406. Article — personas tiesības celt šādu prasību aprobežo ar sešiem

mēnešiem un noteic, kas var būt par prasījuma priekšmetu. Atbilstoši pašreizējam normatīvajam regulējumam parādniekam ir tiesības vērsties tiesā prasības tiesvedības kārtībā par strīdiem, kas saistīti ar pamata prasību, ķīlas tiesības īstenošanu, zaudējumu atlīdzību un citiem jautājumiem. Šīs prasījuma tiesības nav aprobežotas ar specifiskiem termiņiem. Turklāt ķīlas devējam arī šobrīd ir tiesības lūgt tiesu lemt par prasības nodrošināšanu, apturot lēmuma par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē izpildi. Atzīstams, ka pēc satura Civilprocesa likuma 406. pantam līdzīgas normas iekļaušana šā likuma 49. nodaļā būtu saistīta arī ar zināmām priekšrocībām. Piemēram, ķīlas devējam tādā gadījumā būtu tieši norādīts uz procesuālo kārtību, kādā viņš var aizsargāt savas tiesības. Turklāt tad, ja šāds regulējums būtu spēkā, starp lēmumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē un vēlāko tiesas spriedumu, piemēram, par ķīlas ņēmēja prasījuma nepamatotību, būtu tiešāka saistība. Tomēr arī attiecībā uz šo ierosinājumu Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros ir izvēlējies citus procesuālos mehānismus, ar kādiem parādnieks var aizsargāt savas tiesības. Nav gūstams apstiprinājums tam, ka līdzeklis, uz kuru norādījis Pieteikuma iesniedzējs, būtu personai būtiski labvēlīgāks un tādēļ likumdevējam būtu pienākums to izvēlēties. Līdz ar to nav secināms, ka pastāvētu personu pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, un apstrīdētās normas atzīstamas par nepieciešamām leģitīmā mērķa sasniegšanai. 19. Lai noskaidrotu, vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu, apstrīdētās normas izvērtējamas kopsakarā ar citiem Civilprocesa likumā nostiprinātajiem parādnieka tiesību aizsardzības instrumentiem, kā arī plašāk analizējams apstrīdēto normu saturs. 19.1. Kā norādīts jau šā sprieduma 13. punktā, kārtība, atbilstoši kurai ķīlas tiesības priekšmeta - nekustamā īpašuma - pārdošana izsolē veicama vienīgi ar tiesas starpniecību, vērtējama kā ķīlas devēja tiesību aizsardzības garantija. Civilprocesa likuma 49. nodaļa nodrošina to, ka ieķīlātais nekustamais īpašums netiks pārdots izsolē, iekams neatkarīgs un objektīvs tiesnesis uz tam iesniegto dokumentu pamata nebūs pārliecinājies, ka ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot un ka īpašuma pārdošanai nav likumīgu šķēršļu. Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir paudušas atšķirīgus viedokļus par tās pārbaudes apjomu, kura tiesnesim jāveic, pieņemot lēmumu atļaut nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē. Satversmes tiesa uzskata, ka pienācīga Civilprocesa likuma 397. panta otrajā daļā minēto jautājumu pārbaude ir būtiska parādnieka tiesību aizsardzības sastāvdaļa. Civilprocesa likuma 397. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka tiesnesim jāpārliecinās par to, ka nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu. Līdz ar to iesniegtajiem dokumentiem ir jārada tiesnesim pārliecība, ka ķīlas ņēmējam patiešām ir radušās tiesības nekustamo īpašumu pārdot. Atbilstoši Civillikuma 1289. panta trešajai daļai gadījumos, kad nosacījums vai termiņš noteikts nevis prasījumam, bet tieši pašai ķīlas tiesībai, ķīlas tiesība stājas spēkā tikai no tā laika, kad nosacījums vai termiņš iestājies. Tādēļ ķīlas līguma esamība pati par sevi neapliecina, ka ķīlas ņēmējam ir radušās tiesības nekustamo īpašumu pārdot. No Satversmes tiesā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu nereti tiek saistītas ar tādu nosacījumu iestāšanos kā maksājuma termiņu kavēšana, būtiski aizdevuma līguma noteikumu pārkāpumi, tiesību vienpusēji atkāpties no līguma rašanās u.c. Šādos gadījumos tiesnesim jāpārliecinās, ka konkrētais ķīlas līgumā minētais nosacījums ir iestājies un ķīlas tiesība ir stājusies spēkā. Ja no pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nav gūstams apstiprinājums tam, ka ķīlas līgumā minētais nosacījums patiešām ir iestājies (piemēram, ķīlas devējs nokavējis maksājuma termiņu par tik dienām, cik noteiktas līgumā), tiesnesim nav pamata apmierināt pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē. Kaut arī Civilprocesa likuma 396. panta otrajā daļā ir uzskaitīti dokumenti, kas pievienojami ķīlas ņēmēja pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē, tas neatbrīvo ķīlas ņēmēju no pienākuma pierādīt, ka viņam ir radušās tiesības realizēt ķīlu. Savukārt Civilprocesa likuma 397. panta otrās daļas 2. punkts paredz tiesneša pienākumu pārliecināties, ka nav likumīgu šķēršļu nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem. Tiesnesim jāpārliecinās ne vien par likumā noteiktajiem vai zemesgrāmatā ierakstītajiem atsavināšanas aizliegumiem, bet arī par citiem gadījumiem, kad nekustamā īpašuma pārdošana nonāktu pretrunā ar likumu. Tā, piemēram, par pamatotu atzīstams lēmums noraidīt pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tādēļ, ka pieteikumam pievienotie pārdošanas nosacījumi neatbilst Civillikuma vai Civilprocesa likuma prasībām. Civilprocesa likuma