34. Article

Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz šādām direktīvām: "4) Eiropas Komisijas 2009. gada 7. aprīļa Direktīvas 2009/27/EK, ar ko dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/49/EK groza attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem; 5) Eiropas Komisijas 2009. gada 27. jūlija Direktīvas 2009/83/EK, ar ko groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību." 35. 1. pielikumā: izteikt 1. punktu šādā redakcijā: "1. Savstarpējā ieskaita kopa (netting set) ir darījumu grupa ar vienu darījumu partneri, kuras darījumi ietverti tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā un šāds savstarpējā ieskaita līgums atbilst šā pielikuma 7. daļas prasībām un šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 4. daļas prasībām. Katrs darījums, kas nav ietverts šā pielikuma 7. daļas prasībām atbilstošā tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā, uzskatāms par atsevišķu savstarpējā ieskaita kopu, kas izveidota šo noteikumu piemērošanas nolūkam. Ja iestāde lieto iekšējo modeļu metodi riska darījumu vērtības noteikšanai, tā var uzskatīt visas viena klienta savstarpējā ieskaita kopas par vienu savstarpējā ieskaita kopu, kurā kopas ar negatīvu paredzamo tirgus vērtību tiek ieskaitītas nulles vērtībā."; izteikt 31. punktu šādā redakcijā: "31. Ja iestāde ir nopirkusi kredīta atvasināto instrumentu aizsardzību pret iestādes netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu kredītrisku vai tirdzniecības portfeļa DPKR, tā var rēķināt pret kredītrisku ierobežotajam aktīvam nepieciešamo kapitāla prasību, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 3. daļas 114.-122. punktā aprakstītās kredītriska mazināšanas metodes vai, ja Komisija ir atļāvusi lietot IRB pieeju kredītriska un DPKR kapitāla prasības aprēķinam, rēķināt to saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 4. punktu vai 6. pielikuma 4. daļas 173.- 181. punktu. Šajos gadījumos vai gadījumā, kad saskaņā ar šo noteikumu 236.5. punktu kredīta atvasinātajam instrumentam netiek rēķināta DPKR kapitāla prasība, kredīta atvasinātā instrumenta DPKR kapitāla prasība ir nulle. Iestāde var arī konsekventi iekļaut visus netirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījumu partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķinā, ja šādi kredīta atvasinātie instrumenti iegādāti netirdzniecības portfeļa riska darījumu aizsardzībai pret kredītrisku, kas tiek atzīta par tādu saskaņā ar šo noteikumu prasībām."; izteikt 55. punktu šādā redakcijā: "55. Katram kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma atsauces parāda instrumentam tiek noteikta viena riska ierobežošanas kopa. N-to atsauces parāda instrumentu portfeļa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu pozīciju un riska ierobežošanas kopu nosaka šādi: 55.1. atsauces parāda instrumenta riska pozīcija ir šā instrumenta efektīvā nosacītā vērtība, kas reizināta ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma modificēto ilgumu attiecībā uz kredīta procentu likmju starpību; 55.2. katram kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma atsauces parāda instrumentam tiek noteikta viena riska ierobežošanas kopa. Dažādu kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu riska pozīcijas nedrīkst iekļaut vienā riska darījumu kopā; 55.3. DPKR reizinātājs katrai riska darījumu kopai, kuru veido viens atsauces parāda instruments, ir 0.3 procenti, ja atsauces parāda instruments atbilst piemērotās ĀKNI 1., 2. vai 3. kvalitātes pakāpei, un 0.6 procenti - citiem parāda instrumentiem."; izteikt 109. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "109. Ja atvasinātā instrumenta riska darījuma vērtības noteikšanai tiek lietota tirgus vērtības metode, atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas prasībām, veicot šādas korekcijas:". 36. 