2. Article

Situācijas raksturojums Kompensāciju likums paredz šādus kompensāciju veidus: 1) atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem; 2) zemes atpirkšanu; 3) atbalsta maksājumus par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, kuras nevar pretendēt uz atbalsta maksājumiem no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem (turpmāk - atbalsta maksājumi). 2.1. Atlīdzība par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi atlīdzības aprēķināšanu un izmaksu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Ar Ministru kabineta 2006.gada 21.septembra rīkojumu Nr.714 "Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu atlīdzību apmēra novērtēšanai un atlīdzību izmaksai" no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem Dabas aizsardzības pārvaldei piešķirti 3 886 000 latu, tai skaitā atlīdzības izmaksai - 3 500 200 latu un atlīdzības apmēra novērtēšanas un zemes atpirkšanas organizēšanas izdevumu segšanai - 385 800 latu. Atbilstoši Kompensāciju likuma nosacījumiem uz atlīdzību var pretendēt meža īpašnieki, kuru mežos noteikti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi (jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) aizliegums visā kalendāra gadā, kā arī kopšanas cirtes aizliegums visā kalendāra gadā). Šie ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad: 1) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu; 2) noslēgts līgums ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" par zemes īpašuma izpirkšanu; 3) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā; 4) pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā; 5) attiecīgais zemes īpašums pieņemts mantojumā. Līdz 2009.gada 31.decembrim kompensācijās ir izmaksāti 3 900 200 latu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumu Nr.219 "Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību" (turpmāk - MK noteikumi) 23.punktu, ja atlīdzības apmērs ir lielāks par 30 000 latiem (līdz 2008.gada 1.augustam - 10 000 latiem), atlīdzību izmaksā nākamajos gados. Naudas summa, kas ir piešķirta, bet saskaņā ar MK noteikumu attiecīgo punktu vēl nav izmaksāta, ir 1 352 788 lati (par atlīdzības piešķiršanu ir pieņemti attiecīgi lēmumi; par 2009.gadu ir jāizmaksā 576 885 lati un 2010.gadā atliktajos maksājumos būtu jāizmaksā 775 902 lati). Minēto summu 2010.gadā plānots segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem 2011.gadā atliktajos maksājumos vēl ir jāizmaksā 308 400,31 lats. Šobrīd vēl nav pieņemts lēmums par naudas izmaksu 35 īpašniekiem, bet ir atzīts, ka kompensācija viņiem pienākas, kā arī ir veikta īpašuma novērtēšana. Šiem īpašniekiem jau 2009.gadā bija jāizmaksā kompensācijas 593 721 lata apmērā. Tā kā tas nav izdarīts, tad minētās izmaksas jāplāno 2011.gadā. Tādējādi Dabas aizsardzības pārvalde un Vides ministrija ir apzinājusi problēmu, ka ir zināms loks privātpersonu, attiecībā uz kurām jau bija izdots labvēlīgs administratīvais akts par kompensāciju izmaksu vai kuras 2009.gadā bija iesniegušas iesniegumu, un Dabas aizsardzības pārvaldei bija pienākums izdot administratīvo aktu par kompensācijas piešķiršanu, taču faktiski izmaksāt kompensāciju vai izdot labvēlīgu administratīvo aktu nav iespējams, jo nav pieejami budžeta līdzekļi. Atlīdzību neizmaksāšana papildus vispārējai ekonomiskajai stagnācijai ir izraisījusi zemes īpašnieku neapmierinātību par to, ka netiek izmaksātas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā arī par dabas aizsardzības sistēmu kopumā. Vairākos gadījumos zemes īpašnieki ir uzsākuši tiesvedību, jo nav izpildīts jau agrāk izdots šīm privātpersonām labvēlīgs administratīvais akts par kompensāciju izmaksu. Satversmes tiesas praksē vairākkārt analizēts tiesiskās paļāvības princips. Satversmes tiesa 2004.gada 25.oktobra spriedumā lietā Nr.2004-03-01 ir atzinusi, ka indivīds var atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu tikai tādā