1. Article

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 1994. gada 24. martā pieņēma Likumu par budžetu un finanšu vadību, kas stājās spēkā 1994. gada 20. aprīlī. 1.1. Pieņemot Likumu par budžetu un finanšu vadību, tā 19. panta trešās daļas pirmais un otrais teikums tika izteikts šādā redakcijā: "Finanšu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt budžeta pieprasījumus pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, ekonomiskuma un efektivitātes. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma rezultātiem, finanšu ministrs pieņem lēmumu par budžeta pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likuma projektā līdz tā iesniegšanai Ministru kabinetam." 1.2. Likumdevējs vairākkārt ir grozījis normatīvos aktus, ieviešot izmaiņas budžeta pieprasījumu izskatīšanas kārtībā. Saeima 1998. gada 1. aprīlī izdarīja grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, papildinot tā 19. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Saeimas budžeta pieprasījums budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms." 1.3. Saeima 1999. gada 25. novembrī pieņēma likumu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", papildinot Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. pantu ar šādu piekto daļu: "Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu nākamajam saimnieciskajam gadam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem izdevumiem." Savukārt 2000. gada 23. novembrī Saeima izdarīja grozījumus Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piektajā daļā, kas tika izteikta šādā redakcijā: "Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem gadījumiem." 1.4. Saeima 2002. gada 9. maijā pieņēma Valsts kontroles likumu, kas stājās spēkā 2002. gada 12. jūnijā. Šā likuma 44. panta otrā daļa noteic, ka Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms. 1.5. Likumu par budžetu un finanšu vadību Saeima 2002. gada 31. oktobrī papildināja ar jaunu 19. panta piekto daļu šādā redakcijā: "Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms." Tā stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. 1.6. Saeima 2006. gada 6. aprīlī pieņēma Tiesībsarga likumu, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī. Tiesībsarga likuma 19. panta otrā daļa noteic, ka Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms. Šādu regulējumu Saeima 2006. gada 19. decembrī ietvēra arī Likumā par budžetu un finanšu vadību, izdarot grozījumus minētā likuma 19. panta piektajā daļā. Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piektā daļa redakcijā, kas ir spēkā no 2007. gada 1. janvāra, noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.