2. pielikumā: papildināt pielikumu ar 2.5. punktu šādā redakcijā: "2.5. Neatkarīgi no šā pielikuma 2.1. un 2.2. punkta prasības riska darījumiem ar dalībvalstu reģionālajām valdībām un pašvaldībām, kas ir denominēti un finansēti šo reģionālo valdību un pašvaldību dalībvalsts valūtā, piešķir 20 procentu riska pakāpi."; papildināt pielikumu ar 4.1.17. punktu šādā redakcijā: "4.1.17. Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju kompānija (Inter-American Ivestment Company), ja iestāde lieto SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam."; izteikt 4.2. punktu šādā redakcijā: "4.2. Riska darījumiem ar pārējām starptautiskajām attīstības bankām, kurām ir pieejami nominēto ĀKNI reitingi, piemēro šā pielikuma 4.1 tabulā noteiktās riska pakāpes. 4.1 tabula. Pārējo starptautisko attīstības banku kredītu kvalitātes pakāpes un atbilstošās riska pakāpes Kredīta kvalitātes pakāpe 1 2 3 4 5 6 Riska pakāpe 20% 50% 50% 100% 100% 150% "; papildināt pielikumu ar 4.3. punktu šādā redakcijā: "4.3. Riska darījumiem ar starptautiskajām attīstības bankām, kurām nav pieejams nominēto ĀKNI reitings, piemēro 50 procentu riska pakāpi."; izteikt 6.2. punktu šādā redakcijā: "6.2. Iestādes riska darījumu riska pakāpes noteikšanai lieto CVR metodi. Saskaņā ar šo metodi riska darījumiem ar iestādēm piemēro par vienu soli augstāku riska pakāpi, nekā noteikts kredīta kvalitātes pakāpei, kas piešķirta prasībām pret valsts, kurā ir reģistrēta iestāde, centrālo valdību. Riska darījumiem ar iestādēm noteiktās riska pakāpes atbilstība attiecīgās valsts centrālajai valdībai noteiktajai kredīta kvalitātes pakāpei uzrādīta šā pielikuma 5. tabulā. Ja iestādes reģistrācijas valsts centrālajai valdībai nav pieejami ĀKNI reitingi, šādas valsts iestādes riska darījumiem piemēro 100 procentu riska pakāpi."; izteikt 7.2. punktu šādā redakcijā: "7.2. Īstermiņa riska darījumiem, kam piešķirti nominēto ĀKNI īstermiņa reitingi, riska pakāpe tiek noteikta saskaņā ar šā pielikuma 14. punktu."; izteikt 9.2.4. punktu šādā redakcijā: "9.2.4. riska darījuma vērtība nepārsniedz 70 procentus (substantial margin) no nekustamā īpašuma, uz kuru nodibināta hipotēka, vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. daļas 100.-103. punkta prasībām."; izteikt 14. punktu šādā redakcijā: "14. Riska darījumu ar komercsabiedrībām, kuriem piešķirts nominēto ĀKNI īstermiņa reitings, riska pakāpe Riska darījumiem ar nominēto ĀKNI īstermiņa reitingiem piemēro 7. tabulā noteiktās riska pakāpes. 7. tabula. Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kuriem piešķirts nominēto ĀKNI īstermiņa reitings, noteiktās riska pakāpes atbilstoši šo īstermiņa reitingu kredīta kvalitātes pakāpēm Riska darījumu ĀKNI īstermiņa reitingam atbilstošā kredīta kvalitātes pakāpe 1 2 3 4 5 6 Riska pakāpe 20% 50% 100% 150% 150% 150% "; papildināt pielikumu ar 17. punktu šādā redakcijā: "17. Līzinga riska darījumu vērtība ir diskontētā minimālo līzinga maksājumu plūsma. Minimālie līzinga maksājumi ir saskaņā ar līzinga līgumu noteiktie maksājumi, kuri tiek pieprasīti vai var tikt pieprasīti no līzinga ņēmēja, un līgumā iekļautie iespējas darījumi, t.i., iespējas darījumi, kuru izpilde ir pamatoti paredzama. Jebkura ar galvojumu nodrošinātā atlikusī vērtība, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 1. daļas 12.-13. punkta prasībām attiecībā uz aizsardzības devēja atzīšanu par piemērotu, kā arī minimālajām prasībām citu veidu galvojumu, kas noteikti šo noteikumu 3. pielikuma 2. daļas 32.-39. punktā, atzīšanai par piemērotiem, arī tiek iekļauta minimālajos līzinga maksājumos. Līzinga riska darījumu atkarībā no līzinga ņēmēja iekļauj vienā no šo noteikumu 97. punktā minētajām kategorijām. Ja riska darījumu vērtību nosaka nomātā īpašuma atlikusī vērtība, riska darījumu riska svērto vērtību rēķina šādi: 1/t*100*riska darījuma vērtība, kur t ir lielākais termiņš no viena gada vai tuvāko atlikušā termiņa gadu skaita." 37. 