gadījumā, ja likumdevēja iepriekš noteiktais tiesiskais regulējums radījis pamatu tiesiskajai paļāvībai. Kompensāciju likums stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī. Kompensāciju likuma 1.panta pirmās daļas 1.punktā atlīdzība ir noteikta kā maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ. No minētās tiesību normas indivīdam var rasties tiesiskā paļāvība, ka, īstenojoties normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, viņam būs tiesības saņemt atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem viņam piederošajā nekustamajā īpašumā. Tātad - neizmaksājot minēto atlīdzību, nav iespējams segt zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu. Šī iemesla dēļ privātpersonām varētu būt pamats tiesiskajai paļāvībai uz kompensāciju. Tajā pašā laikā zemes īpašniekiem, kuriem vēl nav aprēķināta atlīdzība par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, netiek ierobežotas tiesības uz kompensāciju, jo Kompensāciju likuma 4.panta 1.punktā ietvertais tiesiskais regulējums par personu subjektīvajām tiesībām prasīt no valsts kompensāciju paliek nemainīgs, taču nepieciešamās darbības atlīdzības aprēķināšanai un attiecīgi izmaksai atbildīgā valsts iestāde varēs veikt turpmākajos gados, ja šim mērķim tiks piešķirts finansējums, tādējādi nodrošinot indivīdu tiesību īstenošanu. 2.2. Zemes atpirkšana Zemes atpirkšana ir paredzēta kā tāda īpaši aizsargājamā dabas teritorijā esoša zemesgabala (vai tā daļas) atpirkšana, uz kura neatrodas būves (ēkas). Kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu nosaka naudā. Ja atpērk tikai daļu no nekustamā īpašuma, ēku (būvju) īpašnieki (ievērojot teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto jaunveidojamā nekustamā īpašuma minimālo platību) var saglabāt īpašumā: a) lauku apvidos - zemi, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi; b) pilsētās - zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei). Tiesību normas par zemes atpirkšanu papildus Kompensāciju likumam ir ietvertas arī Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumos Nr.491 "Noteikumi par prioritāro secību zemesgabalu atpirkšanai un kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību" un Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumos Nr.507 "Noteikumi par zemesgabala vērtības noteikšanu zemes atpirkšanas vajadzībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās". Kompensāciju likuma 24.pants nosaka, ka no 2012.gada atpērkama zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā. Sākot ar 2016.gadu atpērkama zeme, kura iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, ja uz šo zemi ir atjaunotas īpašuma tiesības. 2.3. Atbalsta maksājumi Atbalsta maksājumu ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību no valsts budžeta. Atbalsta maksājumu izmaksu par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, ir plānots uzsākt ar 2012.gadu (nevis 2008.gadu). Atbalsta maksājumu noteiktais apmērs ir pielīdzināts Lauku atbalsta dienesta maksājumiem par Eiropas nozīmes dabas teritorijām Natura 2000. Lai ieviestu atbalsta maksājumus, papildus nepieciešami 140 000 latu gadā. Šāds finansējums valsts budžetā 2008.gadā netika piešķirts, un, ņemot vērā ekonomisko situāciju, nepieciešamais finansējums, visticamāk, nebūs pieejams arī turpmākajos gados. Atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrā apkopotās informācijas izvērtējumam būtu jākompensē aptuveni 4300 hektāri zemju. Šī informācija ir iegūta no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastra, atlasot meža zemju platības, kuru īpašnieki ir privātpersonas, ja viņu īpašumā esošās zemes ir iekļautas ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos, dabas liegumos nemeža zemēs un purvos, kas atrodas meža zemēs, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas lieguma zonās nemeža zemēs un purvos, kas atrodas meža zemēs, un mikroliegumos nemeža zemēs.