās summas piedziņu veikt, aizturot vai piespiedu kārtā pārdodot gaisa kuģus saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses administratīvo vai tiesas procedūru. 2. Aizturēšanas vai piespiedu pārdošanas tiesības attiecas arī uz aizturētā vai pārdotā gaisa kuģa iekārtām, rezerves daļām, degvielu, aprīkojumu un dokumentiem. 3. Aizturēšanas un piespiedu pārdošanas likumīgumu un spēkā esamību nosaka saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem, kuras teritorijā notikusi aizturēšana. 10. pants EUROCONTROL ir tiesības celt prasību to valstu tiesās un kompetentajās administratīvajās iestādēs, kuras nav Konvencijas dalībvalstis. 11. pants Pārējās Līgumslēdzējas puses atzīst un izpilda šādus lēmumus, ko pieņēmusi kāda Līgumslēdzēja puse: a) galīgus tiesas spriedumus; b) administratīvus lēmumus, kurus varēja pārsūdzēt tiesā, bet vairs nevar vai nu tāpēc, ka tiesa pārsūdzību noraidījusi ar galīgu spriedumu, vai arī tāpēc, ka prasītājs savu pārsūdzību atsaucis, vai arī tāpēc, ka pagājis pārsūdzības iesniegšanas termiņš. 12. pants Lēmumus, kas minēti 11. pantā, neatzīst un neizpilda šādos gadījumos: a) ja sākotnējās Līgumslēdzējas puses tiesai vai administratīvajai iestādei nebija piekritības saskaņā ar 8. pantā minētajiem noteikumiem; b) ja lēmums ir pretrunā pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses sabiedriskajai kārtībai; c) ja parādnieks netika laikus informēts par administratīvo lēmumu attiecībā uz lietas ierosināšanu, lai varētu aizstāvēties vai iesniegt pārsūdzību tiesā; d) ja sākotnēji ierosināto lietu attiecībā uz tām pašām aeronavigācijas pakalpojumu maksām izskata pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses tiesa vai administratīvā iestāde; e) ja lēmums nav saderīgs ar citu lēmumu, kas attiecas uz tām pašām aeronavigācijas pakalpojumu maksām un kas pieņemts valstī, kura ir pieprasījumu saņēmusī Līgumslēdzēja puse; f) ja, lai pieņemtu savu lēmumu, sākotnējās Līgumslēdzējas puses tiesa vai administratīvā iestāde, izskatot jautājumu par fizisko personu stāvokli vai tiesībspēju, laulību režīmu, testamentiem un mantojumiem, nav ievērojusi kādu pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses starptautisko privāto tiesību noteikumu, ja vien tās lēmums nenoved pie tāda paša iznākuma, kāds būtu, ja tā būtu piemērojusi minētās Līgumslēdzējas puses starptautisko privāto tiesību noteikumus. 13. pants Lēmumus, kas minēti 11. pantā un kas sākotnējā Līgumslēdzējā pusē ir izpildāmi, izpilda saskaņā ar pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses spēkā esošajiem tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā konkrētam lēmumam attiecībā uz izpildraksta izdošanu pietiek ar pieprasījumu saņēmušās valsts tiesas vai administratīvas iestādes pieprasījumu. 14. pants 1. Pieprasījumam pievieno: a) lēmuma eksemplāru; b) gadījumā, ja tiesas lēmums pieņemts bez atbildētāja klātbūtnes, - apliecinātu tā dokumenta kopiju, kas pierāda, ka parādnieks ir laikus saņēmis paziņojumu vai brīdinājumu par lietas ierosināšanu; c) administratīva lēmuma gadījumā - dokumentu, kas pierāda, ka ir izpildītas 11. pantā paredzētās prasības; d) ikvienu dokumentu, kas pierāda, ka sākotnējā Līgumslēdzējā pusē lēmums ir izpildāms un ka parādnieks ir laikus saņēmis paziņojumu par lēmumu. 2. Ja to prasa pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses tiesa vai administratīvā iestāde, tad jāiesniedz pienācīgi apliecināts dokumentu tulkojums. Nav nepieciešami nekādi tiesību akti vai analoģiskas formalitātes. 15. pants 1. Pieprasījumu var noraidīt tikai kāda no 12. pantā paredzēto iemeslu dēļ. Pieprasījumu saņēmušajā Līgumslēdzējā pusē lēmumu nekādā gadījumā nedrīkst pārskatīt pēc būtības. 2. Procedūru attiecībā uz lēmuma atzīšanu un izpildi regulē pieprasījumu saņēmušās Līgumslēdzējas puses tiesību akti, ciktāl Konvencijā nav noteikts citādi. 16. pants EUROCONTROL iekasēto summu izmaksā Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar Padomes lēmumā paredzētajiem nosacījumiem. 17. pants Kad kāda Līgumslēdzēja puse ir atguvusi noteiktu parādu, faktiski iekasēto summu pēc iespējas ātrāk pārskaita EUROCONTROL, kas piemēro 16. pantā paredzēto procedūru. Piedziņas izdevumi, kas radušies šai Līgumslēdzējai pusei, jāsedz EUROCONTROL.