3. Article

Detālplānojuma izstrādes dokumentiem ir pievienotas vairāku privātpersonu vēstules ar iebildumu par viņiem piederošo nekustamo īpašumu apgrūtināšanu. Detālplānojuma izstrādes vadītājas atbildes ir uzskatāmas par nepamatotām un maldinošām, norādot, ka privātpersonai būtu jāpamato atteikums sava īpašuma apgrūtinājumam, kā arī norādot, ka vienīgais izmantošanas veids, kas ir atļauts minētajā teritorijā, ir vēju ģeneratoru būvniecība. Saskaņā ar Užavas pagasta teritorijas plānojumu detālplānojuma, kā arī apkārtējā teritorija ietilpst Lauku apbūves zonā (JL), kurā atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem ir pieļaujama dažāda veida izmantošana, tai skaitā dzīvojamā apbūve. Savukārt vēja ģeneratoru parka teritorija ir parādīta teritorijas plānojuma grafiskajā materiālā, bet nav aprakstīta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Līdz ar to nekustamo īpašumu apgrūtināšana ar vēja ģeneratora aizsargjoslu liedz iespēju tos izmantot dažāda veida objektu būvniecībai. Pie tam Aizsargjoslu likuma 33.panta otrajā daļā noteikts, ka, ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem nosakāmas aizsargjoslas (tai skaitā vēja ģeneratoru būvniecību), objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai - normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla. Tas nozīmē, ka detālplānojuma izstrādes ietvaros bija jāpanāk vienošanās ar visiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumus skars aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem. 2010.gada 2.augustā pašvaldība nosūtīja atbildes vēstules Uldim un Viesturam Megņiem, ka gala redakcijā tiks veiktas izmaiņas un viņiem piederošais nekustamais īpašums "Kalveres" netiks apgrūtināts. Savukārt, no detālplānojuma grafiskā materiāla izriet, ka joprojām vēja ģeneratoru atrašanas vieta tiek plānota tādā veidā, ka nekustamais īpašums "Kalveres" divās vietās tiks apgrūtināts ar vēja ģeneratoru aizsargjoslu. Kā uzsvērts Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.punktā, personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. No vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam. Proti, noraidot sabiedrības izteikto viedokli, pašvaldībai ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums. Satversmes tiesas 2008.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03, secinājumu daļas 26.1.apakšpunktā norādīts, ka vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā (Teritorijas plānošanas likuma 7. panta sestā daļa), ir pienākums būt par objektīvu un neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.