398. Article — noteic, ka pārdošanu izsolē veic kārtībā, kāda šajā

likumā noteikta tiesas spriedumu izpildei. Tādēļ pārdošanas nosacījumiem citastarp jāatbilst Civilprocesa likuma 73. nodaļas prasībām, ciktāl šā likuma 49. nodaļa neparedz atšķirīgu regulējumu. Tāpat, pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, tiesnesim jāpārliecinās, ka netiek pārkāptas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietvertās imperatīvās normas. Šāds pienākums tiesnesim izriet no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta vienpadsmitās daļas, kas nosaka: "Tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus." Tādējādi gadījumos, kad ķīlas devējs ir patērētājs, tiesai jāpārliecinās, ka pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē nebalstās uz tādiem noteikumiem, kas atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam atzīstami par netaisnīgiem un nav piemērojami. 19.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdētās normas viņu tiesības aizskar arī ar to, ka neparedz iespēju iesniegt apelācijas un kasācijas sūdzības. Kā pamatoti norādījis Senāts, apstrīdētais tiesību institūts nav savienojams ar apelācijas un kasācijas sūdzību, jo tiesneša lēmums atļaut pārdošanu izsolē nav atzīstams par tiesas spriešanas procesā pieņemtu lēmumu. Tā kā lieta nav izskatīta pirmās instances tiesā un tiesas nolēmums nav pieņemts kontradiktoriskā procesa ietvaros, nav tiesiska pamata tiesvedības turpināšanai turpmākajās tiesu instancēs. Tomēr atzīstams, ka parādniekam jābūt iespējai panākt to jautājumu izskatīšanu tiesā, par kuriem pastāv strīds. Kaut arī Civilprocesa likuma 49. nodaļa pati par sevi nenosaka procesuālo kārtību, kādā ķīlas devējs var izteikt savus iebildumus pret nepamatotu ķīlas ņēmēja pieteikumu, tas nenozīmē, ka šāda kārtība neizriet no Civilprocesa likuma. Proti, Civilprocesa likums paredz, ka strīda gadījumā ķīlas devējam jāvēršas tiesā prasības tiesvedības kārtībā. Visupirms norādāms, ka atbilstoši Civillikuma 1283. pantam ķīlas tiesība kā blakus tiesība sava spēka ziņā ir atkarīga no prasījuma spēka. Līdz ar to gadījumos, kad parādnieks uzskata, ka nekustamais īpašums pārdots nepamatoti tādēļ, ka viņš neatzīst prasījumu, par ko ķīla atbild, viņam jāvēršas tiesā, lūdzot prasījumu atzīt par nepamatotu. Šāds prasījums uzskatāms par mantiska rakstura prasību, un persona var lūgt prasības nodrošināšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 19. nodaļai, tajā skaitā lūgt izdarīt zemesgrāmatā ierakstu par aizliegumu pārdot pieteicējam piederošo nekustamo īpašumu vai arī apturēt lēmuma par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē izpildi gadījumā, kad šāds lēmums jau ir pieņemts. Tomēr arī situācijās, kad persona atzīst prasījumu, par ko ķīla atbild, bet neatzīst ķīlas tiesības realizācijas tiesiskumu un pamatotību, tā var vērsties tiesā prasības tiesvedības kārtībā. Satversmes tiesas lietas materiāliem ir pievienots prakses piemērs - proti, parādnieks vērsies tiesā ar prasību atzīt par nepamatotu ķīlas ņēmēja atkāpšanos no pušu līgumiem un iesniegto pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē. Tiesa šādu prasījumu atzinusi par mantisku un lēmusi par prasības nodrošināšanu - lēmuma par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē apturēšanu (sk. lietas materiālu 3. sējuma 62. lpp.). Tāpat prasības tiesvedības kārtībā parādnieks var realizēt Civillikuma 1657. pantā noteiktās tiesības lūgt tiesu atsvabināt viņu no neizdevīgām nokavējuma sekām, ja viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vieglprātībā vai nolaidībā vai ja izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ. Ja lēmums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē jau ir pieņemts, bet tiesa ar vēlāku spriedumu atzīst, ka nepastāv prasījums, par ko ķīla atbild, tad šāds lēmums nav izpildāms. Līdzīgi arī gadījumos, kad tiesa konstatē, ka ķīlas ņēmējam nav radušās tiesības ķīlas tiesības priekšmetu pārdot vai pastāv likumīgi šķēršļi šādai pārdošanai, vai parādnieks atbilstoši Civillikuma 1657. pantam atsvabināms no viņam nelabvēlīgām kavējuma sekām, lēmums par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē nav izpildāms. Savukārt gadījumos, kad nekustamais īpašums jau ir nepamatoti pārdots, ķīlas devējs var vērsties tiesā pret ķīlas ņēmēju ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Atbilstoši Civillikuma 1320. pantam, ja pircējam bijusi zināma ķīlas ņēmēja rīcības pretlikumība, parādniekam ir tiesības prasīt atpakaļ arī pārdoto nekustamo īpašumu. 19.3. Pieteikumu iesniedzēji pauduši viedokli, ka apstrīdētās normas Satversmes 92. pantam neatbilst arī tādēļ, ka liedz tiem lūgt nekustamā īpašuma novērtējumu un pieļauj, ka ķīlas ņēmējs nosaka nesamērīgi zemu izsoles sākumcenu. Civilprocesa likuma 398. panta 1. punkts noteic, ka nekustamais īpašums aprakstāms un novērtējams tikai tad, ja to lūdz persona, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana. Tādējādi gadījumos, kad pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē iesniedzis ķīlas ņēmējs, nekustamā īpašuma īpašniekam nav iespējas lūgt novērtējumu. Tomēr atbilstoši Civillikuma 1328. pantam ķīlas ņēmējs par ieķīlātās lietas pārdošanu atbild kā pilnvarnieks. Tādēļ ķīlas ņēmējam jāatlīdzina parādniekam visi zaudējumi, kas tam varētu rasties aiz viņa rūpības trūkuma. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ķīlas ņēmēja rīcības rezultātā nekustamais īpašums pārdots par tādu cenu, kas ķīlas devējam radījusi zaudējumus. Savukārt tad, ja, pārdodot nekustamo īpašumu, pielaists ļauns nolūks un pircējs ir piedalījies ķīlas ņēmēja ļaunprātībā, parādniekam ir tiesības prasīt atpakaļ pārdoto lietu, atmaksājot pircējam pirkuma summu ar procentiem. Papildus tam gadījumos, kad pārdošanas nosacījumi paredz acīmredzami nesamērīgi zemu izsoles sākumcenu, tiesa var to atzīt par likumīgu šķērsli nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem, ja tā secina, ka šāds pārdošanas nosacījums neatbilst Civillikuma 1. pantā nostiprinātajam labas ticības principam (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2006. gada 4. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-540). 19.4. Pieteikumu iesniedzēji norāda arī, ka viņi nevar savas tiesības pienācīgi aizsargāt, izmantojot iepriekš aprakstītos mehānismus, proti, vēršoties tiesā prasības tiesvedības kārtībā, jo pieeju tiesai ierobežo lielā valsts nodeva. Kaut arī Civilprocesa likums pieļaujot iespēju lūgt tiesu atbrīvot personu no valsts nodevas nomaksas, formāli ķīlas devējam piederot nekustamais īpašums un tiesas neatzīstot, ka šādos apstākļos personas mantiskais stāvoklis liegtu tai iespēju nomaksāt valsts nodevu. Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa paredz jebkurai personai tiesības lūgt, lai tiesa, ievērojot attiecīgās fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji to atbrīvotu no tiesas izdevumu samaksas. Satversmes tiesa jau ir uzsvērusi, ka vispārējās jurisdikcijas tiesām ir rūpīgi jāizvērtē prasītāju argumenti par valsts nodevas samazināšanu vai atbrīvošanu no tās (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija sprieduma lietā Nr. 2009-93-01 13.4. punktu). Lai neaizskartu personai Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesai ir jāizvērtē prasītāja iespējas vērsties tiesā savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai pēc būtības. Atsaucoties uz to, ka personai pieder nekustamais īpašums, vispārējās jurisdikcijas tiesai ir jāpārliecinās, ka tādējādi netiek nesamērīgi ierobežotas personas tiesības uz pieeju tiesai. 