16. Article

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tikai Saeimai būtu tiesības grozīt konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumus. 16.1. Kanceleja, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Valsts kontrole un Tiesībsarga birojs savus budžeta pieprasījumus sagatavo saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību 18. pantu, proti, tos izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai atbilstoši budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem. Saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību 19. panta otro un trešo daļu finanšu ministrs izstrādā valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un budžeta pieprasījumiem, kā arī izvērtē budžeta pieprasījumus pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, ekonomiskuma un efektivitātes un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgajai izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju. Ņemot vērā sniegto informāciju, finanšu ministrs iekļauj budžeta pieprasījumus valsts budžeta likuma projektā. Finanšu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izskatīšanas stadijā var izteikt savu viedokli, pievienot nepieciešamos atzinumus, kā arī atsevišķu revīziju rezultātus. Apstrīdētās normas nepārprotami norāda, ka Finanšu ministrijai nav tiesību grozīt Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumus līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā. Nav pieļaujama tāda situācija, ka Finanšu ministrija samazina budžeta pieprasījumā norādīto līdzekļu apmēru, nesaņemot Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles vai Tiesībsarga biroja piekrišanu. 16.2. Finanšu ministrija valsts budžeta likuma projektu nosūta Ministru kabinetam, kas Likuma par budžeta un finanšu vadību 20. pantā noteiktajā kārtībā to izvērtē un lemj par tā iesniegšanu Saeimā. Kā norādīts šā sprieduma 12. punktā, budžeta projekta izstrādāšana ir Ministru kabineta kompetencē. Tas nozīmē, ka tikai Ministru kabinetam ir tiesības sastādīt valsts budžeta likuma projektu, kuru pēc tā pilnīgas izstrādes nodod Saeimai izvērtēšanai un galīgā lēmuma pieņemšanai. Satversmes 59. panta pirmais teikums noteic, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. No valsts budžeta projekta apstiprināšanas Saeimā, proti, Saeimas balsojuma par likumprojektu ir atkarīgs arī tas, vai Ministru kabinets saglabā Saeimas uzticību. Ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējā valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, tad Ministru kabinetam saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 30. pantu tiek izteikta neuzticība. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ir jāuzņemas politiskā atbildība par izstrādāto valsts budžeta projektu. Valsts varas dalīšanas princips neparedz, ka konstitucionālo institūciju budžeta pieprasījumus varētu izvērtēt un grozīt tikai likumdevējs. Var piekrist Saeimas norādītajam, ka pasaules valstu praksē nav vienotas pieejas budžeta izstrādāšanai un izskatīšanai, kā arī konstitucionālo institūciju budžeta pieprasījumu izskatīšanas jautājumos nepastāv varas dalīšanas principa vienota izpratne (sk. lietas materiālu 34. lpp.). Satversmes 66. pantā ir noteikts Ministru kabineta pienākums iesniegt Saeimai valsts budžeta projektu. Savukārt Saeima to izvērtē un lemj par tā pieņemšanu. Saeima var izdarīt izmaiņas finansējumā, kas konstitucionālajām institūcijām un Tiesībsarga birojam paredzēts Ministru kabineta iesniegtajā valsts budžeta likuma projektā. 16.3. Satversmes tiesa nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka Ministru kabineta tiesības grozīt konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumus būtu pretrunā ar minēto institūciju neatkarību un to budžeta pieprasījumi būtu grozāmi vienīgi pēc iesniegšanas Saeimā. Konstitucionālo institūciju neatkarība nenozīmē absolūtu autonomiju. Valsts vara ir vienota, tās atzari mijiedarbojas un ir savstarpēji atkarīgi. Valsts institūcijas, kuras neietilpst likumdevējvarā vai izpildvarā, noteiktās jomās var būt saistītas ar šo varas atzaru lēmumiem. Valsts prezidents, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Valsts kontrole un Tiesībsargs ietilpst valsts varas orgānu sistēmā, kurā katram ir noteiktas funkcijas un kompetence. Valsts budžeta likuma projekta izstrāde ir Ministru kabineta kompetencē, un apstrīdētajās normās ietvertais regulējums paredz nevis minēto konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga neatkarības apdraudējumu, bet gan leģitīmu izpildvaras un šo institūciju mijiedarbību budžeta izstrādes procesā. Kā norādīts iepriekš, Ministru kabinetam, izstrādājot valsts budžeta projektu un lemjot par konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumiem, ir jāatturas no tādu darbību veikšanas, kuras var nepamatoti ietekmēt šo institūciju neatkarību vai apdraudēt to funkciju izpildi. Konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja finansiālās neatkarības nodrošināšana ir Ministru kabineta konstitucionālais pienākums, kas izriet no Satversmes 1., 66., 83. un 87. panta. Līdz ar to Ministru kabineta tiesības valsts budžeta likuma projekta sagatavošanas gaitā līdz tā iesniegšanai Saeimā grozīt Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumus nav pretrunā ar valsts varas dalīšanas principu, kā arī tiesu un Valsts kontroles neatkarību.