3. pielikumā: papildināt pielikumu ar 2.10.4. punktu šādā redakcijā: "2.10.4. ja ieguldījumu fonda ieguldījumi nav ierobežoti tikai ar nodrošinājumam piemērotajiem šā pielikuma 2.2.-2.9. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu fonda apliecības var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja iestāde nodrošina ieguldījumu fonda apliecību vērtības aprēķinu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus prospektā maksimālajā pieļaujamajā apjomā nodrošinājumam nepiemērotos finanšu instrumentos. Ja nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, nodrošinājumam piemēroto finanšu instrumentu vērtību kopsummu samazina par nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva;"; papildināt pielikumu ar 4.3. punktu šādā redakcijā: "4.3. ja ieguldījumu fonda ieguldījumi nav ierobežoti tikai ar nodrošinājumam piemērotajiem šo noteikumu 2.2.-2.9. un 4.1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu fonda apliecības var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja iestāde nodrošina ieguldījumu fonda apliecību vērtības aprēķinu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus prospektā maksimālajā pieļaujamajā apjomā nodrošinājumam nepiemērotos finanšu instrumentos gadījumā, kad ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus prospektā maksimālajā pieļaujamajā apjomā nodrošinājumam nepiemērotos finanšu instrumentos un iestāde nodrošina šādu finanšu instrumentu vērtības aprēķinu. Ja nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, nodrošinājumam piemēroto finanšu aktīvu vērtību kopsummu samazina par nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva."; izteikt 23.2. punktu šādā redakcijā: "23.2. Iestāde veic nekustamā īpašuma vērtības monitoringu: vismaz reizi gadā komerciālajiem īpašumiem un reizi trijos gados mājokļiem. Ja notikušas ievērojamas izmaiņas tirgū, šādu pārbaudi veic biežāk. Iestāde var izmantot statistiskās metodes nekustamā īpašuma vērtības monitoringam un lai identificētu īpašumus, kurus nepieciešams pārvērtēt. Īpašuma vērtējumu pārskata (review) neatkarīgi vērtētāji, ja iestādes rīcībā esošā informācija liecina par to, ka īpašuma vērtība var būt ievērojami samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām. Aizdevumiem, kas pārsniedz 3 miljonus euro vai to ekvivalentu citā valūtā vai 5 procentus no iestādes pašu kapitāla, nekustamā īpašuma vērtējumu pārskata neatkarīgs vērtētājs vismaz vienu reizi trijos gados. Neatkarīgs vērtētājs ir persona, kam ir atbilstoša kvalifikācija, kas dokumentāri apstiprināta, pietiekama pieredze nekustamā īpašuma novērtēšanā un kas ir neatkarīgs no procesa, kurā lēmums par kredīta piešķiršanu tiek pieņemts."; izteikt 29. punktu šādā redakcijā: "29. Lai dzīvības apdrošināšanas polise tiktu atzīta par piemērotu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: 29.1. apdrošināšanas summas izmaksa ir apgrūtināta par labu iestādei - kreditoram; 29.2. apdrošināšanas sabiedrība, kas izraksta dzīvības apdrošināšanas polisi, ir informēta par apdrošināšanas summas izmaksas apgrūtinājumu un saskaņā ar līgumu nevar veikt nekādas paredzētās izmaksas bez saskaņošanas ar iestādi - kreditoru; 29.3. ir noteikta polises atpirkuma summa (surrender value), kas nav samazināma; 29.4. iestāde - kreditors ir tiesīga saņemt atpirkuma summu parādnieka saistību neizpildes (default) gadījumā; 29.5. iestāde - kreditors tiek informēts par jebkuriem neveiktajiem maksājumiem, kuri apdrošināšanas ņēmējam (parādniekam) bija jāveic saskaņā ar polises noteikumiem; 29.6. polises termiņš nav mazāks kā riska darījuma termiņš. Ja apdrošināšanas polises termiņš ir īsāks nekā riska darījuma termiņš, iestāde - kreditors nodrošina, lai naudas summa, kas izriet no apdrošināšanas līguma (deriving from the insurance contract), kalpo kā kredīta nodrošinājums līdz kredītlīguma termiņa beigām; 29.7. nodrošinājuma līgums, ar kuru no polises izrietošās tiesības tiek ieķīlātas par labu iestādei, ir tiesiski un reāli bez ierobežojumiem izpildāms saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem kredītlīguma parakstīšanas brīdī; 29.8. atpirkuma summu laicīgi atmaksā pēc pieprasījuma; 29.9. atpirkuma summu nevar pieprasīt bez iestādes - kreditora piekrišanas; 29.10. dzīvības apdrošināšanas polisi izrakstījusi dalībvalsts apdrošināšanas sabiedrība vai tādas ārvalsts apdrošināšanas sabiedrība, kuras regulējošās un uzraudzības prasības ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām."; izteikt 34. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "34. Ja riska darījums ir nodrošināts ar garantiju, kura savukārt ir nodrošināta ar atbalsta garantiju (counter-guarantee), kuru sniedz centrālās valdības vai centrālās bankas, reģionālās vai vietējās valdības vai valsts institūcijas, prasības pret kurām ir pielīdzināmas prasībām pret to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās reģistrētas, starptautiskās attīstības bankas vai starptautiskās organizācijas, prasībām pret kurām ir noteikta 0 procentu riska pakāpe, atbalsta garantiju vai tādas valsts institūcijas atbalsta garantiju, prasības pret kuru ir pielīdzināmas prasībām pret iestādēm, šādu riska darījumu var uzskatīt par darījumu, kas ir nodrošināts ar minēto institūciju garantiju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:"; izteikt 42. punktu šādā redakcijā: "42. Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode ir izmantojama tikai tad, ja riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 88.-110. punktu (SP). Iestāde vienlaicīgi nedrīkst izmantot gan vienkāršo metodi, gan paplašināto metodi, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šo noteikumu 115.-119. punktu un 148. punktu daļai no riska darījumiem riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bet daļai - lietojot SP. Lai piemērotu metožu kombināciju, iestāde pierāda Komisijai, ka metožu kombinācijas mērķis nav mazināt kapitāla prasību kredītriskam."; izteikt 44. punktu šādā redakcijā: "44. Tai nodrošinātajai riska darījuma daļai, kuru sedz piemērojamā nodrošinājuma tirgus vērtība, piemēro šim nodrošinājumam (instrumentam) atbilstošu riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, bet ne zemāku kā 20 procentu riska pakāpi, izņemot šā pielikuma 46.-48. punktā minētos gadījumus. Nosakot nodrošināto riska darījuma daļu, šo noteikumu 90. punktā minēto ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību rēķina, piemērojot 100 procentu korekcijas pakāpi. Nenodrošinātajai riska darījuma daļai piemēro šim riska darījuma veidam atbilstošo riska pakāpi, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā."; izteikt 80. punktu šādā redakcijā: "80. E*, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 52. punktu, ir riska darījuma vērtība, kurai piemēro attiecīgo riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 102.-110. punktu, nosakot riska darījuma riska svērto vērtību. Šo noteikumu 90. punktā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā E* ir vērtība, kurai piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi, lai noteiktu riska darījuma vērtību."; izteikt 118. punktu šādā redakcijā: "118. Riska darījuma daļai, kas ir vienāda ar summu, kuru aizsardzības devējs apņemas izmaksāt kredīta notikuma gadījumā, piemēro aizsardzības devējam atbilstošu nosacīto riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Pārējai riska darījuma daļai piemēro šim riska darījumu veidam atbilstošu nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā. Riska darījuma riska svērto vērtību šo noteikumu 102.-110. punkta vajadzībām aprēķina pēc šādas formulas: (E-GA) x r + GA x g, kur: E - riska darījuma vērtība. Nosakot šo noteikumu 90. punktā minētajos ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību, piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi; GA - G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 115. punktu un kuru turpmāk, lai novērstu termiņu nesakritību, koriģē saskaņā ar šā pielikuma 4. daļu; r - riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts šo noteikumu 88.