19.5. Civilprocesa likuma 396. panta otrā daļa noteic, ka pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē pievienojami pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Tādējādi Civilprocesa likums pieļauj, ka nekustamais īpašums tiek pārdots labprātīgā izsolē arī tad, ja parādnieks nav brīdināts par šāda pieteikuma sniegšanu tiesā. Satversmes tiesa jau ir uzsvērusi, ka parādnieka brīdināšana ir nozīmīga viņa tiesību aizsardzības garantija, jo pieteikumi tiesā tiek izskatīti bez saistības dalībnieku klātbūtnes, nepaziņojot viņiem par to. Ja parādnieks tiek brīdināts par saistību nodošanu piespiedu izpildīšanai, viņam ir iespēja iesniegt iebildumus kreditoram un sarunu ceļā vienoties ar to par saistību izpildes nosacījumiem. Vienlaikus viņam ir arī tiesības - tādā gadījumā, ja pastāv strīds, - savu tiesību aizsardzībai vērsties tiesā prasības tiesvedības kārtībā (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija sprieduma lietā Nr. 2009-93-01 12.3.2. punktu). Atteikšanās no brīdinājuma saņemšanas var būtiski ierobežot parādnieka tiesības uz taisnīgu tiesu. Ja parādnieks netiek brīdināts par ķīlas ņēmēja nolūku iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē, viņš nevar vērst kreditora uzmanību uz iespējamiem pārpratumiem vai kļūdām, kā arī nevar aicināt attiecīgo jautājumu risināt pārrunu ceļā. Tāpat arī parādnieka tiesības izmantot Civilprocesa likumā paredzētos mehānismus strīdu risināšanai tiek apgrūtinātas, tādējādi ierobežojot viņa iespēju efektīvi īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu procesā, kurā tiek nodrošināts pušu līdztiesības un sacīkstes princips. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo gadījumus, kādos pieļaujama patērētāja nebrīdināšana par līguma izbeigšanu, paredzot, ka atsevišķos gadījumos šādi noteikumi atzīstami par netaisnīgiem un nav piemērojami (sk. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešās daļas 8. punktu). Tādēļ brīdinājuma saņemšana ir uzskatāma par tik būtisku parādnieka tiesību aizsardzības garantiju, ka viņš no tās nevar atteikties, noslēdzot tiesisku darījumu. Vienlaikus norādāms, ka obligāta brīdinājuma noteikšana neietekmētu pašreizējo nekustamā īpašuma labprātīgas pārdošanas izsolē tiesas ceļā institūtu. Ķīlas ņēmēja pienākums brīdināt parādnieku par pieteikuma sniegšanu tiesā neprasītu nekādus būtiskus materiālus ieguldījumus. Līdz ar to Civilprocesa likuma 396. panta otrā daļa, ciktāl tā pieļauj to, ka netiek iesniegti pierādījumi par parādnieka brīdināšanu, ja no paša akta izriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams, neparedz saprātīgu līdzsvaru starp parādnieka un ķīlas ņēmēja, kā arī sabiedrības interesēm. Tādēļ minētā norma šajā daļā neatbilst Satversmes 92. pantam. 