15. Article

Savstarpējas saistības pastāvēšanu kopīga finansējuma avota dēļ ilustrē vēl viens piemērs: kredītiestāde uzņemas saistības finansēt vai nodrošina iespēju saņemt kredītu vairākām īpašam nolūkam izveidotām sabiedrībām, kas veic vērtspapirizēšanu, vai citam līdzīgam nodibinājumam (tālāk tekstā ĪNIS) un ir iespējams, ka visas šādas saistības būs jāpilda vienlaikus tādēļ, ka šīs saistības ir atkarīgas no viena finansējuma avota. Piemēram, komercsabiedrība nodrošina likviditāti vairākām ĪNIS un paļaujas tikai uz emitētiem vērtspapīriem šo ĪNIS finansēšanai. ĪNIS nav citu finansējuma avotu, un saņemtie līdzekļi tiek ieguldīti ilgtermiņa aktīvos. Ja aktīvu kvalitāte pasliktināsies, tas nekavējoties būtiski samazinās uzticību emitētajiem vērtspapīriem tirgū un būs neiespējami emitēt jaunus vērtspapīrus, kā rezultātā daļa no ĪNIS nespēs refinansēt savus aktīvus, bet kredītiestāde kā galvenais galvotājs būs spiesta finansēt to ilgtermiņa aktīvus. Tādējādi, neskatoties uz to, ka dažādas ĪNIS ir veikušas ieguldījumus atšķirīgos aktīvos un tās ir juridiski neatkarīgas personas, ir skaidrs, ka šādas ĪNIS veido savstarpēji saistītu klientu grupu, jo tās veido kredītiestādei kopīgu risku. Šāds risks nav nozares risks, bet noteikta vērtspapīra risks naudas tirgū. Tajā brīdī, kad nav pieprasījuma pēc vērtspapīriem, kas emitēti no jauna, šo ĪNIS darbības apmēra, spēju un stabilitātes ierobežojumi kļūst acīmredzami un uzticība ir zaudēta.