-110. punktā; g - riska pakāpe riska darījumiem ar aizsardzības devēju, kā noteikts šo noteikumu 88.-110. punktā."; izteikt 122. punktu šādā redakcijā: "122. GA ir G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 115. punktu un kuru turpmāk koriģē, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts šā pielikuma 4. daļā. Nosakot šo noteikumu 72. un 73. punktā minētajos ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību, piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi." 38. 4. pielikumā: izteikt 2. punktu šādā redakcijā: "2. Iestāde - iniciators tradicionālajā vērtspapirizēšanā var izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus no riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: 2.1. vērtspapirizēto riska darījumu būtiskais kredītrisks ir nodots trešajai personai; 2.2. iestāde - iniciators piemēro 1 250 procentu riska pakāpi visām paturētajām vērtspapirizēšanas pozīcijām šajā vērtspapirizēšanā vai saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu par šādas vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību samazina pašu kapitālu."; papildināt pielikumu ar 2.1, 2.2, 2.3 un 2.4 punktu šādā redakcijā: "2.1 Izņemot gadījumus, kad iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija ir nolēmusi, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru varētu panākt vērtspapirizēšanas darījumā, nav pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai, būtiska kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta šādos gadījumos: 2.11. mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju, kuras šajā vērtspapirizēšanā patur iestāde - iniciators, riska svērto vērtību kopsumma nepārsniedz 50 procentus no visu šādu mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērto vērtību kopsummas; 2.12. ja konkrētā vērtspapirizēšanas darījumā nav mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju un iestāde - iniciators var pierādīt, ka tādas vērtspapirizēšanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1 250 procentu riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapirizēto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu un iestādei - iniciatoram nepieder vairāk kā 20 procenti no minētās vērtspapirizēšanas pozīcijas. 2.2 Šā pielikuma 2.1 punkta nolūkā mezanīna vērtspapirizēšanas pozīcijas nozīmē vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1 250 procentu riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkura pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, kuram: 2.21. piemēro riska pakāpi, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei, lietojot SP riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu; 2.22. saskaņā ar nominētās ĀKNI piešķirto reitingu noteikta 1. vai 2. kredīta kvalitātes pakāpe, lietojot IRB pieeju riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.2. punktu. 2.3 Iestāde var nepiemērot 2.1 punkta prasības par būtiska kredītriska nodošanu trešajai personai, ja iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija piekrīt tam, ka kredītiestādei ir politikas un metodoloģija, kas nodrošina pārliecību, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru iestāde - iniciators panāk vērtspapirizēšanā, ir pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai. Uzraudzības institūcijas piekrišanu var saņemt tikai tad, ja iestāde - iniciators pierāda, ka kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta iestādes riska pārvaldīšanā un visu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanā. 2.4 Iestāde - iniciators var izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus tradicionālajā vērtspapirizēšanā no riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja tie papildus šā pielikuma 2. un 2.1-2.3 punkta prasībām atbilst šādiem nosacījumiem: 2.41. vērtspapirizēšanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību; 2.42. vērtspapirizētie riska darījumi nav pieejami iestādei - iniciatoram un tās kreditoriem, tostarp bankrota un tiesvedības gadījumā (receivership). To apliecina kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums (opinion of qualified legal counsel); 2.43. emitētie vērtspapīri neuzliek maksājumu saistības iestādei - iniciatoram; 2.44. pārņēmējs ir īpašam (vērtspapirizēšanas) nolūkam izveidota sabiedrība (turpmāk - ĪNIS); 2.45. iestāde - iniciators nesaglabā faktisku vai netiešu kontroli pār nodotajiem riska darījumiem. Tiek pieņemts, ka iniciators ir saglabājis faktisku kontroli pār nodotajiem riska darījumiem, ja tam ir tiesības no pārņēmēja pārpirkt iepriekš nodotos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir no jauna uzņemties (re-assume) nodoto risku. Ja iestāde - iniciators saglabā apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz nodotajiem riska darījumiem, tas nenozīmē riska darījumu netiešu kontroli; 2.46. dzēšanas iespējas (clean-up call option) gadījumā tiek izpildīti šādi nosacījumi: 2.46.1. dzēšanas iespēja ir īstenojama pēc iestādes - iniciatora izvēles (at the discretion of); 2.46.2. dzēšanas iespēju var īstenot vienīgi tad, ja 10 vai mazāk procentu no vērtspapirizēto riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti; 2.46.3. dzēšanas iespēja nav strukturēta tā, lai zaudējumu gadījumā neattiecinātu tos uz kredīta kvalitātes uzlabošanas (credit enhancement) pozīciju vai citām investoru pozīcijām, un nav arī strukturēta tā, lai nodrošinātu (to provide) kredīta kvalitātes uzlabošanu; 2.47. vērtspapirizēšanas dokumenti nesatur vienu vai abus nosacījumus, saskaņā ar kuriem iestāde - iniciators (izņemot priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus): 2.47.1. uzlabo vērtspapirizēšanas pozīcijas, t.sk. mainot (aizvietojot) bāzes riska darījumus vai palielinot maksājumus investoriem gadījumā, ja pasliktinās vērtspapirizēto riska darījumu kredītu kvalitāte, bet ne tikai šādā veidā; 2.47.2. palielina maksājumus vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem gadījumā, ja pasliktinājusies bāzes portfeļa kredītu kvalitāte."; izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "3. Iestāde - iniciators sintētiskajā vērtspapirizēšanā var aprēķināt riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas vērtspapirizēšanas riska darījumiem saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: 3.1. vērtspapirizēto riska darījumu būtiskais kredītrisks ir nodots trešajai personai, izmantojot fondēto vai nefondēto kredītu aizsardzību; 3.2. iestāde - iniciators piemēro 1 250 procentu riska pakāpi visām šajā vērtspapirizēšanā paturētajām vērtspapirizēšanas pozīcijām vai saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu par šādas vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību samazina pašu kapitālu."; papildināt pielikumu ar 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 punktu šādā redakcijā: "3.1 Izņemot atsevišķus gadījumus, kad iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija ir nolēmusi, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru varētu panākt vērtspapirizēšanas darījumā, nav pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai, būtiska kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta šādos gadījumos: 3.11. mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju, kuras šajā vērtspapirizēšanā patur iestāde - iniciators, riska svērto vērtību kopsumma nepārsniedz 50 procentus no visu šādu mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērto vērtību kopsummas; 3.12. ja konkrētā vērtspapirizēšanas darījumā nav mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju un iestāde - iniciators var pierādīt, ka tādas vērtspapirizēšanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1 250 procentu riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapirizēto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu un iestādei - iniciatoram nepieder vairāk kā 20 procenti no minētās vērtspapirizēšanas pozīcijas. 3.2 Šā pielikuma 3.1 punkta nolūkā mezanīna vērtspapirizēšanas pozīcijas nozīmē vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1250 procentu riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkura pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, kuram: 3.21. piemēro riska pakāpi, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei, lietojot SP riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu; 3.22. saskaņā ar nominētās ĀKNI piešķirto reitingu noteikta 1. vai 2. kredīta kvalitātes pakāpe, lietojot IRB pieeju riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu. 3.3 Iestāde var nepiemērot šā pielikuma 3.1 punkta prasības par būtiska kredītriska nodošanu trešajai personai, ja iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija piekrīt tam, ka kredītiestādei ir politikas un metodoloģija, kas nodrošina pārliecību, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru iestāde - iniciators panāk vērtspapirizēšanā, ir pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai. Uzraudzības institūcijas piekrišanu var saņemt tikai tad, ja iestāde - iniciators pierāda, ka kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta iestādes riska pārvaldīšanā un visu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanā. 3.4 Iestāde - iniciators sintētiskajā vērtspapirizēšanā var aprēķināt riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas vērtspapirizēšanas riska darījumiem saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu, ja tie papildus šā pielikuma 3. un 3.1-3.3 punkta prasībām atbilst šādiem nosacījumiem: 3.41. vērtspapirizēšanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību; 3.42. kredīta aizsardzība, ar kuras starpniecību tiek nodots kredītrisks, atbilst piemērotības un citām šo noteikumu 150.-160. punkta prasībām attiecībā uz šādu kredīta aizsardzības atzīšanu. Šajā kontekstā ĪNIS nav piemērots nefondētās aizsardzības devējs; 3.43. kredītriska nodošanai izmantotie instrumenti neietver nosacījumus, kuri: 3.43.1. nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru piemērošanas dēļ kredīta aizsardzība nedarbojas kredīta notikuma gadījumā; 3.43.2. dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar bāzes riska darījumu kredīta kvalitātes pasliktināšanos; 3.43.3. izņemot priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus, pieprasa iestādei - iniciatoram uzlabot vērtspapirizēšanas pozīciju kvalitāti; 3.43.4. palielina iestādes kredīta aizsardzības izmaksas vai maksājumus vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem bāzes portfeļa kredītu kvalitātes pasliktināšanās gadījumā; 3.44. ir iegūts kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums, kas apstiprina, ka kredīta aizsardzība ir juridiski realizējama visās attiecīgajās jurisdikcijās."; izteikt 28. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "28. Likviditātes nodrošināšanas riska darījuma vērtības noteikšanai var piemērot 50 procentu korekcijas pakāpi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:"; izslēgt 30., 62. un 72. punktu; izteikt 74. un 75. punktu šādā redakcijā: "74. Ja iestādei ir nelietderīgi (not practical) aprēķināt riska svērto vērtību riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapirizēti, iestāde izņēmuma gadījumos ar Komisijas atļauju uz noteiktu laiku var piemērot šā pielikuma 80. punktā izklāstīto metodi riska svērtās vērtības aprēķināšanai vērtspapirizēšanas pozīcijām bez reitinga, kas ir likviditātes nodrošināšanas pozīcijas, ja likviditātes nodrošinājums atbilst šā pielikuma 36. punktā minētajiem piemērotības nosacījumiem.
  1. 5)) Eiropas Komisijas 2009. gada 27. jūlija Direktīvas
  2. 6)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra
asbalance-sheetdeadlineinvoicejoint-stockreal-estateregistrationtax-authorityvid