19.6. Saeimas un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji papildus iepriekš minētajiem mehānismiem norādījuši arī uz citiem Civilprocesa likumā ietvertiem instrumentiem, kas būtu uzskatāmi par parādnieka tiesību aizsardzības garantijām. Pirmkārt, persona varot lūgt Civilprocesa likuma 483. pantā minētās amatpersonas iesniegt protestu par lēmumu, ar kuru atļauta nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē, ja, pieņemot šo lēmumu, pieļauti būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi. Otrkārt, Civilprocesa likuma 617. panta otrā daļa paredzot ieinteresēto personu tiesības iesniegt apgabaltiesā sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas izskatāma, lemjot par izsoles akta apstiprināšanu. Un, treškārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 613. panta sestajai daļai esot iespējams iesniegt blakus sūdzību par apgabaltiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu. Kaut arī ar minētajiem mehānismiem parādnieks nevar aizsargāt savas tiesības gadījumos, kad pastāv strīds pēc būtības, tie tomēr papildina parādniekam noteiktās procesuālās iespējas civilprocesā. Arī šie instrumenti ir vērsti uz to, lai nekustamais īpašums izsolē tiktu pārdots tiesiskā kārtībā. Tādējādi apstrīdētās normas kopumā paredz samērīgu pamattiesību ierobežojumu, jo indivīdam nodarītais kaitējums ir mazāks par labums, ko iegūst sabiedrība. 20. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar kuru attiecīgā norma zaudē spēku. No lietas materiāliem secināms, ka visi Pieteikumu iesniedzēji ir brīdināti par to, ka tiesā tiks iesniegts pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā. Tādēļ Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizsardzībai nav nepieciešams, lai norma, kas pieļauj to, ka netiek iesniegti pierādījumi par parādnieka brīdināšanu, spēku zaudētu ar atpakaļejošu datumu. Satversmes tiesā sagatavošanā atrodas vairākas lietas ar tādu pašu prasījuma priekšmetu kā izskatāmajā lietā. Dažās no tām konstitucionālo sūdzību iesniedzēji nav brīdināti par to, ka tiesā tiks iesniegts pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē. Tomēr gadījumā, ja apstrīdētā norma spēku zaudētu ar atpakaļejošu datumu, konstitucionālo sūdzību iesniedzējiem radītais pamattiesību aizskārums netiktu novērsts. Tādēļ noteikt atpakaļejošu datumu apstrīdētās normas spēka zaudēšanai nebūtu nozīmes. Satversmes tiesa ņem vērā, ka norma, kas ļauj neiesniegt pierādījumus par parādnieka brīdināšanu, regulē ķīlas ņēmēju rīcību. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt saprātīgu termiņu, kurā viņiem būtu iespēja uzzināt par jauno tiesisko regulējumu. 21. Ar Satversmes tiesas 2010. gada 5. marta rīcības sēdes lēmumu apturēta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2009. gada 16. novembra lēmuma lietā Nr. 3.12-2232/8, 2009 izpilde līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Ar šo Centra rajona tiesas tiesneša lēmumu atļauta Inārai Sīlei piederošā nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā. Savukārt ar Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2010. gada 14. aprīļa lēmumu par lietas ierosināšanu apturēta Rīgas rajona tiesas tiesneses 2010. gada 18. marta lēmuma lietā Nr. 3-12/1296 par Indulim Brodiņam piederošā nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā izpilde. Līdz ar šā sprieduma spēkā stāšanos abu minēto rajona tiesu tiesnešu lēmumu izpildes apturēšanai ir zudis pamats. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: 1) atzīt Civilprocesa likuma 396. panta otrās daļas vārdus "paša akta vai" par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un spēku zaudējušiem no 2010. gada 10. decembra; 2) atzīt Civilprocesa likuma 396. panta pirmās daļas vārdus "vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu", 396. panta otrās daļas vārdus "bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, - arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams", 397. panta pirmās daļas vārdus "nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam" un 397. panta otrās daļas 1. punkta vārdus "vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris